Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā atrodas atpūtas komplekss “Miķelis”. Bet tas nav tikai restorāns un viesnīca, vēl tur apskatāma lauku sēta un vērienīga autotransporta kolekcija, ko aplūkojam šoreiz.
Kolekcijā redzamas vairāk nekā 100 dažādas tehniskās vienības, ieskaitot vieglās, smagās un ugunsdzēsēju automašīnas, dažādu lauksaimniecības tehniku, kā arī motociklus un motorus. Arī “Miķelis auto” ir iekļauts militārā mantojuma tūrisma ceļvedī, jo šeit ir aplūkojamas arī 2. pasaules kara laikā izmantotas PSRS, ASV un Vācijā ražotas transporta vienības, piemēram, kravas auto “Mercedes-Benzs” (1944) ar vācu armijas ekipējumu, Sarkanās armijas “GAZ-67B” (1949), Bauskas kara komisariāta “GAZ-51” (1952). Savukārt kolekcijas visvecākais auto ir 1916. gadā ražotais auto “Albion A10”. 1920. gadā Latvijas armijas autotransporta rotas sastāvā bija 12 “Albion” markas smagās automašīnas.
1975. gadā sākta muzeja veidošana un lauku sētas savestas no 30 kilometru apkārtnes. Tad 90. gados viss juka un bruka. Tagad īpašnieks ir Arnis Vējš. Par to stāsta vietējais gids, piebilstot, ka “Miķelis” ir tāpēc, ka šeit filmēta filma “Saulessvece”, kurā bija auns Miķelis.
Pa ceļam uz lielo angāru ieraugām 1930. gadā Vācijā ražotu lokomobili. Gids apstājas pie traktoriem un stāsta, ka dīzeļmotors tika izgudrots Vācijā, ka traktori “Ford” bija populāri un tos Latvijas valsts zemniekiem iedeva par brīvu, bet ne ilgi. Savukārt traktors “Lanz Bulldog” tiešām nosaukts par godu sunim, kurš ir mazs, bet ļoti spēcīgs.
Gids stāsta, ka ugunsdzēsēju mašīnām padomju laikos bija ļoti slikts sūknis un tikai 300 litri ūdens. Savukārt amerikāņu automašīnām ūdeni nevajadzēja vest, jo bija hidranti. Ļoti reta ugunsdzēsēju mašīna ir “ACO”, kas ražota uz “ZIS 150” bāzes. Tā bija paredzēta sakariem un apgaismojumam. Tajā bija pārvietojamais komandpunkts. Šobrīd zināmi trīs šādi auto – Latvijā, Murmanskā un Sanktpēterburgā.
Kolekcijā ir arī 1938. gada “Horch”. Gids stāsta, ka pēc 2. pasaules kara neatļāva likt šo vārdu, jo vāciski tas nozīmēja “klausies”, tāpēc pārtulkoja ražotāja uzvārdu latīniski – “audi”.
Runājot par auto kvalitāti, gids saka, ka amerikānis, kad sāka būvēt mašīnu, iesēdināja cilvēku ērtā krēslā un tad sāka apkārt būvēt mašīnu. Bet padomju laikos – vispirms uzbūvēja mašīnu un tad tur iebāza iekšā cilvēku. Padomju laiku mašīnas visas ir no kaut kā nokopētas – no amerikāņu, no vācu auto, bet – nokopēja tikai virsbūvi, pārējo nevarēja.
Kolekcijā ir arī “Čaika”, ko kolhoza priekšsēdētājam dāvinājusi Brežņeva meita. Ir auto “ZIL 117” (1975), kas filmēts Džeimsa Bonda filmā “Kazino Royale”. Ir auto “ZIS 110B Phaeton” (1953), kas 1955. gadā brauca Rīgā militārajā parādē. Kabrioletus uz “ZIS 110B” bāzes ražoja septiņos dažādos variantos, mazās sērijās valsts augstākajām amatpersonām. 50. gadu vidū armijas parādēs zirgus nomainīja “ZIS-10B”.
1938. gadā Rīgā ražoja auto “Ford-Vairogs”, kas bija pirmskara Latvijas autobūves lepnums. No 1937. gada septembra līdz 1940. gadam ražoja automobiļus pēc “Ford” licences. Kopā saražoti 200 autobusi, 1000 kravas un 322 vieglie automobiļi. Septiņvietīgie saražoti daži desmiti un visdrīzāk kolekcijā ir vienīgais septiņvietīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsdienām, saka gids.
Ir pirmais auto “Ford T” (1920). Šis Henrija Forda izgudrojums un konveijers deva iespēju saražot ap 15 miljoniem “Ford”, un puse pasaules brauca ar šo auto. Pateicoties Fordam, auto no greznumlietas kļuva par ikdienas pārvietošanās līdzekli. Gids stāsta, ka tas maksājs 250-500 dolāru. Katrs cilvēks Amerikā varējis nopirkt mašīnu. Strādnieks ražotnē 20. gados nopelnījis 160 dolārus.
Ir auto “Pērse”, ko uz 402. moskviča bāzes no 1964. līdz 1977. gadam uzbūvēja Zigismunds Strazdiņš.
Gids stāsta, ka “Pobeda” bija pirmā tautas mašīna. Bijis konkurss, kā to nosaukt. Uzvarējuši četri studenti no Ļeņingradas, kas piedāvājuši nosaukt auto “Rodina” (dzimtene). Un tad Staļins esot pajautājis: par cik mēs tirgosim savu “Dzimteni”… Otrajā vietā bijis nosaukums “Pobeda” (uzvara).
1976. gadā uz ASV 200 gadu Neatkarības dienu tika izlaists kadiljaks ar paceļamu jumtu, ar smuku salonu. Visi kolekcionāri sākuši to pirkt, jo ražotājs teica, ka tas ir pēdējais modelis ar atveramu jumtu. 1986. gadā iznāca vēl viens kadiljaks ar nolaižamu jumtu. Kolekcionāri vērsās tiesā un uzvarēja, stāsta gids.
Amerikāņu sporta auto “Corvette” (1976) arī ir kolekcijā. Ar to var izbraukt arī kādu riņķi. Gids piebilst, ka visi kolekcijas eksponāti ir darba kārtībā.
