Tomēr apvaicātie mednieki par lielāko
draudu stirnām uzskata klaiņojošos suņus un aicina cilvēkus
turēt savus suņus piesietus vai arī radīt tādus apstākļus, lai
viņi neizkļūtu no mājas pagalma.
Biezā sniega sega apgrūtina meža dzīvnieku pārvietošanos, līdz ar to viņi kļūst par vieglu medījumu brīvsolī palaistiem suņiem. Bieži suņi uzbrūk stirnām rīta pusē, kad saimnieki viņus izlaiž rīta apgaitā.
Mednieku biedrības “Vidzeme” valdes priekšsēdētājs Krišs Priediņš stāsta, ka nesen Brantu pagastā ieklīduši suņi no Raunas novada un saplosījuši stirnu. “Vidzemes” medību teritorijas atrodas Brantu un daļēji – arī Launkalnes pagastā.
“Medību likums ļauj medniekiem šaut klaiņojošus suņus, ja tie atrodas 200 metru attālumā no dzīvojamām ēkām,” piebilst K. Priediņš.
Kritušas stirnas aptaujātie mednieki
pagaidām nav redzējuši.
Meklējot barību, stirnas pēdējā laikā ieklīst arī pilsētās. “Ziemeļlatvijai” cilvēki ziņojuši par stirnu Smiltenē, Lazdu ielas privātmājas pagalmā. K. Priediņš redzējis stirnu Smiltenē, Ceļinieku parkā.
Mednieki mežā stirnu piebarošanai izliek kartupeļus, graudus, ābolus. Piebarošanai der arī vasarā kaltētas lapu slotiņas, ābolu vai kartupeļu mizas, sasmalcinātas bietes, burkāni, kāpostu lapas. Sienu, ja tas ir ciets, stirnas negrib ēst.
Lauku māju iedzīvotāji stirnām var izlikt arī pārtikas atkritumus, taču tad jāskatās, vai savā vaļā neklaiņo suņi, piebilst K. Priediņš.
Mednieku kolektīvs “Variņi” stirnām palīdz, ne tikai tās piebarojot, bet arī notīrot sniegu vismaz tīrumu malās, lai stirnas var gulēt uz zemes.
