Darba drošību ietekmē arī darba apģērbs – piecas kļūdas, ko pieļaujam

Latvijas mainīgajā klimatā aukstums, vējš un lietus darbu ārā var padarīt ne tikai neērtu, bet arī bīstamu, būtiski samazinot darba drošību. Par spīti tam, ka šobrīd nav pieejami statistikas dati, kas valsts līmenī apkopotu informāciju par to, vai un cik no nelaimes gadījumiem darba vietā ir radušies tieši nepareiza darba apģērba dēļ, eksperti norāda, ka tam ir būtiska loma darba drošības noteikumu ievērošanā. Tekstila nomas uzņēmuma “Lindstrom” darba drošības eksperts Jānis Nerets komentē biežāk novērotās kļūdas, kuras nereti tiek pieļautas, savukārt dr. Liene Martinsone-Bērzkalne ieskicē riskus veselībai.

Netiek apsvērti funkcionālie apģērba slāņi

Eksperts atgādina, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” noteic, ka darba devējam ir jāizvērtē darba vides apstākļi un riski, kuros darbinieki strādā vai kuriem ir pakļauti darba laikā, kā arī jāveic atbilstoši pasākumi risku samazināšanai vai novēršanai. Darba devēja pienākums ir darbiniekus nodrošināt ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, balstoties uz veikto darba vides risku novērtējumu.

J.Nerets norāda, ka darbinieki nereti paši nelieto individuālos aizsardzības līdzekļus, jo tie tiek uztverti par neērtiem vai apgrūtinošiem. Viens no biežākajiem iemesliem – darba devēji grib ietaupīt, izvēloties individuālos aizsardzības līdzekļus, vai attiecas formāli uz noteikumu prasību izpildi. Tomēr, lai darba apģērbs būtu gan ērts darbiniekiem, gan piemērots darba vides apstākļiem, svarīgs aspekts ir tieši apģērba sastāvs.

J. Nerets norāda, ka viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām darba apģērba izvēlē ir darba slāņu nesalāgošana, kā rezultātā darbinieks nejūtas komfortabli visas dienas garumā. Turklāt nepareiza apģērba slāņu izvēle var negatīvi ietekmēt ne tikai darbinieka individuālo darba efektivitāti, bet arī izraisīt nopietnas veselības problēmas, kā rezultātā tiek ietekmēts ne tikai attiecīgais darbinieks, bet arī viss kolektīvs, darbiniekam zināmu laika periodu neesot spējīgam veikt savus darba pienākumus. Tas var ievērojami ietekmēt kopējo darba procesu un uzņēmuma produktivitāti. “Lai panāktu līdzsvaru starp gaisa caurlaidību un siltumizolāciju, svarīgi ir funkcionālie auduma slāņi – hibrīdie materiāli, kas var sastāvēt no vairākiem slāņiem, no kuriem katrs kalpo noteiktam mērķim, piemēram, iekšējais slānis ir mitrumu uzsūcošs un elpojošs, savukārt ārējam slānim ir siltumu atstarojošas īpašības. Šī daudzslāņu pieeja optimizē gan mitruma pārvaldību, gan temperatūras regulēšanu. Lai darbinieku maksimāli pasargātu no apkārtējās vides izraisītām veselības problēmām, svarīgs ir apģērbs, kas nodrošina siltumizolāciju. Populāri materiāli, kas nodrošina siltumizolāciju, ir flīss, poliesteris, vilna, kokvilna un merino vilna, kamēr augsto tehnoloģiju materiāli, piemēram, “Gore-Tex”, atvaira gan aukstumu, gan nokrišņus, vienlaikus ļaujot ķermenim elpot,” norāda eksperts.

Apģērbs netiek pielāgots laikapstākļiem

Vēl viena no kļūdām, ko pieļauj daudzi darba devēji, ir prakse izvēlēties pēc iespējas universālāku un dārgāku viena darba apģērba komplektu, tādējādi cerot apmierināt prasības darbam gan slapjos, gan vējainos laikapstākļos, tomēr, kā norāda eksperts, katram materiālam ir savas unikālās īpašības un funkcijas. Neņemot vērā šīs atšķirības un izvēloties vienotu apģērbu visiem apstākļiem, var rasties situācijas, kurās darbinieki ir pakļauti nevajadzīgam diskomfortam vai pat veselības problēmām, kas var ietekmēt viņu darba spējas un vispārējo labklājību. Piemēram, lai maksimāli pasargātu darbinieku slapjos laikapstākļos, apģērbā jāizvēlas ūdensnecaurlaidīgi materiāli, piemēram, neilons, savukārt polivinilhlorīda, pazīstama arī kā PVC, pārklājums var nodrošināt papildu aizsardzību. Savukārt pret vēju aizsargā polikokvilna un dažādi kokvilnas maisījumi.

Eksperts uzsver, ka par spīti mītiem, apģērbs, kas nodrošina aizsardzību lietus laikā, nebūs piemērots darbam lielā vējā, jo katra materiāla blīvums ir atšķirīgs. “Darba devējiem ir jāatceras, ka ūdensnecaurlaidīgs apģērbs nenozīmē, ka tas būs piemērots darbam vējainos apstākļos. Darba apģērba izvēlē princips “kas der vienam, derēs visiem” nedarbojas, tāpēc ir jāapsver katra materiāla īpašības un darba vides prasības, jo apģērbs ir veids, kā darba devējs pasargā darbiniekus,” uzsver J.Nerets. Eksperts arī piebilst, ka nereti divu dažādu darba apģērba komplektu nodrošināšana ilgtermiņā ir izdevīgāka.

