Cērtenes pilskalnā naudas dēļ sāks ar mazumiņu

Ja smilteniešiem jāuzņem ciemiņi un viņi izsaka vēlmi apskatīt Smiltenes interesantākās vietas, tad viens no apskates objektiem, kas ienāk prātā, ir Cērtenes pilskalns.

Latviešu svētvietu pētnieks Ivars Vīks uzskatīja, ka Cērtenes pilskalns ir viens no mūsu senajiem dubultsvētkalniem, senatnē bijis ievērojams un nozīmīgs centrs plašai apkārtnei, kas vienlaikus varējis uzņemt daudzus tūkstošus cilvēku.

Sāks ar pastaigu taku marķēšanu

Līdz mūsdienām ir saglabājies pilskalns, daļa no nocietinājumiem un senā dambja vieta, bet pilskalnam tuvējā mežā galvenokārt entuziastu rīcības rezultātā ir izveidotas ar pilskalna senvēsturi saistītas vietas. Kādai šai teritorijai būt perspektīvā, šomēnes gala vārdu teiks Smiltenes novada domes deputāti.

Smiltenes novada pašvaldība Cērtenes pilskalna un tā apkārtnes attīstības tēmu aktualizēja 2019. gadā. Pēc pašvaldības pasūtījuma ainavu arhitekte, telpiskās plānošanas speciāliste Sabīne Skudra izstrādāja vienotu Cērtenes pilskalna teritorijas attīstības koncepciju, kuras mērķis bija noteikt skaidru vīziju plānveidīgai attīstībai.

Šobrīd ikvienam interesentam Smiltenes pašvaldības mājaslapā ir iespēja izpētīt koncepcijas gala redakciju, kas papildināta pēc nesen  jūlijā pilskalna pļavā notikušās dokumenta gala varianta publiskās apspriedes un tajā izteiktajiem ieteikumiem.

Smiltenes novada pašvaldības teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Agija Kukaine skaidro, ka koncepcijā ir izstrādāta skaidra vīzija, kādā attīstīt un uzturēt Cērtenes pilskalnu un tā apkārtni.

“Publiskajā apspriedē klātesošie atzina, ka pilskalna un tā apkārtnes vērtība ir dabas skaistums un miers, un pārmērīga iejaukšanās šajā dabas teritorijā nav nepieciešama. Ir plānoti tikai ikdienas teritorijas uzturēšanas darbi, ainaviski vērtīgo skatu atbrīvošana, atsevišķu elementu uzstādīšana un taku marķēšana, kā arī citi darbi, ko paredz koncepcija. Vēl viens būtisks priekšlikums, kas tika saņemts apspriedes laikā, – teritorijai ir nepieciešams viens apsaimniekotājs, nevis divi, kā tas ir šobrīd (Smiltenes novada pašvaldība un akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” – redakcijas piezīme), lai veiksmīgi nodrošinātu efektīvu apsaimniekošanu. Par šo priekšlikumu vēl būs diskusijas, vai un kurš no abām pusēm to uzņemtos un kā tas varētu notikt,” stāsta Agija Kukaine.

Koncepcijas gala redakciju šomēnes sēdē vēl izskatīs Smiltenes novada domes deputāti, kuri tad arī lems par dokumenta apstiprināšanu.

Agija Kukaine piebilst, ka tikai pēc tam, kad savu redzējumu par Cērtenes pilskalna teritorijas attīstību būs izteikuši novada deputāti, varēs konkrēti informēt sabiedrību par tur plānotajiem darbiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Tas, ko pašvaldības Saimnieciskās darbības nodaļa no savas puses rosinās deputātiem, būs novada pašvaldības 2024. gada budžeta projektā iekļaut finansējumu pastaigu taku marķēšanai Cērtenes pilskalna un tā apkārtnes teritorijā un informācijas stendiem – planšetēm, ieskaitot teritorijas shēmu, lai cilvēkiem šajā apvidū būtu vieglāk orientēties. 

“Ja parādīsies kāds atbilstošs projekts, tad noteikti startēsim tajā, lai pretendētu uz finansējumu Veselības takas elementu atjaunošanai,” piebilst Agija Kukaine.

Ja vajag, jāiet aiz koka

Viens no aktīvākajiem smilteniešiem Cērtenes pilskalna attīstības koncepcijas apspriešanā, pilskalna teritorijā novietoto koka skulptūru autors Guntis Priedīte sarunā ar “Ziemeļlatviju” norāda vairākas, viņaprāt, būtiskas lietas, kam šīs teritorijas apsaimniekotājiem būtu jāpievērš uzmanība.

Piemēram, viņš novērojis, ka Cērtenes pilskalna un apkārtnes teritoriju no kokiem cītīgi “atbrīvo” mizgrauži, koki nokalst un gāžas. Piemēram, daudz kukaiņu bojātu koku ir pie dambja, ja tie gāztos, tad apdraudētu cilvēkus, it īpaši tāpēc, ka tur ir piknika vieta, brīdina Guntis Priedīte.

Tāpat viņš rosina mežu regulāri attīrīt no apauguma un veidot skatu laukumus, it īpaši pilskalna virsotnē.

