Cilvēkus labāk var iepazīt, ar tiem sarunājoties klātienē

Aizvadītajā piektdienā, 25. augustā, ar Valkas un Smiltenes novada pašvaldības un vietējo vēlēšanu komisiju pārstāvjiem tikās Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

K. Saulīte jau kopš jūnija dodas reģionālajās vizītēs ar mērķi klātienē tikties ar visām Latvijas 43 pašvaldību vēlēšanu komisijām. Ir apmeklētas jau 25 novadu vēlēšanu komisijas. Šo tikšanos galvenais uzdevums ir veicināt sadarbību, kopīgi risināt dažādus organizatoriskos jautājumus saistībā ar nākamā gada gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī uzklausīt vēlēšanu komisiju pārstāvjus.

Pēc tikšanās pašvaldībās K. Saulīte ieradās uz sarunu arī laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā Valkā.

– Kāpēc jums ir svarīgi doties iepazīties ar Latvijas novadu vēlēšanu komisijām klātienē novados?

– Man patīk strādāt ar cilvēkiem un būt ar viņiem kopā. Iespējams, izklausīsies vecmodīgi, bet man šķiet, kā gan var iepazīties, ja cilvēki nesatiekas. Turklāt, lai vēlēšanas notiktu, ir nepieciešams arī vietējo pašvaldību atbalsts, jo tam visam procesam ir liela sazobe. Man ir ārkārtīgi svarīgi šos cilvēkus redzēt un satikt. Turklāt Centrālo vēlēšanu komisiju vadu tikai septiņus mēnešus. Pēc 25 novadu vēlēšanu komisiju apmeklēšanas secinu, ka visām ir līdzīgi izaicinājumi. Man ir izdevies iepazīties ne tikai ar atbildīgiem un brīnišķīgiem cilvēkiem, bet redzēt arī Latvijas krāšņumu. Protams, katrs Latvijas reģions ir atšķirīgs. Man tiešām ir pagodinoši iepazīties ar reālā darba darītājiem. Lepojos ar viņu atbildību un godprātību. Man šis ir apliecinājums, ka Latvijā viss nav tik slikti. Personīgi man tas nav nekāds jaunums. Esam runājuši par paaudžu maiņu, kā šajā darbā iesaistīt gados jaunus cilvēkus. Tiem, kas strādā novadu vēlēšanu komisijās, ir jāiemanto arī vietējo vēlētāju uzticība. Jā, daudz tiek domāts par vēlēšanu komisiju tēlu, ne tikai atbildību. Labā lieta, ka strādājam pie tā, lai palielinātu atalgojumu vēlēšanu komisiju darbiniekiem, ieskaitot arī ēdināšanas izdevumus. Nereti vēlēšanu komisijas strādā līdz nākamās dienas rītam, un mums par to būtu jādomā. Šajā darbā neviens lielu naudu nepelna, bet šī būtu no valsts puses cieņas izrādīšana cilvēkiem, kas uzņemas šo atbildīgo darbu.    

– Ja tā var teikt, tad jūsu pirmās “ugunskristības” būs 2024. gada 8. jūnijā notiekošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

– Godīgi sakot, ugunskristības jau ir visu laiku. Esmu augusi ģimenē, kurā man ir iemācīta liela atbildības sajūta. Pret visu procesu un savu darbu attiecos ļoti atbildīgi. Līdz ar to gaidāmās vēlēšanas būs jau pats kalngals. Latvieši daudzas nozīmīgas lietas salīdzina ar Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem. Arī mūsu vēlēšanas būs lielais pasākums līdzīgi kā dziesmu svētki, un sagatavošanās jau notiek visu laiku.

– Kāds jums radās priekšstats, tiekoties ar Valkas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Rolandu Rastaku un novada pašvaldības pārstāvjiem?

– Rolands Rastaks ir ļoti zinošs vēlēšanu komisijas vadītājs. Viņš ir gatavs dalīties ar savu pieredzi, jo šajā darbā ir iesaistījies jau kopš 1987. gada. Ir piedzīvojis daudz ko, tāpēc ir zelta vērts darbinieks. Ne tikai Valkas novadā, bet visu Latvijas novadu vēlēšanu komisijās strādā tikai atbildīgi, zinoši un ļoti godprātīgi cilvēki. Patīkami apzināties, ka arī pašvaldības atbalsta vēlēšanas un sniedz nepieciešamo palīdzību.

