Darbību aptur viena no Smiltenes novada “pērlēm” – “Trīssaliņas”

Plānojot atpūtu jaunajā aktīvā tūrisma sezonā, jārēķinās, ka apmeklētājus vairs neuzņems atpūtas un sporta komplekss “Trīssaliņas” Smiltenes novada Grundzāles pagastā.

Rezonansi sabiedrībā izraisījis “Trīssaliņu” paziņojums savā “Facebook” kontā par to, ka kompleksa darbība ir apturēta.

Vairs nevar nosegt lielās izmaksas

Šo pirmdien, 8. janvārī, “Facebook” ievietotā “Trīssaliņu” ziņa vēsta: “Esam pieņēmuši smagu un sāpīgu lēmumu – apturēt atpūtas kompleksa “Trīssaliņas” darbību. Pēdējie gadi ir sākušies ar sadarbības partneru info vēstulēm par pakalpojumu maksas paaugstināšanu, un arī šīs gads diemžēl nav bijis izņēmums. Nesamērīgi lielās izmaksas, kas ir visu gadu, nav iespējams nosegt ar trīs mēnešu aktīvo sezonu. Sakarā ar ko nespējam nodrošināt tādu pakalpojuma kvalitātes līmeni, kādu vēlamies jums sniegt. Savukārt pacelt neatbilstoši augstas cenas mūsu pakalpojumam nevēlamies. Esam pateicīgi ikvienam, kurš pie mums viesojās! Uz tikšanos kādā citā skaistā vietā! Ar smagu sirdi, bet dziļā pateicībā par kopā būšanu – jūsu “Trīssaliņas”.

P.S. Šo kontu gan vēl nelikvidēsim, lai tas pagaidām paliek kā skaists digitālais atmiņu albums. Un kas zina, varbūt vēl uznāks vēlme padalīties, kā mums iet! Jo katras beigas ir kāds cits sākums!”

“Trīssaliņu” izsapņotāji, radītāji un apsaimniekotāji ir smiltenieši Daila un Aigars Šmulāni. Pirmos viesus viņi uzņēma 2007. gada rudenī un 16 gadu laikā izveidojuši un apsaimniekojuši skaistu, omulīgu atpūtas un sporta kompleksu, kas ir zināms tālu aiz Smiltenes novada robežām.

Ceļojumu platformā Booking.com viesu vidējais sniegtais vērtējums par “Trīssaliņām” ir 9,6 no 10. Tas ir augsts kvalitātes rādītājs.

Tālruņa sarunā ar “Ziemeļlatviju” Daila Šmulāne nevēlējās sīkāk komentēt iemeslus, kāpēc pieņemts šāds smags lēmums par “Trīssaliņu” darbības apturēšanu, kā arī to, kas tālāk notiks ar atpūtas namiņiem, dabas taku, skatu torni un visu pārējo kompleksa infrastruktūru.

“Trīssaliņas” ir arī norobežojušās no publiskas viņu lēmuma apspriešanas, – ievietojot savu ziņu “Facebook”, noteica ierobežojumu, kas var komentēt šo ierakstu.

Zaudējums pagastam un visam novadam

Atpūtas un sporta komplekss “Trīssaliņas” atrodas ainaviski skaistā vietā Smiltenes novada Grundzāles pagastā – Aumeisteru paugurvaļņa apvidū, kur ir daudz lielāku un mazāku kalnu ar redzamību līdz pat apvārsnim, ko vēl plašāk pārskatīt palīdz “Trīssaliņu” skatu tornis.

Tie atpūtnieki, kuri šajā skaistajā, ar lielu rūpību un mīlestību iekoptajā vietā bijuši, jau zina, ka “Trīssaliņas” ir izvietotas uz trīs salām un apkārt dīķim. Uz saliņām un dīķa krastos atrodas guļbūves namiņi (atpūtas mājas) nakšņošanai, ir arī lielā māja ar zāli kāzu, citu svinību un pasākumu rīkošanai. Atpūtai ir sporta laukumi, skatu tornis, peldvietas, rotaļu laukumi un dabas taka “Meža draugu birztaliņa”, kuras malā izvietotas zvēru koka skulptūras.

Tas, ka “Trīssaliņas” apturējušas savu darbību, ir zaudējums gan Grundzāles pagastam, gan visam Smiltenes novadam, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece. “Šis atpūtas komplekss ir ainaviski skaista, sakopta vieta, kas veicināja mūsu novada atpazīstamību. Tas ir arī mūsu pagasta lepnums. Kad pie mums brauca ciemiņi un vaicāja, kur doties, ko apskatīt, vienmēr teicām – uz “Trīssaliņām”. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad satieku cilvēkus no citām Latvijas vietām, saku, ka esmu no Grundzāles, un viņi pretī – “ā, “Trīssaliņas”, mēs tur esam bijuši, atpūtušies”. Tas, ka tur apturēta darbība, ir zaudējums arī uzņēmējdarbības ziņā. “Trīssaliņu” saimnieki strādāja ļoti rūpīgi, kā priekš sevis. Kompleksā viss ir pamatīgs, kārtīgs, rūpīgs un gaumīgs,” iespaidos dalās Alda Zvejniece.

Viņa cer, ka “Trīssaliņu” saimnieku ieguldītais darbs daudzu gadu garumā neies zudumā, varbūt atradīsies kāds cits, kurš gribēs to nastu celt un turpināt darbu.

