* * *
Kluss, miglā ietīstīts rīts.
Tik mierīgi, droši un labi
Kā azotē siltā.
Un it nekas nespēj to jaukt –
Ne soļi, kas steidzas uz darbu,
Ne garām braucošo mašīnu švīksti,
Ne vārnas sveiciens – labrīt!
Visur migla, migla un migla…
Un pa vidu tai es
Drošā un mierīgā pasaulē.
Tā gribas tam ticēt
Šorīt, kad migla skauj
Un sliktumam, ļaunumam, naidam
Klāt pienākt neatļauj.
Bet doma ir skaidra –
Tā dīgst un lielāka aug,
Un nespēj nekas to nomākt,
Izdzēst vai pušu raut.
To sargā kluss, miglā ietīstīts rīts.
* * *
– Sveiki!
Tas izrauj no snauda
Un teju vai sapurina.
Atbilde skan tāpat –
– Sveiki!
Bet domas jau raisās
Un jautājums rodas:
Tas bija “labdien”
Vai “uz redzēšanos”?
Vai “lai pieturas veselība”?
Vai vēlējums – veselu ādu tikt cauri
Visam, kas notiek un būs?
. . .
Pasaulē, kas tik sarežģīta,
Darbu gūzmā, kas nepazūd,
Vienkāršs sveiciens,
Kas dzīvo caur gadu gadiem,
Ir kļuvis tik nesaprotams
Ka meklēt liek atbildes.