– Nereti pēc vēlēšanām dzirdamas runas un kāda daļa sabiedrības uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti. Vai kas tāds maz ir iespējams?

– Man jāsaka tā – vai nu tas ir apzināti, vai neapzināti. Tie, kas šo sludina, turklāt lielākoties anonīmi, ir negodīgi cilvēki. Visas šīs runas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kas šo darbu veic ar lielu atbildības sajūtu. Šajā darbā paviršībai nav vietas. Vēlēšanu komisijas locekļiem ir jāievēro ļoti stingras instrukcijas, un tās arī tiek ievērotas.

– Runājot par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, līdz šim vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās varētu būt lielāka. Parasti vēlētāji vairāk sarosās uz vietējām pašvaldību vēlēšanām. Kas, jūsuprāt, ir tas iemesls, kāpēc tā notiek?

– Man arī cilvēki ir teikuši, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir kaut kas maznozīmīgs. Tas ir kaut kas tik tāls un netaustāms, un īsti uz mums neattiecas. Tad saku – mīļie cilvēki, mēs taču esam Eiropā. Esam tās daļa. Jā, Latvijai Eiropas Parlamentā, salīdzinot ar lielvalstīm, ir maza pārstāvniecība – tikai deviņi deputāti. Taču tas viss ir proporcionāli attiecībā pret Latvijas iedzīvotāji skaitu. Piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir mūsu iespēja iet un nodot savu balsi par tiem deputātu kandidātiem, kurus vēlamies, lai tie pārstāv mūsu valsti augstākā līmenī, vietā, no kuras saņemam milzīgu naudu projektiem Latvijas attīstībai un izaugsmei. Jāteic kā ir, ka daudzas lietas Latvijā nenotiktu bez Eiropas Savienības fondu atbalsta. Kādreiz pat neaizdomājamies par to visu, jo pieņemam kā pašu par sevi saprotamu. Piemēram, brīvu ceļošanu, arī iespēju strādāt ārpus savas valsts robežām. Mēs esam tikpat līdzvērtīgi kā visas citas Eiropas Savienības lielvalstis. Jāatceras, ka Centrālā vēlēšanu komisija vēlēšanās politiski  nekādā veidā neiesaistās, bet mums ir jāsniedz informācija par šo iespēju, kas noteikti ir jāizmanto. Interesanti ir arī tas, ka visaugstākais procents vēlētāju, kas nobalsoja, ir tieši pēdējās –  14. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2022. gada 1. oktobrī. Šis fakts bija paredzams ģeopolitiskās situācijas dēļ. Es arī vēlētos, lai mēs par savu valsti neaizdomājamies tikai tajos brīžos, kad ir kaut kāds nopietns politiskais saspīlējums vai draud briesmas. Jāatceras, ka mums kā Latvijas pilsoņiem ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi. Mūsu pienākums ir līdzdarboties pavisam tieši. Tas ir labākais un efektīvākais veids – piedalīties vēlēšanās un nodot savu balsi.

– Vai Latvijā vēlētājs ir izglītots?

– Ir ļoti dažādi. Man šķiet, ka mums, Centrālajai vēlēšanu komisijai, gan skolas, gan citas institūcijas un galvenais – iedzīvotāji būtu daudz vairāk jāizglīto un jāinformē saprotamā veidā. Tas nenozīmē, ka cilvēki nav spējīgi izprast sarežģītus terminus, bet mums jāizvairās no likumu vai noteikumu pantu citēšanas. Tam ir citas vietas, kur mēs to praktizējam. Mums jārunā tā, lai tas  vēlētāju uzrunātu, lai tas būtu saprotams. Nevar runāt ar visiem vienādi, jo ir jārespektē iedzīvotāju vecumu grupas un to atšķirīgā uztvere. Mums ir iecere ideju līmenī uzrunāt Izglītības un zinātnes ministriju par interesanta un uzrunājoša video materiāla sagatavošanu skolām, lai sociālo zinātņu skolotājiem nav velti jāpūlas un pašiem jāizveido šāds mācību materiāls par to, kas tad ir vēlēšanas, par to nozīmi. Domājot, kas mums kā vēlētājiem pietrūkst, gribu apgalvot, ka tā ir kritiskā domāšana. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē diemžēl populisms sit augstu vilni. Tā visapkārt esošā informācijas pārmērība cilvēkus ir nogurdinājusi, tāpēc ne vienmēr ir spēks un laiks vēl vairāk veltīt savu uzmanību kādas lietas vai jautājuma izpētei un izprašanai. Es pati lietām pieeju ļoti kritiski, ne tikai kritizēšanas pēc, bet tāpēc, ka visam ir jāseko līdzi. Pirms vēlēšanām daudz kas ir jāizvērtē, jāatceras, jāseko līdzi notikumiem ilgāku laika periodu. Tas no cilvēka prasa piepūli, bet domāju, ka ir tā vērts. Mēs, latvieši, vispār neesam aktīvi komunicētāji un čakli runātāji. Esam vairāk sevī ierāvušies klusētāji, domājot, ka tiem, kam vajag, tie jau zinās. Es tomēr aicinātu cilvēkus par šīm lietām vairāk interesēties, pētīt un runāt arī ar citiem līdzcilvēkiem. Nevajadzētu apvainoties, ja kādam ir cits vai pretējs viedoklis. Nav visam jāpiekrīt, bet domu apmaiņā kaut kas jau izsijājas.

– Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai, nākamgad rīkojot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, būs jauni izaicinājumi?

– Jā, izaicinājumi ir vienmēr. Būs arī tehniski izaicinājumi. Proti, mēs Latvijā vairākās jomās esam ļoti attīstīti. Iespējams, mēs to neapzināmies un to pieņemam kā pašu par sevi saprotamu. Attiecībā uz vēlēšanām Latvijā ir ieviesta tāda lieta kā elektroniskās tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Ko tas nozīmē? Atmiņā atsaucot 2022. gadā notikušās vēlēšanas, kad devāmies uz vēlēšanu iecirkni balsot, pirms ieiešanas vēlēšanu iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedtālruni skenēja mūsu personu apliecinošos dokumentus – pasi vai eID karti. Ar šo skeneri pārbaudīja, vai persona ir tiesīga balsot un vai jau nav nobalsojusi iepriekš kādā citā vēlēšanu iecirknī. Tas ir unikāls rīks. Pat attīstītā Somija savās pēdējās vēlēšanās šādu rīku tikai pārbaudīja. Tieši tā – tā ir lepošanās! Šis unikālais rīks dod arī iespēju vēlētājam balsot jebkurā Latvijas vēlēšanu iecirknī. Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis rīks būs piemērots. Otra lieta, kas vēlētāju neskar, bet skar vēlēšanu komisijas un deputātu kandidātus, ir tā saucamā vēlēšanu vadības sistēma. Šī ir sistēma, kur iesniedz deputātu kandidātu sarakstus un notiek arī balsu skenēšana jeb ātra skaitīšana. Šī balsu skenēšana nebūs pieejama gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Būs kā iepriekš – skaitīšana ar rokām. Šī balsu skenēšana nebūs pieejama tāpēc, ka aizvadītajā gadā izstrādātājs, kas kopš 2011. gada izstrādāja visas vēlēšanu vadības sistēmas un tās uzturēja, ir uzņēmums, ar kuru mums bija jāpārtrauc sadarbība. Kvalitāte bija laba, par to vispār nav runas. Stājoties amatā šī gada februārī, šīs sistēmas jau vairs nebija. Varu teikt, ka burtiski bijām pie sasistas siles. Realitāte ir tāda, ka mēs esam bez šīm sistēmām. Teiksim tā, ka laime nelaimē ir tā, ka nākamās vēlēšanas nav Saeimas vēlēšanas, kurās, salīdzinot ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir daudz lielāks darba apjoms. Taču tas nenozīmē, ka varam gulēt un neko nedarīt. Paralēli strādājam pie tā, ka jābūt gataviem 2025. gadā notiekošajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām pielietot jaunu šo sistēmu. Šis jautājums rada pārdomas, vai pašai valstij vairāk un uzmanīgāk nevajadzētu pievērst uzmanību tam, kas izstrādā šīs IT sistēmas un kam tās pieder. Realitātē ir tā – ja šis izstrādātājs, vienalga, cik labi viņš to dara, ir privātuzņēmums, un šīs zināšanas netiek apgūtas un pārņemtas pašai valstij, tad šis privātais uzņēmums vienā dienā vienkārši var beigt pastāvēt dažādu apsvērumu dēļ. Ja valsts nav izdarījusi savu darbu un pārņēmusi šīs sistēmas, tad nevienu citu īsti vainot nevaram. Mums ir jādomā par šo svarīgo kritisko infrastruktūru. Tā tiek pārņemta valsts pārziņā, un tas ir liels darbs. Valstī ir izveidota Vides reģionālās attīstības aģentūra, kuras primārais uzdevums ir digitalizācija. Gatavojoties 2025. gada vēlēšanām, ir izveidota jauna komanda, kas jau tagad strādā kopā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un tiešsaistes vēlētāju reģistru, tādā veidā valstī veidojot savu kompetenci. Sarunā ar Igaunijas kolēģiem noskaidrojās, ka viņi ir ļoti izbrīnīti, ka Latvijas valstij pašai nav šādas sistēmas.

