Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Divu valcēniešu radošajā tandēmā tapusi izstāde “Teātra eņģeļi”

Izstādē “Teātra eņģeļi” apskatāmi valcēnietes mākslinieces Līvas Doršas zīmējumi un gleznojumi. Tos trāpīgi papildina dzejnieces Anitas Anitīnas dzejas rindas līdzīgas japāņu haikām. FOTO: INGA KARPOVA

Valkas pilsētas kultūras nama foajē pirms lielās skatītāju zāles apskatāma divu Valkā pazīstamu personību – mākslinieces Līvas Doršas un dzejnieces Anitas Anitīnas – radošās sadarbības pārsteidzoši lieliskais rezultāts – izstāde “Teātra eņģeļi”. Jaunā izstāde iepriecinās arī XV Latvijas amatierteātru svētku dalībniekus, kuri Valkā uzturēsies no 9. līdz 11. augustam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izstādē apskatāmi L. Doršas 15 zīmējumi un gleznojumi. No tiem 12 izstādīti pirmo reizi. Mākslinieces darbus papildina Anitas Anitīnas trāpīgās rindas, līdzīgas japāņu haikām par 15 Teātra eņģeļiem. Lūk, kā dzejniece raksturo Teātra eņģeli: “Pārmiesoties, dzīvot dzīvi, ne savējo. Būt pa īstam.” Savukārt Kritiķu eņģelis, Anitas Anitīnas acīm raugoties, ir šāds: “Uzcelt uz pjedestāla. Dziļāk bedrē grūst. Būt līdzās.”

XV Latvijas amatierteātru svētku mākslinieciskās daļas vadītājs Aivars Ikšelis stāsta, ka sākotnējā iecere bijusi pavisam citāda. Proti, lielformāta izgaismotie Teātra eņģeļi būtu izvietoti Pedeles Dabas takas teritorijā. Tos papildinātu Anitas Anitīnas dzeja. Taču saprotot, ka svētku organizēšanai piešķirtie naudas līdzekļi nepietiks vairāku grandiozu ideju īstenošanai, tapusi šāda formāta izstāde. A. Ikšelis uzskata, ka nebūt ne sliktāka, bet gan pārsteidzoši interesanta. Viņš cer, ka arī no Latvijas malu malām sabraukušajiem teātra kolektīvu dalībniekiem sirdī aizķersies dzejnieces teiktais par pārsteidzoši krāsainajiem un neatkārtojamajiem L. Doršas radītajiem Teātra eņģeļiem.

Līva Dorša ir māksliniece, mācījusies Latvijas Kristīgajā akadēmijā Bībeles mākslas nodaļā. To pabeigusi 2008. gadā. Šobrīd viņa savu laiku velta ģimenei un radošajām izpausmēm. No klasiskajām tehnikām strādājusi arī grafikā, bet šī izstāde atklāj tieši glezniecības un zīmējuma puses. Raksturojot izstādē apskatāmos darbus, A. Ikšelis teic: “Neparasti spilgts krāsu salikums, sižetiski – filozofiskais simbolisms, līniju vijīgums, smalkums kā gotiskajā glezniecībā, kas asociējas pat ar seno ikonogrāfiskās glezniecības skolu, ir šo darbu lielākā vērtība.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

L. Doršas darbi ir atraduši mājas vairāku Latvijas mākslas cienītāju gleznu kolekcijās.

Savukārt dzejniece Anita Anitīna ir īstena valcēniete. Valkā viņa ir dzimusi, mācījusies un dzīvo. A. Anitīnai ir izdoti divi dzejas krājumi – 2005. gadā “Ar aizlauztiem spārniem” un 2012. gadā “Pieskāriens”. Pirmo dzejoli Anita uzrakstīja padsmitnieces gados, un ar laiku atskārtusi, ka atskaņās izteikties ir vieglāk. Sajūtas, prieki, sāpes, dzīve, sapņi, atskaņas no citu dzīvēm un redzētā savā tuvākajā apkārtnē ir tikai dažas no tēmām, kuras viņa apdzejo. Kādā intervijā Anita atklāj, ka dzeja vieglāk top tajos dzīves posmos, brīžos, kad ir smagi un dzejas rakstīšana viņai ir kā sevis “sakārtošana” un došanās pretī labākam periodam. Savukārt, lasot rindas par Teātra eņģeļiem, Anitas Anitīnas talants uzmirdzējis pavisam atšķirīgā gaismā.

Joprojām pilsētas kultūras nama mazajā zālē apskatāma Elīnas Primakas tušas zīmējumu izstāde “Putni.” Valcēnietei E. Primakai šī ir jau otrā izstāde dzimtajā pilsētā. Zīmēšanu un gleznošanu viņa apguva Valkas mākslas skolā. Šobrīd savu dzīvi saistījusi ar Čehiju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt pilsētas kultūras nama 2. stāva foajē apskatāma valcēnietes Indras Brūveres-Darulienes zīmējumu izstāde “Melnbaltie un krāsainie. Manējie.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.