Netiek ievēroti darba apģērba drošības standarti

Par faktu, ka darba apģērbs ir būtiska darba drošības sastāvdaļa, liecina arī Ministru kabineta noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”, kas nosaka standartus, kādi jāpiemēro apģērbam konkrētos laikapstākļos. Standarti ir kā orientieris gan darba devējam, gan darbiniekam, palīdzot izprast dažādās apģērbu un materiālu īpašības un to atbilstību konkrētās darba vietas prasībām. “Standarti ir veidoti ar mērķi palīdzēt pilnveidot darba drošību ikkatrā darbavietā un pasargāt darbiniekus no nevajadzīgiem riskiem. Piemēram, EN 14058 standarti nosaka, ka apģērbs paredzēts lietošanai vidē, kam raksturīga mitruma un vēja kombinācija, gaisa temperatūrā virs -5 grādiem pēc Celsija, savukārt EN 343 standarti – aizsardzību pret lietu. Lai palīdzētu darbiniekiem un darba devējiem izvērtēt katra apģērba atbilstību standartiem, ir izveidoti dažādi piktogrammu marķējumi, piemēram, ja apģērbs ir ražots kā aizsarglīdzeklis pret lietu un sertificēts atbilstoši EN 343 standartam, tad tam ir jābūt marķētam ar tā saucamo “lietussardziņa” piktogrammu. No informācijas pie piktogrammām var secināt, ka konkrētais materiāls pretestību pret ūdens iekļūšanu nodrošina 3.maksimālajā līmenī, bet tvaika caurlaidību – 2. aizsardzības līmenī,” skaidro J.Nerets. Viņš arī piebilst, ka darba vides risku izvērtējumam ir jāpieiet skrupulozi un bez pārspīlējumiem, mākslīgi nesamazinot vai nepaaugstinot aizsardzības līdzekļu drošības prasības.

Eksperts atgādina – atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18. panta pirmajai daļai, darbiniekam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā, vai nav ievēroti Valsts darba inspekcijas brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā.

Neapzinās nepareiza darba apģērba izvēles sekas

Kā norāda SIA “Veselības centrs 4” interniste, Dr. Liene Martinsone-Bērzkalne, darbinieki, kuri pakļauti ārvides apstākļiem un strādā ārpus telpām neatkarīgi no laikapstākļiem, ir pakļauti dažādām hroniskām saslimšanām un traumām. “Visbiežākās sekas darbam ārā nepiemērotā apģērbā ir saaukstēšanās, kas no nevainīga klepus var pāraugt pneimonijā vai kādā citā hroniska rakstura slimībā, piemēram, hroniskā sinusītā. Problēmas varētu rasties arī ar urīnizvadsistēmas orgāniem, kam raksturīgas nieru un urīnpūšļa saslimšanas,” norāda ārste speciāliste.

Dr. Liene Martinsone-Bērzkalne norāda, ka arī apavi ir svarīgs darba drošības elements. “Strādājot ārā, neretas traumas ir arī paklupšana un pakrišana uz virsmām, kuras klāj dubļi, pērnā gada satrūdējušās lapas un plāna ledus kārtiņa. Rezultātā darbinieki satraumē pēdas. Gadījumos, kad ilgs laiks ir jāpavada piespiedu stāvoklī, piemēram, tupus vai uz ceļiem, pastāv risks, ka cilvēkam attīstīsies arī balsta un kustību aparāta jeb locītavu saslimšanas. Šis stāvoklis bieži pāriet hroniskā saslimšanā, kas ikdienā darbiniekam nozīmē sāpes un ikdienas dzīves kvalitātes pasliktināšanos,” skaidro ārste.

Apģērbs tiek kopts neprecīzi

Lai nodrošinātu, ka darba apģērbs saglabā kvalitāti arī pēc ilgstoša darba slapjos un aukstos laikapstākļos, eksperts iesaka ievērot ražotāja noteikto lietošanas un kopšanas instrukciju, vienmēr tīrot apģērbu savlaicīgi un to kārtīgi izžāvējot. Kā rāda “Lindstrom” un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija”* īstenotās aptaujas rezultāti, visbiežāk minētais darba drošības noteikumu pārkāpums 20% gadījumu ir darba apģērba mazgāšana mājas apstākļos, kas nav pareizi, jo ar mājsaimniecībā izmantotajiem ikdienas kopšanas līdzekļiem darba apģērba funkcionalitāte tiek ātrāk zaudēta, turklāt tas nebūt nenozīmē, ka apģērbs ir patiešām izmazgāts, kā to var panākt, apģērbu tīrot industriāli.

Industriālā mazgāšana nodrošina daudz precīzāku un kvalitatīvāku apģērba mazgāšanu ar tehniskā aprīkojuma un precīzu programmu palīdzību, kā arī speciāli izvēlētiem mazgāšanas līdzekļiem ar unikālu sastāvu. Industriālās mazgāšanas priekšrocība ir sīku defektu savlaicīga pamanīšana un novēršana, tādējādi maksimāli pagarinot apģērba dzīvildzi un tā pamatuzdevumu – darbinieku aizsardzību.

“Darba drošības noteikumu ievērošana nebeidzas ar atbilstoša apģērba izvēli – svarīgi ir apģērbu kopt precīzi, jo tikai tādā veidā ir iespējams garantēt, ka apģērbs ir ne tikai vizuāli, bet arī higiēniski tīrs, kā arī tiek pagarināta apģērba materiāla dzīvildze, saglabājot tā unikālās īpašības. Piemēram, ūdensizturīgs materiāls, kas netiek kopts pareizi, zaudēs savas īpašības daudz ātrāk, un rezultātā cietīs darbinieks. Darba apģērba kopšana ir jāuztver kā daļa no drošības prasību ievērošanas darba apģērba kopšanā,” uzsver J.Nerets.

*Iedzīvotāju aptauja veikta 2023.gada pavasarī, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus.

Emīlija Vimba