“Ievēroju arī, ka šopavasar novāca tīklu Veselības takā, ko jaunieši bija iecienījuši. Tā pakāpeniski  visas konstrukcijas, kurām ir bojājumi, takā tiek novāktas, bet vietā nekas jauns neparādās. Ja bojātās konstrukcijas ir jānovāc, jo ir bīstamas, tad to pašu vajag darīt ar mizgraužu bojātajiem kokiem, arī tie ir bīstami. Vēl koncepcijas apspriešanā vaicāju, kāpēc Cērtenes pilskalna teritorijā nav paredzēta tualete. Piknika vietas, ja nemaldos, ir paredzētas trijās vietās. Uz kurieni lai cilvēki iet? Tualete, kas bija pie Cērtenes pilskalna pļaviņas, ir novākta. Esošo koncepcijas redakciju vajadzētu vēlreiz pārskatīt vairāku lietu dēļ, piemēram, arī to, vai nogāzē veidot Veselības taku ar kāpelējamiem elementiem. Ja ir slidens, tad cilvēki var nokrist. Tāpat koncepcijā neredzu, ka plānots būvēt jaunas kāpnes ar margām uz pilskalnu, lai cilvēkiem būtu, kur pieturēties,” piemērus nosauc Guntis Priedīte.

Viņa pieminētās labierīcības atradās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā valsts mežu teritorijā. LVM Austrumvidzemes reģionā “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka šī tualete no funkcionālā viedokļa neatbilda tehniskajiem noteikumiem, it īpaši ņemot vērā ūdenstilpju tuvumu, kā arī tika demolēta, pat apgāzta (par to “Ziemeļlatvija” rakstīja), un tās koka konstrukcijas bija savu laiku  nokalpojušas. Tādu pašu apsvērumu dēļ LVM demontēja tualeti pie Klievezera atpūtas vietas.

Ja, piemēram, Cērtenes pilskalnā notiek liels publisks pasākums, tad risinājums varētu būt pārvietojamo tualešu īslaicīga uzstādīšana.

Iedzīvotāju interešu grupas, kas šo jautājumu (tualešu neesamību) vērtē kā aktuālu, var arī vērsties ar iesniegumu LVM vai Smiltenes novada pašvaldībā.

Plāno astoņas telpas un vēl pastaigu takas

Pati Cērtenes pilskalna koncepcija ir apjomīgs dokuments uz daudzām lappusēm ar tekstu un grafisko daļu. Koncepcijā ir: ievads; ieskats teritorijas vēsturiskajā attīstībā; informācija par normatīvajiem aktiem, kas jāņem vērā, izstrādājot koncepciju; esošās situācijas izvērtējums; teritorijas attīstības koncepcija; vadlīnijas  un priekšlikumi.

Šajā sadaļā ir iekļauts arī plānotais pilskalna apkārtnes funkcionālais zonējums: ekoloģiski sensitīva telpa, teritorijas reprezentācijas un pieejas telpas, dabas izziņas telpa, spēka stiprināšanas un atjaunošanas telpa, daudzfunkcionālas atpūtas telpas brīvbrīžiem dabā, rotaļu un vingrošanas telpa, Cērtenes skulptūru parks/pasaku mežs, Cērtenes pilskalna kultūrvēstures ziņu telpa, pastaigu maršruti un pastaigu takas.

Cērtenes pilskalna kultūrvēstures ziņu telpa attiecas uz pilskalnu. Viens no tur ieteiktajiem darbiem ir attīrīt telpu no pārmērīgā apauguma un mazvērtīgu sugu krūmiem, kas liedz iespēju novērtēt pilskalna vērienīgo, vēsturiski ar rokām izveidoto zemes formas apjomu.

VIEDOKLIS

Jānis Dinga (fonds “Krustceles”), bijušais ilggadējs Cērtenes pilskalna teritorijas apsaimniekotājs:

– Attiecībā uz Cērtenes pilskalna un apkārtnes attīstības koncepciju pēc pēdējās publiskās apspriedes nekas būtiski nav mainījies, izņemot to, ka pašvaldībai tagad nav naudas visa plānotā īstenošanai. Pamatideja atstāta tā pati – lai šī zona paliek zaļa, bagāta ar kokiem, neskarts mežs, kurā cilvēki var pastaigāties, lasīt ogas un sēnes. Es to atbalstu. Daba ir mūsu vērtība. Ne velti uz Cērtenes pilskalnu brauc daudz ārzemnieku, viena daļa no viņiem nakšņo teltīs pie Klievezera. Nedaudz greizi ir nošauts, noņemot tualeti pilskalna pļaviņā, un ne tikai tūristu dēļ. Uz pilskalnu pārgājienos dodas bērni no skolas, zinu, ka viņiem tur pat notiek dabas zinību stundas. Tagad bērniem būs jāmācās nokārtoties aiz koka.

16. augustā uzaicināju par koncepciju atbildīgos pašvaldības speciālistus izstaigāt Cērtenes pilskalna teritoriju. Gribu parādīt tās vietas, kas ir unikālas un ko nevajadzētu aizskart, piemēram, svētvietas un meditācijas vietu (pašvaldībai piederošā meža daļā – redakcijas piezīme). Tur aplī bija izauguši ozoliņi, bet teritorijas apsaimniekotājs tos nopļāva, tāpat arī mežrozīšu krūmu pie norādes. Netālu ir bijušā novada domes priekšsēdētāja Ginta Kukaiņa laikā talkā iestādītā jaunaudze, tās kopšanai gan nauda neatrodas. Par to ir bēdīgi.

Lielu postu pilskalnam un tā apkārtnei nodara kvadricikli un motocikli, pilskalns un tā apkārtne ir  kā atvērts parks braukšanai. Risinājums varētu būt novietot “ķieģeli” (ceļa zīmi), liedzot iebraukt Cērtenes pilskalna pļaviņā, izņemot ar atļaujām, ko saņemtu, iepriekš piesakoties. Tad braucēji būtu zināmi, un, ja kaut kas tiks izbraukāts, tad viņiem pašiem aiz sevis būs jāsakopj. 

#SIF_MAF2023

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.