Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Cidoniju audzētājiem pašiem jādomā, kur realizēt iegūto ražu

Artis Āboliņš no Smiltenes novada pievērsies cidoniju audzēšanai. Foto: No Arta Āboliņa personīgā arhīva

Šobrīd ražas novākšana noris daudzās saimniecībās, kurās audzē cidonijas. To vidū ir arī Smiltenes novada Virešu pagasta zemnieku saimniecība “Zemesziediņi” un Artis Āboliņš no Smiltenes puses.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Artis Āboliņš ar cidoniju audzēšanu nodarbojas piecus gadus. Šo gadu laikā izveidojusies pieredze un uzkrātas zināšanas par šo kultūru.

Raža padevusies

Cidoniju lauki viņam ir dažādos novados – daļa Smiltenes pagastā, daļa Gulbenes novada Lizuma pusē. Kopā vairāk nekā trīs hekt­āri cidoniju stādījumu. Bet pavisam kopā tiek apsaimniekoti vairāk nekā 20 hektāri lauksaimniecības zemes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

 “Lizumā man ir vecāku zeme, ko apsaimniekoju. Pirms sāku audzēt cidonijas, lauksaimniecības zeme prasīja pamatīgu izkopšanu, pirms tur varēja sākt kaut ko darīt. Tā domājot, ko varētu audzēt, lai lietderīgi izmantotu zemes platības,  secināju, ka tās varētu būt cidonijas. Gādājām stādus, un tā tas viss aizgāja,” klāsta A. Āboliņš, kurš šogad ar ražu ir apmierināts. “Man ir cits pamatdarbs, bet cidoniju audzēšana ir papildinājums. Man raža ir laba, varbūt kādam, kas paļaujas tikai uz cidoniju biznesu, būtu cits vērtējums. Vidēji no hektāra iegūstu trīs tonnas augļu – kādā laukā vairāk, kādā mazāk. Stādījumi man nav pārāk sablīvēti, ir ar zināmu atstarpi viens no otra. Pa vidu var izbraukt ar tehniku, lai vieglāk ir strādāt,” pamato A. Āboliņš.

Pēc cidonijām ir pieprasījums 

Sociālajos tīklos A. Āboliņš ievietojis sludinājumu, ka pārdod cidonijas – gan vairumā, gan mazākos daudzumos. “Tiesa, ievietoju sludinājumu “Facebook” un atsaukušies jau daudzi cilvēki – kā vietējie, tā no citiem novadiem. Interese ir dažāda. Kāds vēlas kilogramu cidoniju, cits paņem 50 kilogramus vai vairāk. Esam iegādājušies arī sulu spiedi. Nepieciešamības gadījumā savam paziņu lokam piedāvājam jau gatavu sulu, lai viņiem pašiem mazāk darba pie cidoniju pārstrādes. Nupat atsaucās cilvēks, kurš vēlas paņemt 300 litrus sulas,” norāda A. Āboliņš, kurš cidoniju audzēšanā saredz arī nākotnes perspektīvas, tāpēc jau tagad par saviem līdzekļiem tiek veidots neliels pārstrādes cehs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš saka, ka līdz šim neko no Eiropas Savienības atbalsta projektiem nav izmantojis. Tā pati sulu spiede iegādāta par saviem līdzekļiem. Sanākot, ka tā nopelnīta par vairāku gadu platībmaksājumiem tieši par cidoniju audzēšanu. “Savā laikā kaut ko pētījām, apsvērām piedāvātās iespējas. Izrēķinājām tāmes. Sanāk, ka projekta tāmes, plus jāpērk tieši projektā paredzētas jaunas, dārgas ierīces darba atvieglošanai. Tas neatmaksājas. Labāk mēs visu darām saviem spēkiem, zinām, ar ko rēķināties, izvēlamies to, kas mums der, nevis, lai aizpildītu projektu prasības,” min cidoniju audzētājs. Protams, lauksaimniecības darbiem, cidoniju lauku appļaušanai vai papildmēslojuma izkaisīšanai vajadzīgs atbilstošs tehnikas parks. Viņam ir gan sava tehnika, gan aizgūta no vecāku saimniecības.