– Dzīvojot pierobežā, zinām un redzam, ka Igaunija savā attīstībā iet pa priekšu Latvijai. Igauņiem ir izstrādāta elektroniskā balsošanas sistēma. Tas nozīmē, ka, neizejot no mājas, igauņi piedalās vēlēšanās.

– Gluži tā nevarētu teikt, ka igauņi mums visur ir priekšā. Jā, igauņi valstiskā līmenī vairāk par kaut ko spēj vienoties. Pirms dažiem mēnešiem Igaunijā notika parlamenta vēlēšanas, un man bija lieliskā iespēja būt klāt kā novērotājai. Man bija iespēja igauņu kolēģus iztaujāt un iepazīties arī ar kolēģiem no Skandināvijas valstīm. Jā, igauņi ir unikāli ar to, ka viņi ir vienīgie, kas rīko šādas tiešsaistes vēlēšanas. Ir dažas valstis kā Šveice un Francija, kurās ik pa laikam referendumos ir iespējams piedalīties elektroniski. Kā to dara igauņi, tā nedara neviens. Saprotu, ka pirms gadiem divdesmit, kad igauņi uzsāka veidot šo “e- estonia” sistēmu, tas bija vienots valdības lēmums. Igauņi saprata, ka arī nelielai valstij ir sava birokrātiskā sistēma, un valstī nav tik daudz cilvēku, kas šo sistēmu varētu apkalpot. Šī iemesla dēļ igauņi meklēja citu ceļu, kā šo sistēmu padarīt efektīvāku. Arī mēs Latvijā esam darījuši, bet diezgan saraustīti. Es gribētu, lai mēs uz šo visu varētu skatīties kā uz vienotu kopumu. Mums Latvijā ir labas iestrādes saistībā ar eID kartēm, bet, salīdzinot ar igauņiem, mēs šo personu apliecinošo dokumentu joprojām nepietiekami izmantojam. Latvijā vēl tomēr ir daudz pakalpojumu ārpus šīm eID kartēm. Mēs esam ceļā uz visu to, kā jau ir Igaunijā, bet mēs neesam to darījuši tik sistemātiski, izvirzot par vienu no svarīgākajām valsts prioritātēm. Pēc sarunām ar igauņu kolēģiem nākas secināt, ka apgalvojums “balsošana internetā” automātiski dotu lielāku vēlētāju piesaisti, ir aplams. Igauņi apliecina to, ka visu šo divdesmit gadu laikā vēlētāju aktivitāte nepalielinās. Tā paliek nemainīga. Tātad, ja kāds uzskata, ka balsošana internetā atvieglo vēlētājus un rosina nobalsot, jo nekur nav jāiet un var novēlēt, sēžot mājās pie datora, neiztur kritiku. Šogad Igaunijā notiekošajās parlamenta vēlēšanās tikai par vienu procentu vairāk bija to vēlētāju, kas bija nobalsojuši internetā, pret tiem, kas to darīja klātienē. Par to ir vērts aizdomāties, kāpēc cilvēki piedalās vēlēšanās un kāpēc to nedara. Šis jautājums ir jāskata no vairākām pusēm. Igauņi paši saka, ka ir divas lietas, kas ir nepieciešamas, lai varētu nobalsot internetā. Viena lieta – ir jābūt derīgai eID kartei, jo tā ir personas identifikācija. Otra lieta ir tā netaustāmā. Proti, cik tu kā indivīds uzticies savai valstij, tās sistēmām, struktūrai un valdībai. Ja cilvēks uzticas, viņš balso internetā, bet, ja nav uzticības pašā saknē un vēlētājs pieļauj varbūtību, ka kāds varētu sagrozīt vēlēšanu rezultātus, viņš internetā, visticamāk, nebalsos. Domāju, ka Latvijā par šo lietu tiks runāts un par to ir jārunā, jo cilvēkiem tas ir aktuāli. Jāteic gan, ka Latvijas drošības dienesti saka nē vēlēšanām internetā. Arī somiem šāda sistēma bija izstrādāta, bet divus mēnešus pirms vēlēšanām somi pateica tai nē. Lai saprastu atšķirību, piemēram – lietojot savu internetbanku, internetā ievadām konkrēti pieprasītas lietas – lietotāja kodu, paroli un no kodu kalkulatora saņemto informāciju; katrs solis, ko veicam internetbankā, pārbaudes sistēmai ir atpazīstams,  turpretim vēlēšanām ir jābūt aizklātām. Rodas jautājums – kādā veidā, balsojot internetā, to var panākt? Tā nav tikai vienkārša aplikācija viedtālrunī, un uz priekšu! Esam runājuši arī par to, ka ārpus Latvijas robežām dzīvo ļoti daudz Latvijas balstiesīgo iedzīvotāju. Interesantākais ir tas, ka ar visu to – ne interneta vēlēšanām un lielo attālumu līdz vēlēšanu iecirkņiem – procentu skaits, kas ārvalstīs nobalsoja, ir lielāks nekā igauņiem ar ekskluzīvo iespēju balsot internetā. Tas nozīmē, ka mēs, Latvijas pilsoņi, esam diezgan vienoti un aktīvi. Nebūsim tik kritiski paši uz sevi! Latvijā ir arī ļoti daudz labu lietu, un tie nav tukši vārdi. Skatoties uz mūsu jauniešiem, zinām, ka tā ir mūsu nākotne. Ja būtu Latvijā iespēja nobalsot internetā, tad jaunieši arī daudz vairāk iesaistītos. Igaunijā pašvaldību vēlēšanās var piedalīties, sākot no 16 gadiem. Jā, igauņu jaunieši iet un balso, bet to nedara internetā. Dodas uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izbaudītu šo klātienes procesu.

