“Cukursaldā” – kad rozā sapņi izplēn

Šķiet, tas bija pavisam nesen, kad rakstīju par smilteniešu novadnieci Gunitu Krilovu un viņas debijas romānu “Driftā tikai lēdijas”.

Kopš šī notikuma pagājuši divi gadi. Šomēnes klajā nākusi Gunitas otrā grāmata “Cukursaldā”, bet  uzreiz jāpiebilst, – tas nav dāmu romāns cukursalda sižeta mērcē, gluži pretēji, tas ir spriedzes piesātināts stāsts par attiecību samezglojumiem ģimenēs un uzdod jautājumu, cik brīvi mēs esam savās izvēlēs un cik lielā mērā esam nolemti atkārtot savu vecāku kļūdas.

Kā rīkoties, lai dzīvotu laimīgāk? 

Romāna galvenie varoņi ir jauns pāris Eva un Druvis, kuri gaida savu pirmo kopīgo bērniņu. Eva ir no viena vecāka ģimenes, viņu izaudzinājusi mamma. Druvim ir bērns no iepriekšējām attiecībām  un vainas apziņa. Veidojas attiecību trīsstūris: vīrietis, viņa jaunā sieva un bijusī sieva.

Vai mūsdienās pamātes loma ir mainījusies? Kā sievietei veidot savu dzīvi, ja viņai ir savs tikko pasaulē nācis bērniņš, bet blakus istabā ievācas vīra bijusī seksīgā sieva ar savu skaļo un kaitinošo meitu?

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Gunita Krilova teic, ka viņas grāmatas nosaukums “Cukursaldā” simbolizē pavisam ko citu, nevis attiecību idilli.

“Manuprāt, katras sievietes dzīvē kāds posms ir cukursalds, kad viņa sapņo, ka viss būs skaisti un jauki, ka viņa nepieļaus tādas kļūdas, kādas pieļāva mamma, vecmamma vai  tante, un ar lielu entuziasmu metas savas dzīves organizēšanā un grib visu skaistu un cukursaldu. Cukursaldā – tas ir tāds viegls, gaisīgs, rozā sapnis. Taču man ir grūti rakstīt saldus noslēgumus. Un vēl – šķita, ka es rakstu par jaunu sievieti, kura vēlas savu miera ostu, savu ģimeni. Izrādās, uzrakstīju par viņas tēvu. Lai veidotu attiecības ar citiem, vispirms jānoslēdz pamiers ar sevi,” atzīst Gunita Krilova.

Viņas jaunajā grāmatā nozīmīgu vietu ieņem arī tādas tēmas kā bērniņa gaidīšana un dzemdības. Kad rakstniece iedevusi izlasīt grāmatas manuskriptu, uzklausījusi komentāru, ka dzemdību aina ir kā no medicīnas rokasgrāmatas, taču uzstājusi, ka neko šajā ziņā manuskriptā neizmainīs.

“Mammām patīk runāt par tādām lietām un viņām vajag par to runāt, lai saprastu, ka arī citām ir līdzīgi un arī citas kaut ko nemāk vai netiek ar kaut ko galā. Ceru arī, ka, izlasot manu jauno grāmatu, sievietes vairāk apzināsies savas emocijas, sapratīs, no kurienes tām “aug kājas”, un rīkosies, lai dzīvotu laimīgāk,” teic Gunita.

Viņas grāmatu “Cukursaldā” izdevis “Apgāds Zvaigzne ABC”. Izdevniecības īpašniece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka savā “Facebook” kontā veltījusi atzinīgus vārdus autorei un viņas darbam, nodēvējot to par absolūti lielisku ģimenes spriedzinieku, ko izlasījusi vienā piegājienā. “Man ir pāri plūstošs prieks par jaunās paaudzes autores Gunitas Krilovas varēšanu un spēku. Viss, it viss strādā – monologs un dialogi, nospriegojumi un izvirdumi, pat Montesori pedagoģijas tehnika saista uzmanību,” raksta Vija Kilbloka.

Var mācīties no grāmatas varoņu pieredzes

Rakstot “Cukursaldo”, Gunita saņēmusi gan izdevniecības atbalstu, gan arī lūgusi izteikt savas atsauksmes divus profesionāļus – ginekoloģi, dzemdību speciālisti Viju Veisu un sistēmiskās psihoterapijas speciālistu Sandi Ratnieku.

“Tas ir mūsdienīgs romāns par sievietes un vīrieša attiecībām. Tas nepiedāvā gatavas atbildes, bet dod iespēju katram pašam vērtēt un mācīties no grāmatas varoņu pieredzes,” atzinis Sandis Ratnieks.

Romāns “Cukursaldā” grāmatnīcās nonāca aizvadītajā nedēļā, bet tā atvēršanas svētku nebūs valstī noteiktās mājsēdes dēļ. Par mājsēdi Gunita ir saskumusi un cer, ka pandēmija reiz beigsies. 

“Ja citiem mājsēde iedod laiku kaut ko darīt, tad  man, domājot par nākamo grāmatu, ir citādi.  Sēžot mājās, nav jaunu iespaidu un jaunu emociju. Bilde ir vienmuļa. Netālu no mājām esošās dabas takas ir apnikušas. Man ir nepieciešams satikties ar cilvēkiem, izjust dzīvi apkārt,” teic Gunita.

Ikdienā viņa strādā organizācijā “Mammām un tētiem”, ir žurnāliste, redaktore. Dzīvo Rīgas pilsētas apkaimē, Dreiliņos, un kopā ar dzīvesbiedru audzina trīs meitas: Kati (13 gadi), Anci (11) un Alisi (3). Tiklīdz ir brīvs laiks, Gunita apciemo vecākus Ingrīdu un Monvidu Soverus savās bērnības mājās Smiltenes novada Bilskas pagasta Mēros.

“Smiltene sniedz patīkamu miera un drošības sajūtu un labas atmiņas. Šovasar Smiltenē notika mūsu klases salidojums – pagājuši 20 gadi, kopš absolvējām Smiltenes vidusskolu. Izstaigājām Tepera promenādi, Veco parku, apskatījām jauno skolas ēku. Ir prieks kaut uz laiku atgriezties dzimtajā pusē,” teic Gunita.