Diskutē par vēja parka būvniecību Valkas pievārtē

5. septembra pievakarē Valkas pilsētas kultūras namā ieradās vairāk nekā 20 Valkas novada iedzīvotāju un Valkas novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote, viņas bijušais vietnieks, jaunais Saeimas deputāts Viesturs Zariņš, lai gandrīz divu stundu ilgā konstruktīvā sapulcē noklausītos un diskutētu par ieceri Valkas pagasta teritorijā būvēt vēja parku “Valka”.

Ja projektu attīstītājiem SIA “EWE Neue Energien 1” izdosies viss iecerētais, tad šis būs jau otrais vēja parks Valkas novadā. Šī kompānija pieder vienam no lielākajiem vēja nozares uzņēmumiem Eiropā – dāņu “Eurowind Energy” un vācu “Neue Energien Ingenieurplanungen GmbH”, kas iecerējis paplašināt zaļās enerģijas tīklu Latvijā.

“Ziemeļlatvija” jau ir vēstījusi par ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi  SIA “Latvijas vēja parki” iecerētajam vēja elektrostaciju parka projektam “Valmiera-Valka”. Parks “Valmiera-Valka” iecerēts Valmieras novada Plāņu pagastā un Valkas novada Vijciema un Valkas pagastos.

Paredzēts finansiāls labums pašvaldībām un iedzīvotājiem

Sapulcē par ieceri būvēt vēja parku “Valka” piedalījās un informāciju par šīs ieceres attīstītāju un pašu ieceri izklāstīja, kā arī uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja SIA “EWE Neue Energien 1” izpilddirektors Artūrs Toms Plešs. Savukārt par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru detalizēti izskaidroja un arī uz visnotaļ asiem jautājumiem atbildēja “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” konsultants Oskars Beikulis.

A. T. Plešs uzsvēra, ka 27. augustā Latvijas valdība apstiprināja noteikumus, kas paredz finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā. Finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā, būs 2500 EUR/MW gadā. Tas tiks sadalīts divās vienādās daļās – 50 procenti iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50 procenti pašvaldībai. Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas. Latvijā 2024. gadā minimālās algas apmērs ir 700 eiro. Tātad gadā viens iedzīvotājs varēs saņemt no 700 līdz 2100 eiro lielu finansiālo labumu. Tas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šo finansiālo labumu nodrošinās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem. Lai saņemtu finansiālo ieguldījumu, dzīvojamai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas, kā arī ēka nedrīkst būt pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai ainavu bojājošā būve. Gadījumā, ja īpašums pieder diviem īpašniekiem (piemēram, laulātajiem), finansiālais labums tiek sadalīts vienādās daļās starp kopīpašniekiem. A. T. Plešs izstāstīja par plānoto laika grafiku projekta īstenošanai – aizvadītajā, 2023. gadā notika sākotnējais teritorijas izvērtējums un padziļināta risku analīze. Šogad un nākamgad – vides pētījumi un ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana. No 2026. līdz 2027. gadam plānota tehniskā projekta izstrāde un gatavošanās būvniecībai. 2028. gadā plānots uzsākt vēja elektrostaciju parka būvniecību. Savukārt 2029. gadā plānota elektroenerģijas ražošanas uzsākšana.

O. Beikulis skaidroja, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā vēja parka izpēte tiks veikta 1000 hektāru lielā platībā, iekļaujot 60 zemes vienības. Analizējot iespējamos vēja elektrostaciju (VES) izvietojuma risinājumus izpētes teritorijā, vērā tiek ņemta katra dzīvojamā ēka, no kuras VES tiek atvirzīta vismaz 800 metru attālumā, kā arī nozīmīgs ir ne tikai atsevišķu viensētu izvietojums, bet arī tādu ciemu atrašanās vieta kā Lugaži, Sēļi un pilsētu Valkas un Valgas tuvums. Pēc izpētes beigām tiks noteiktas konkrētas turbīnu atrašanās vietas, kā arī pievedceļu tīkls izpētes teritorijā.