Augļu novākšana – roku darbs

A. Āboliņš stāsta, ka šobrīd visa ģimene tiek iesaistīta cidoniju novākšanā, viņš pats paņēmis atvaļinājumu darbā, lai veiksmīgi tiktu galā ar ražu. “Ceļamies agri no rīta, dodamies uz lauku. Mājās esam tikai vakarā ap tumsu. Vēl paralēli cidonijām ir jānorok kartupeļi. Izmantojot labo laiku, to arī pirms dažām dienām darījām,” papildina A. Āboliņš, kuram dažādos laukos, kopā saskaitot, sanāk ap vienu hektāru kartupeļu. “Labāko zemi izmantojam kartupeļiem. Citur ir 0,3 platības, citur – mazāk. Raža mums laba. Kolorado vaboles bija minimāli, tāpēc mūsu kartupeļu laukiem tās neskādēja. Kartupeļus uzglabājam pagrabā pie vecākiem. Ir paziņas, draugi, kas arī piesakās pēc kartupeļiem. Viņi zina, ka audzējam, tāpēc sev atstāsim tikai tik, cik vajadzīgs pašpatēriņam,” viņš atzīst un saka, ka arī lopbarības kartupeļiem būs savs pielietojums. Tie tiek atdoti sievasmātes saimniecībai, kurā ir lopi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Cidonijas – īsta vitamīnu bumba 

Cidoniju audzētāji atgādina, ka cidonijas dabīgā C vitamīna saturošā daudzuma dēļ ne velti tiek dēvētas par latviešu citronu, jo kas gan ir vērtīgāks imunitātes uzlabošanai, ja ne vitamīns C. Turklāt cidonijas ir noderīgas gremošanas sistēmai un vielmaiņai, jo satur labvēlīgās pektīnvielas. Turklāt cidoniju ēšanai nav striktu ierobežojumu, ja nav kuņģa kairinājumu. “Cilvēki, kas pērk cidonijas, gatavo sulas, sīrupus, ko izmanto dzērienos. Daudzi no tām gatavo sukādes. Ģimenē arī paši daudz lietojam šādus dzērienus imunitātes stiprināšanai. Nereti atšķaidām arī ar smiltsērkšķiem vai pievienojam klāt vēl kādu citu dabisku sastāvdaļu. Dēls nodarbojas ar BMX sportu, bet meita – ar dejošanu. Viņu un viņu draugu vidū šādi enerģijas – vitamīnu dzērieni ir ļoti populāri. Tie uzmundrina, remdē slāpes, dod papildu enerģiju un galu galā palīdz rūpēties par veselību,” tā A. Āboliņš.

“Zemesziediņu” pieredze

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Ziemeļlatvija” sazinājās arī ar Virešu pagasta saimniecību “Zemesziediņi”, kur cidonijas audzē vairāk nekā trīs hektāru platībā. Tur saimnieko Vairis Vilemsons ar sievu Indru. Viņiem krūmcidoniju ražas novākšana ir praktiski jau noslēgusies. “Pamatā nodarbojamies ar aveņu, zemeņu un nedaudz arī ar krūmmelleņu audzēšanu. Vēlējāmies, lai arī rudenī, kad minēto ogu sezona ir beigusies, ir kādi ienākumi no saimnieciskās darbības, tāpēc nolēmām audzēt cidonijas. Pērn pavasarī iestādījām pirmos cidoniju stādus. Rudenī pamanījām, ka stirnām garšo cidoniju jaunie dzinumi, tādēļ laukam apkārt uzstādījām žogu. Praktiski šis ir tikai otrais gads, kad strādājam ar šo kultūru, tāpēc raža nav īpaši liela. Nākamajā gadā tām vajadzētu labāk ražot. Tas, ko ievācam šogad, pārsvarā aiziet pārstrādei. Sadarbojamies ar SIA “Very Berry” Gaujienas pagastā, kas nodarbojas ar svaigo ogu pārstrādi. Mūsu cidonijas galvenokārt tiek pārstrādātas sulā,” pastāsta V. Vilemsons un saka, ka paši gan vēl nav iesākuši pārstrādāt cidonijas sulā vai sukādēs, lai varētu pārdot patērētājiem. Tas esot gana laikietilpīgs process, bet varbūt tālākā nākotnē tas tomēr tiks darīts.

“Cidoniju audzēšana, protams, prasa darbu un savu pieeju. Jādomā par to, ka jāizpļauj rindstarpas. Stādījumiem vajadzēja vairāk mitruma – šī vasara lika saprast, ka arī cidonijām būs jānodrošina laistīšanas sistēma, kāda tā mums ir zemenēm un avenēm. Tas ir padomā, lai varētu nākamgad ievākt pienācīgu cidoniju ražu,” apliecina “Zemesziediņu” saimnieks.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.