Dzīvē ir lietas, kuras ar paniku un uztraukumiem nav iespējams mainīt

Vairāk nekā pusotru gadu Valkas novadpētniecības muzeja direktora amatā strādā Reinis Kulbergs. R. Kulberga līdzšinējā profesionālā dzīve lielākoties saistās ar kalpošanu evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Šis fakts vēl jo vairāk liek aizdomāties par jaunā muzeja direktora personības daudzšķautnību.

Valkas pusē Kulbergu kuplo ģimeni var uzskatīt par ienācējiem. Kāpēc Kulbergu ģimene izlēma pārcelties uz dzīvi Valkas novadā un kā ģimenes galva – vīrs un trīs bērnu tēvs Reinis – ļāvās jauniem dzīves izaicinājumiem, par to viņš stāsta sarunā ar “Ziemeļlatviju”.

– Jums ir interesanta aizraušanās – būvgaldniecība. Kā radās interese par šo nodarbi?

– Man ļoti tuvi bija nu jau aizsaulē aizgājušie abi vectēvi. Vistuvākais – mammas tētis Jānis, kuru visvairāk esmu iepazinis. Viņš man mantojumā ir nodevis interesi par amatniecības lietām. Pirmā darba pieredze, par kuru publiski varētu stāstīt, ir būvgaldnieka darbi jau studiju gados. Tie bija Rīgas Jēzus baznīcas restaurācijas darbi. Tā ir vēsturiski lielākā Latvijas guļbūve. Pēc tam profesionālais ceļš ir vedis citās lietās, tiešā saistībā ar baznīcas dzīvi.