Iedzīvotājus satrauc vienas un tās pašas lietas

Vairākkārt piedaloties sapulcēs par iecerēto vēja parku būvniecību Valkas novada teritorijās, kas aptver gan meža platības, gan arī lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jāatzīst, ka vietējo kopienu uztrauc vienas un tās pašas lietas. Piemēram, vai 800 metru attālumā, kā to pieļauj Latvijas likumdošana, uzstādītais vēja ģenerators, neradīs pārlieku lielu skaņu, arī nepatīkamo infraskaņu un mirguļošanas efektu. Vai izmēros lielo un augsto turbīnu tuvums neradīs cilvēkiem risku saslimt, bet dzīvajām radībām un dabai – netraucēs dzīvot un vairoties.

Šajā tikšanās reizē valcēniete Vineta Skutāne interesējās par vēja turbīnu apkopes iespējām un vai tās tiek krāsotas ar krāsu. O. Beikulis mierināja, ka turbīnas netiek krāsotas ne ar kādām krāsām, bet tām regulāri tiek veikta tehniskā apkope. Vēja parka kalpošanas laiks plānots līdz 30 gadiem. Vietējie interesējās, kurš pēc tam aizvāks vēja turbīnas. To paveiks parka apsaimniekotāji SIA “EWE Neue Energien 1”.

Jāteic, ka uz šo tikšanos iedzīvotāji ieradās salīdzinoši atvērti diskusijai un projekta attīstītāju uzklausīšanai. Daudzi pēc tam “Ziemeļlatvijai” atzina, ka guvuši atbildes uz jautājumiem, klausoties prezentācijas.

Vairāk foto no tikšanās – www.ziemellatvija.lv, sadaļā “Foto”.

Uzziņai

Iecerētā vēja parka “Valka” attīstītāji SIA “EWE Neue Energien 1” sola:

• Vēja parks “Valka”, kurā plānots izvietot līdz 15 jaunākās paaudzes turbīnām ar kopējo jaudu līdz 120 MW, dos ieguldījumu kā elektroenerģijas cenas samazināšanā, tā vietējās uzņēmējdarbības attīstībā. Tie ir būtiski priekšnoteikumi arī Valkas novada ekonomiskajai attīstībai.

• Vēja parks tiks attīstīts 1000 hektāru lielā teritorijā, kur ik gadu tiks saražots 300 GWh zaļas elektroenerģijas. Ar iegūto enerģiju spēšot pilnīgi nodrošināt Valkas novada mājsaimniecības un uzņēmumus, tādējādi padarot reģionu enerģētiski neatkarīgu un videi draudzīgāku.

• Iedzīvotāji, kuri dzīvo divu kilometru attālumā no vēja parka, ik gadu savā bankas kontā saņems daļu no vēja parka ienākumiem. Papildu tam Valkas novada pašvaldības budžetu ik gadu papildinās iemaksas, kas palīdzēs attīstīt un uzlabot novada infrastruktūru.

• Vēja parka būvniecības laikā un pēc tā nodošanas ekspluatācijā būs nepieciešamas vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju darbarokas. Īstenojot projektu, tiks veidotas jaunas darba vietas, veicinot Valkas novada ekonomisko attīstību un nodrošinot stabilu ienākumu avotu Valkas kopienai.

Kāpēc Valkas novadā?

• Labs vēja ātrums.

• Plaši apstrādāta lauksaimniecības zeme.

• Piemērota augstsprieguma infrastruktūra

• Uz attīstību vērsta pašvaldība.

Svarīgi zināt

Rakstiskus priekšlikumus par paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi var sūtīt Vides pārraudzības valsts birojam (Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālrunis: 67321173, e-pasts: pasts@vpvb.gov.lv, www.vpvb.gov.lv) līdz pirmdienai, 16. septembrim.

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.