www.pexels.com
Mums vakar citādi
Katram pieskārās Dievs,
Tev, cepot sviestmaizes
Un dziedošā melodijā,
Man pie vecās plīts
Ar sausu malkas šķilu,
Bet sirds kā nošu gamma
Pārlija apaļai pasaulei.
* * *
Mīļums kā koks
Ar spēcīgām saknēm
Pērkona dārdi
Pāri kad iet
Mīļums ir puķe
Pēc vairāk ūdens
Kad saules tveicē
Skumji vīst lapas
Mīļums ir glāsts
Stipro roku spēks
Saulē un vējā
Tas tērauda ciets
* * *
Kad lieli sniegi ārā,
Es skaļo vasaras prieku
Sirmā pagraba velvēs
Kā rudens burkānus
Vēsās grants smiltīs
Mīksti vēl glabāju,
Lai tas dzīvīgi dus,
Un varbūt agrā
Pūpolu ziedu laikā
Tas modīsies asnos
Kā nebēdnis zaļš,
Lai elpotu, smietos, dejotu
Līga