“Trīssaliņu” lēmumu saprot viesu namā “Donas”

“Es saprotu “Trīssaliņu” saimniekus,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst viesu nama “Donas” īpašniece Ilze Kalniņa. Viesu nams “Donas” Blomes pagasta Jeberlejā piedāvā nakšņošanu dizaina numuros, telpas svētkiem, semināriem un pasākumiem un atpūtu līdz 40 viesiem.

“Šis bizness ir ļoti prasīgs un dārgs, principā nežēlīgs, jo izdevumi pārsniedz ienākumus vairākkārtīgi,” situāciju viesu uzņemšanas nozarē raksturo Ilze Kalniņa un piebilst, ka tāda tā ir jau no 2020. gada, kad sākās “Covid-19” periods un viesmīlības un lauku tūrisma nozarē strādājošo uzņēmumu darbība ar likumu tika ierobežota, pastāvot dažādiem aizliegumiem.

Ilze Kalniņa jau aprēķinājusi, ka 2023. gadā viesu nams “Donas” strādājis ar ienākumiem, kurus divreiz pārsniedz izdevumi, lai nodrošinātu viesiem augsto komfortu un www.booking vietnē noturētu augsto 9,7 ballu vērtējumu. Izmaksas augušas pilnīgi visās pozīcijās, klāt nākušas jaunas, piemēram, par mūzikas izmantošanu viesu namā.

“Turpināt darboties šajā jomā es varu atļauties tikai tāpēc, ka man ir veiksmīgs bizness izglītībā. Ja tāda nebūtu, tad šo “izklaidi”– “Donas” –, lai arī tas ir mans sirdsprieks, es būtu spiesta beigt. Izklaidi tāpēc, ka es savu un savas ģimenes darbu “Donās” nerēķinu un mums algu nemaksājam. Strādājam šeit tāpēc, ka mums patīk šī vieta un vēlamies to padarīt par skaistāko viesu namu Ziemeļvid­zemē. Taču tajā pašā laikā, ja, piemēram, pirms gada par elektrību “Donās” maksāju 150 eiro mēnesī, tad tagad – 400 eiro. Tā ir tikai viena joma. Vēl ir jāmaksā algas darbiniekiem, jāpērk granulas apkurei, kur tikai vienam pasākumam ziemas periodā, lai uzturētu lielo ēku viesiem komfortablā temperatūrā, tiek patērēta visa granulu palete par 250 eiro. 2022. gadā viena palete ar granulām maksāja pat 400 eiro. Tās ir izmaksas, kuras es kā uzņēmēja nevaru prognozēt. Vasaras sezonā dārgāk maksā skaistās, trīs hekt­ārus plašās teritorijas uzturēšana, puķudobes, zāles pļaušana, trimmerēšana, jo arī degvielas cenas un dārznieku sniegto pakalpojumu cenas ir augušas. Arī veļas mazgātava pacēlusi cenu par kilogramu, jo arī tā vairāk maksā par elektrību. Piemēram, viena gultas veļas komplekta izmazgāšana izmaksā ap 10 eiro, bet gulta vēl ir jāsaklāj, netīrā veļa ir jāaizved un tīrā jāatved, istabiņa jāiztīra, koplietošanas telpas jāuztur kārtībā, jāsagādā papīra dvieļi, čības viesiem, ziepes, šampūni, kafija, tēja un tā tālāk, bet viena numura cena viesiem ir, sākot no 60 eiro. Celt cenu nevaru. Jau tagad “Donas” ir viens no dārgākajiem viesu namiem Smiltenes pusē, taču mūsu pakalpojumi maksā ievērojami mazāk nekā Pierīgā. Ja tur viesu nams par pasākumu prasa, piemēram, 3000 līdz 4000 eiro, un klienti stāv rindā, tad es prasu 1500 eiro un man rindas nav, neraugoties uz to, ka atrodamies ainaviski ļoti skaistā un sakoptā vietā un tiem klientiem, kuri atbrauc apskatīties, “Donas” patīk, viņi uzreiz veic rezervāciju. Taču Blome nav Pierīga. Es nevaru pacelt ne numuriņa, ne visa viesu nama cenu. Šobrīd vēl strādājam, jo esam optimisti,” situāciju viesu uzņemšanas nozarē raksturo Ilze Kalniņa.

To, cik pamatīgi lauku tūrisma nozari iedragāja pandēmija, intervijā “Ziemeļlatvijai” 2020. gada vasarā atzina “Trīssaliņu” saimniece Daila Šmulāne. Jau toreiz Šmulānu ģimenei bija bažas, kā šim kompleksam pārdzīvot ziemu un sagaidīt nākamo sezonu, jo visā Latvijā rezervācijas tika atceltas lavīnveidīgi un lauku tūrismā uzņēmējiem ieņēmumi dramatiski kritās.

Toreiz rakstījām, ka atpūtas komplekss “Trīssaliņas” pieder zemnieku saimniecībai ar tādu pašu nosaukumu, vēl viena šīs saimniecības darbības nozare ir mežu apsaimniekošana, kur iegūtie līdzekļi regulāri “stutē” lauku tūrisma nozari un palīdzēs pārciest “Covid-19” izraisīto krīzi. Ja tādas “mežu naudas” nebūtu, nākotne būtu pavisam drūma, toreiz atzina Daila Šmulāne.

Diemžēl nozarei pēc pandēmijas tā arī netika dota iespēja atgūties, jo sekoja nākamā – energoresursu krīze un jaunās elektroenerģijas cenas, augšup dzenot dzīves dārdzību, tagad atzīst nozarē strādājošie uzņēmēji.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.