Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) īsteno informatīvo kampaņu “Atpazīsti insultu! Rīkojies Ā.T.R.I.”, aicinot sabiedrību savlaicīgi atpazīt insulta pazīmes un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja ir aizdomas par insultu. Noslēdzoties kampaņai, SPKC uzsver – visefektīvākais veids, kā izvairīties no insulta, ir profilaktiska veselības stāvokļa uzraudzība un veselīgs dzīvesveids. Tieši tas spēj glābt dzīvību un saglabāt dzīves kvalitāti.
Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma vai plīsuma dēļ. Tomēr lielu daļu insulta gadījumu iespējams novērst, laikus pievēršot uzmanību būtiskākajiem riska faktoriem un sekojot līdzi savam dzīvesveidam.
Svarīgi ir savlaicīgi pievērst uzmanību un kontrolēt galvenos veselības rādītājus – asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī sekot ķermeņa svaram. Tāpat jāizvairās no alkohola lietošanas un smēķēšanas. Smēķētājiem risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ir 2 reizes augstāks, nekā nesmēķētājiem. Pat ja cilvēks ir smēķējis daudzus gadus, pārtraucot šo ieradumu, ir vērojami veselības uzlabojumi. Sirds un asinsvadu sistēmas darbība sāk uzlaboties jau pēc dažām nedēļām.
Insulta riskam ir pakļauts ikviens, neatkarīgi no vecuma un dzimuma. Tāpēc viens no priekšnoteikumiem, lai nākotnē izvairītos no insulta, ir dzīvot aktīvi un veselīgi. Fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti, uztur veselīgu svaru un regulē asinsspiedienu – tiek rekomendēts vismaz 150 minūtes vidēji intensīvas fiziskas aktivitātes nedēļā, piemēram, garāka pastaiga, riteņbraukšana vai peldēšana. Sabalansēts uzturs ar pietiekamu dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu daudzumu, kā arī mērenība ar sāli, cukuru un piesātinātajiem taukiem, palīdz uzturēt optimālu holesterīna līmeni un samazina aterosklerozes jeb asinsvadu sašaurināšanās attīstības risku.
Tāpat svarīga ir pietiekama atpūta, stresa mazināšana un regulāras profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta. Regulāro vizīšu mērķis ir savlaicīgi pamanīt izmaiņas veselības rādītājos un, ņemot vērā ar pacienta dzīvesveidu saistītos riskus, kopā ar ģimenes ārstu un citiem speciālistiem, laikus uzsākt pasākumus insulta riska mazināšanai.
Diemžēl Latvijā katru gadu aptuveni 2 000 insulta gadījumu beidzas letāli, kas izgaismo kādu citu problēmu – joprojām sabiedrībā novērojama piesardzība un vilcināšanās savlaicīgi izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Daudzi izvēlas rīkoties novēloti, jo pat redzot brīdinājuma signālus, zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai kavē dažādi psiholoģiski bloki – bailes saskarties ar iespējamās saslimšanas realitāti, neizpratne par simptomu nopietnību, ieradums ignorēt diskomfortu vai citi emocionāli aizspriedumi. Tieši šie psiholoģiskie faktori bieži vien ir izšķiroši, pieņemot lēmumu zvanīt uz 112, taču tieši ātra rīcība insulta gadījumā būtiski ietekmē iznākumu un turpmāko atveseļošanos.
“Mēs bieži sakām, ka veselība ir mūsu lielākā vērtība, taču realitātē savu ķermeni nereti atstājam prioritāšu saraksta beigās,” situāciju komentē Dr. med. Liene Sīle, psihiatre, Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta Psihiskās veselības jomas vadītāja. “Diemžēl ikdienas steiga, rūpes un darbi liek mums ne tikai sevi atstāt novārtā, bet arī nepievērst pienācīgu uzmanību tiem, kuriem klājas grūti. Vilcināšanās meklēt palīdzību bieži vien sakņojas bailēs saskarties ar realitāti – uzzināt diagnozi, tāpēc vieglāk ir sevi mierināt ar domu: “tas jau pāries pats no sevis”. Taču, jo ātrāk tiek saņemta palīdzība, jo lielāka iespēja izvairīties no smagām sekām vai pat atveseļoties bez paliekošiem traucējumiem. Sabiedrībā joprojām pastāv arī maldīgi priekšstati, kas liek šaubīties par neatliekamās palīdzības izsaukšanu – vai tas palīdzēs, vai tas ir nepieciešams. To īpaši spilgti redzam vecāka gadagājuma cilvēkos, kuri savas grūtības mēdz “norakstīt” uz vecumu, domājot, ka neko labāku tāpat vairs sagaidīt nevar. Taču tieši senioriem un viņu tuviniekiem ir īpaši svarīgi rūpīgi sekot visām izmaiņām veselībā. Veselība ir vērtība, par kuru jāparūpējas jebkurā vecumā, un nevienam nevajadzētu samierināties ar veselības pasliktināšanos, kas šķiet “normāli” gadiem ejot. Ir būtiski iedrošināt rīkoties nekavējoties, kad ir izmaiņas pašsajūtā.”
Noslēdzoties kampaņai, SPKC uzsver, ka sabiedrības zināšanas par insultu Latvijā pakāpeniski pieaug, tomēr ir būtiski turpināt darbu un atgādināt, ka šī slimība var skart ikvienu – neatkarīgi no vecuma, dzīvesveida vai pieredzes.
Ja ir aizdomas par insultu, ikviens ir aicināts izmantot testu Ā.T.R.I, lai spētu noteikt insulta simptomus (daļēja ķermeņa paralīze, traucēta runa un kognitīvās spējas) un izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību:
- Ā – Atsmaidi: vai pēkšņi parādījušies kustību traucējumi, nespēks vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē?
- T – Turi: vai viena roka pēkšņi kļūst vājāka un nolaižas zemāk par otru?
- R – Runā: vai cilvēkam ir grūtības izrunāt teikumus, runa kļuvusi neskaidra?
- I – Izsauc palīdzību: nekavējoties jāzvana 113.
SPKC aicina pārliecināties par savām zināšanām – aizpildi tiešsaistes testu www.atpazistiinsultu.lv! Tajā var ne vien atkārtot kādas ir insulta pazīmes, bet arī uzzināt par saslimšanu pastiprinošajiem faktoriem. Tāpēc būtiski ir ar šīm zināšanām dalīties ar ģimeni, draugiem un kolēģiem, tostarp ar saviem nepilngadīgajiem bērniem.