– Vai robežpilsētā Valkā esat pirmo reizi?

– Iespējams, kādu reizi nakts stundās esmu braukusi cauri Valkai uz Igauniju, tāpēc teikšu, ka esmu te pirmo reizi. Izejot no novada pašvaldības ēkas Beverīnas ielā 3, pretim raugās brīnišķīgs pilsētas kultūras nams ar baltām kolonnām. Ir izveidots brīnišķīgs dārzs ar skaistu strūklaku. Tas viss ir tik ārkārtīgi skaisti! Iebraucot Valkā, pa automašīnas logu redzēju daudzas gaumīgi atjaunotas un siltinātas daudzdzīvokļu mājas. Pieņemu, ka arī Valkā daudzas lietas ir sakārtotas, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam. Un tāpēc katram vēlētājam ir vērts aizdomāties par Eiropas svarīgumu, jo arī mēs esam šajā apritē.

– Vai jums vēlēšanu diena ir svētki?

– Es tiešām pati labāk eju balsot klātienē, vēlēšanu iecirknī, kas atrodas skaistā namā, jo tā izjūtu īpašo un pacilājošo gaisotni. Personīgi man katras vēlēšanas ir svētki. Tā ir svarīga diena, jo lemjam par savu nākotni. Mums ģimenē ir kāda skaista tradīcija – vēlēšanu dienā kopā ar brāli sarīkojam svētku pusdienas. No tā nevajag kautrēties, ka šo dienu uzskatām par svinīgu. Neviens neesam tik aizņemti, lai nesvinētu šo dienu.

UZZIŅAI

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte

• Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde kopš 2018. gada
• Dzimusi Lestenē Latvijā, bet sava mūža lielāko daļu pavadījusi Austrālijā
• Beigusi Melburnas Biznesa vadības skolu (2007) un ieguvusi stipendiju Hārvarda Biznesa skolas līderības un biznesa stratēģijas diploma iegūšanai (2012)
• Sabiedriskā darba pieredze: Melburnas Daugavas skolas pirmsskolas audzinātāja un vidusskolas skolotāja, Melburnas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece (2013–2014), Melburnas latviešu organizāciju apvienības priekšsēde
• Darbojusies Austrālijas latviešu teātrī un dziedājusi korī “Daina”
• Kopš 2015. gada vadījusi Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē un divus gadus bijusi arī PBLA priekšsēža vietniece
• Intereses: mūzika, politika, pasaules izzināšana, māksla, bizness, labdarība, pavārmāksla.

UZZIŅAI

Centrālā vēlēšanu komisija ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.

Avots: www.cvk.lv

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.