Depozīta sistēmas caurumi

Izskanējis, ka svētku laikā un vasaras svelmē, kad ir liels pieprasījums pēc dažādiem atveldzējošiem dzērieniem, mazie tirgotāji nespēj tikt galā ar nodotajiem depozīta iepakojumiem.

Vasaras laikā dauzi mazie veikaliņi saskārušies ar problēmu, ka depozīta taras vākšanas un uzglabāšanas vietās parādījusies nepatīkama smaka, iemitinājušies kukaiņi – skudras, prusaki. Latvijā ir fiksēti gadījumi, kad prusaku dēļ sabojājas taromāti, – šādu depozīta sistēmas problēmu izgaismojuši tirgotāji.

Mazajos veikalos ir grūtības nodrošināt higiēnas prasības, jo pārdevējam ir jāpārdod preces un vienlaikus jāpieņem tukšās pudeles, ja tur ir manuālā pieņemšana. Bažas un sarūgtinājums ir pamatots. Tāda ir realitāte – uz veikalu, kurā pārdod pārtikas preces, cilvēki nes atkritumus, kas nereti piesārņo tirdzniecības vietu un apgrūtina higiēnas prasību nodrošināšanu. Lai gan tiek ieteikts nest un nodot tikai tīras, izmazgātas pudeles, bez iepriekšējā satura, ne visi to dara. Tāpēc “aromātu”, kas radies no kvantuma tukšu alus pudeļu, nav grūti iztēloties. Problēmu gan varot mazināt tikai ar biežāku tukšās taras izvešanu no pieņemšanas punktiem.

Tikmēr arī pie lielākiem taromātiem nedēļu pēc Jāņiem veidojās rindas. Pacietīgākie nodeva taru, bet nepacietīgākie devās mājās, lai iekrātu vairāk. Izrādās, ka mēnešiem krāt taru maisos vai kastēs malkas šķūnītī vai garāžā nav laba doma. Nezinu, kas laika gaitā notiek ar dzērienu iepakojumu etiķeti, bet ilgāku laiku pastāvējušu pudeļu etiķetes – depozīta zīmes taromātos netiek atpazītas, arī pēc mēģinājuma pudeli noslaucīt vai nomazgāt. Tā ir tāda kā laimes spēle – viena pudele taromātam der, cita tiek izbrāķēta. Taras nodošanas dienā atlika vien ieskatīties taromātam blakus novietotajā, pārpildītajā atkritumu grozā, lai saprastu, ka šāda problēma ir bijusi neba man vienīgajai.

Vasara ir laiks, kad vairāk patērējam ūdeni, dažādus atspirdzinošus dzērienus. Tātad vairāk iekrājam arī dzērienu iepakojumu, taru. Varbūt kādam tas ir iknedēļas rituāls – doties uz veikalu ar izlietotās taras maisiņu, nodot dažas pudeles. Bet tas viss aizņem laiku. Man vienmēr šķitis ērtāk iekrāt taru un tad doties uz nodošanas punktu reizi četros – sešos mēnešos. Pēc neveiksmīgās pieredzes ar nepieņemtajām pudelēm man ir tāda personīga vilšanās šajā sistēmā kā tādā. Tad labāk mēģinu izlietotajām pudelēm rast citu pielietojumu. Pagaidām to esmu atradusi vien plastmasas pudelēm, stikla pudelēm gan ne.

Vai sagaidīsim kādas izmaiņas depozīta sistēmā, to rādīs laiks, jo sarunās ar Valsts vides dienesta vadību, valdības un nozares pārstāvjiem iesaistītās puses apzinājušas nepieciešamību sakārtot depozīta sistēmu. Cita starpā arī Latvijas Tirgotāju asociācija sagatavojusi priekšlikumus par izmaiņām depozīta sistēmā.