Dzēš kūlas ugunsgrēkus

Aizvadītajās brīvdienās Vidzemē dzēsti pieci kūlas ugunsgrēki, tai skaitā  Smiltenes novada Bilskas pagastā, kur svētdien kūla dega 1000 kvadrātmetru lielā platībā.

Katru pavasari ievērojami dienesta resursi tiek tērēti kūlas ugunsgrēku dzēšanai. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina cilvēkus aizdomāties, ka tajā laikā, kamēr ugunsdzēsēji glābēji dzēš degošo kūlu, kādam, iespējams, ir nepieciešama viņu palīdzība, bet tā nevar tikt sniegta operatīvi, ja visi tuvākie VUGD resursi ir iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā.

Tendence dedzināt kūlu samazinās

Pozitīvi ir tas, ka Latvijā, arī Vidzemē turpina samazināties kūlas ugunsgrēku skaits, tas redzams, ieskatoties VUGD apkopotajā statistikā. Piemēram, 2014. gadā Smiltenes novadā bija reģistrēti 35 kūlas ugunsgrēki, bet 2021. gadā (pēc novadu reformas jau krietni lielākā jaunā novada teritorijā) – 15, Valkas novadā – attiecīgi 56 un 5.

2021. gadā Vidzemē dzēsti 186 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 90 ugunsgrēkiem mazāk kā 2020. gadā, kad reģistrēti 276 kūlas ugunsgrēki, liecina VUGD apkopotā statistika.

 Šogad Vidzemē pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 27. februārī Ainažos.

 VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Andris Kellijs uzsver, ka kūlas ugunsgrēku skaitu  joprojām var samazināt tikai cilvēku uzvedības maiņa un nolaisto, degradēto teritoriju sakopšana.

“Mēs redzam, ka tajos pagastos un vietās, kur tiek apstrādātas lauksaimniecības zemes un apsaimniekotas teritorijas, nenotiek kūlas veidošanās un līdz ar to nav iespējama tās degšana. Aicinām iedzīvotājus apzināties, ka, dedzinot sauso zāli, viņi apdraud sevi, savu un apkārtējo īpašumu, jo nevienu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas, un līdz ar to ugunsgrēks ir nekontrolējamāks,” brīdina Andris Kellijs.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, ugunsgrēkos iet bojā vērtīgi augi, kukaiņi, sīki dzīvnieki, putnu ligzdas. “Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, putni izveidojuši ligzdas un sadējuši olas. Pirmie kūlas ugunsgrēki parasti norisinās nelielās platībās, bet, iestājoties sausākam laikam, pērnās zāles ugunsgrēku platības kļūst arvien lielākas un liesmas nereti pārņem arī jaunaudzes un mežu. Ja nodedzinātās zāles vietā pēc laika izaugs jauna, tad nodegušā meža atjaunošanai ir nepieciešami gadu desmiti,” norāda Sandra Vējiņa.

Zemes īpašniekiem ir pienākumi

VUGD atgādina, ka zemes īpašnieka pienākums ir veikt pasākumus, piemēram, regulāri pļaut zāli, lai neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana. Par šo pienākumu nepildīšanu VUGD amatpersona var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, kas fiziskai personai ir no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu viena naudas vienība ir 5 eiro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.