Cik grādu?

Šajā ziemā jau vairākkārt esam piedzīvojuši tādus laikapstākļus, kuriem īsti nav bijis laika sagatavoties. Izej uz ielas ziemas zābakos, bet attopies, ka kājas kļūst mitras, jo vajadzēja tomēr vilkt gumijniekus. Vai otrādi, nu jau no skapja esi izvilcis pavasara apavus, bet pēc brīža saproti, ka nebūs pareizā izvēle, jo ziema ir atgriezusies.

Vairāk vai mazāk esam sekojuši līdzi notikumiem Jēkabpilī un tās apkārtnē saistībā ar ūdens līmeņa paaugstināšanos Daugavā. Plūdu skarto teritoriju skati ekrānos tiešām ir bijuši iespaidīgi! Brīdī, kad cilvēkiem nācās evakuēties un pamest mājokļus, pie sevis nodomāju – labi, ka nedzīvojam Jēkabpilī. Tikmēr atmiņā palicis arī kāds sižets, kurā glābšanas dienesta darbinieki klauvēja pie namdurvīm, informējot, ka situācija ir bīstama, aicinot cilvēkus pēc iespējas ātrāk pamest dzīvesvietu, jo tobrīd ūdens līmenis jau bija sasniedzis namdurvis. Taču nama iemītnieki aicinājumu noraidīja. No malas diezgan absurdi, interesanti, uz ko viņi cerēja, ja personīgo drošību neizvirzīja par prioritāti.

Uz šī fona mūspusē novērojamie plūdi ledus iešanas laikā nu jau šķiet tāda sīkāka nebūšana. Kaut gan tie, kuru mājas un pagalmus reizēm skar dabas untumi, tā nemaz nedomā. Proti, šajās dienās kaimiņš regulāri dodas apskatīt, kā uzvedas netālu esošais piemājas dīķis. Tas ir uz kritiskās robežas. Ja viena krasta mala vēl turas, tad otra pārplūdusi pamatīgi, līdz pat mežam, no kurienes ūdens tikai turpina nākt. Ja tā turpināsies, tad pagrabs neizbēgami būs pilns ar ūdeni. Vienīgi jācer, ka māju tas neskars.

Parasti plūdi man asociējušies ar martu, aprīli. No savas puses ir skaists tas palu laiks, jo prātā virmo doma – nāk taču pavasaris.

Varam plānot darbus, kā gribam, bet daba jebkurā brīdī var ieviest savas korekcijas. Tikai tagad sāku saprast tos cilvēkus, kuriem svarīgākās dienas ziņas ir nevis par politiku, spraigākajiem notikumiem pasaulē, bet zināt, kāds laiks šodien gaidāms, cik grādu rāda termometra stabiņš – ir plusā vai mīnusā.  Īpaši roku uz pulsa par gaidāmo laiku tur lauksaimnieki, turklāt visos gadalaikos. Ziemā jārauga, kā uzvedas ziemāji, pavasarī nevar nokavēt īsto sējas laiku, bet rudenī – piemērotāko ražas novākšanas brīdi.

Bieži esam dzirdējuši, ka meteorologu prognozes nesaskan ar reālo ainu aiz loga vienas dienas griezumā, nemaz neminot nedēļas vai mēneša prognozes. Tāpēc viendien pirms došanās pie miera nodomāju, ja būtu tāds profesiju reitings, pēc kura iedalītu tautas sarunās biežāk pieminētos profesiju pārstāvjus, tad uz pašām augstākajām vietām noteikti pretendētu meteorologi.

Tikmēr laika un dabas vērotāji var vērot norises dabā teju katru dienu un izdarīt secinājumus. Vilis Bukšs savā mājaslapā min: ja 25. janvārī uzspīdēs saulīte – agra gājputnu atgriešanās; ja sniegs – vasara lietaina; ja sals un saule – laba vasara; ja 26. janvārī mežā lausks sper – gaidāms ilgstošs sals; ja mežs šalc – būs sniegs un atkusnis; ja krāsnī malka labi deg – būs sals; ja krāsns slikti velk – būs silts.