Ceļinieku parkā nozāģē lielas liepas

Smiltenē, tā dēvētajā Ceļinieku parkā, kur atrodas bērnu rotaļu laukums un skeitparks, pēc pašvaldības pasūtījuma nozāģētas astoņas lielas liepas, kas auga pie parku un privātīpašumu atdalošā žoga.

Vienā daļā iedzīvotāju koku nozāģēšana izraisījusi satraukumu, cilvēki arī “Ziemeļlatvijai” lūdz Smiltenes novada pašvaldības skaidrojumu, kāds ir pamatojums šādai rīcībai.

Vieni iebilst, citi aizstāv

Smilteniete, dārzkope Maija Melne pagājušās nedēļas sākumā sociālajos tīklos (“Facebook”) pat aizsāka publisko diskusiju, ievietojot nozāģēto koku fotogrāfijas un šādu tekstu: “Skumīgi, Smiltenē iznīcina zaļo zonu pie bērnu laukumiņa. Nozāģētas 6 veselīgas liepiņas, 50+ gadus augušas. Kāds tās stādījis ar nodomu, izveidojot aleju. Bija skaists skats… Kādam, izrādās, traucēja veselīgās liepas.. nesaprotami, kā kaut kas tāds var normālam cilvēkam ienākt prātā, laikā, kad visur cenšas saglabāt kokus… Tiešām bēdīgi…”

“Ziemeļlatvijai” Maija Melne teic, ka sociālajos tīklos pievērsusi tam uzmanību, jo ir dusmīga par liepu nozāģēšanu un arī uztraucas par to, kāds būs atlikušo koku liktenis, proti, vai arī tie netiks nozāģēti. “Esmu uzaugusi blakus bijušās 7. ceļu daļas stādaudzētavai Platačos (Smiltenes pagastā – redakcijas piezīme), strādājusi tur kopš bērnības, audzējusi augus, arī kokus un zinu, cik tas ir grūti. Vai tad, ja kāds koks gāžas, uz ko citi norāda diskusijā, mums jādzīvo tuksnesī? Visa pasaule stāda kokus,” viedokli pauž dārzkope.

Zeme, kur auga nozāģētās liepas un kur ir vēl diezgan daudz citu lielu koku, ir Smiltenes novada pašvaldības īpašums. “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Smiltenes novada pašvaldības Saimnieciskās darbības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciālisti Agiju Kukaini, noskaidrojot, ka liepas pirms nozāģēšanas ir apsekojusi un šo koku stāvokli novērtējusi pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisija un arboristi Rūdis Dauksts un Ēriks Indriksons pēc tuvējo māju iedzīvotāju lūguma, jo šajā vietā vējš jau ir nogāzis kokus un cilvēkiem ir bažas, ka tas var atkārtoties. 

Uz to uzmanību vērš arī Māris Gailīts, kurš dzīvo Smiltenē, Mētras ielā, blakus Ceļinieku parkam.

Viņš “Ziemeļlatvijai” teic, ka ļoti labi pārzina situāciju, un norāda, ka 2021. gadā maijā vējš šajā vietā nogāza trīs liepas. “Jau grasījāmies paši rakstīt pašvaldībai par to, ka koki ir bīstami. Neesmu arborists, bet bija skaidri redzams, ka arī vairākām no atlikušajām liepām ir satrupējuši stumbri. Skaidrs, ka blakus bērnu laukumam nevar atrasties bīstami koki, un ļoti labi, ka tos laicīgi nozāģē, nevis gaida, kad bērni zem tiem lietus vai vēja laikā mēģinās paslēpties,” uzsver Māris Gailīts.

Skaidrojumu sniedz arborists

Agija Kukaine “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisija apseko katru koku, pirms pieņemt lēmumu nozāģēt to vai nenozāģēt. Konkrētajā gadījumā atzinums bija nozāģēt bīstamos kokus. To vietā jaunus nestādīs, bērnu rotaļu laukumam vasarā vajadzīgais noēnojums ir saglabāts, piebilst pašvaldības speciāliste. Citus kokus Ceļinieku parkā nezāģēs.

Arborists Rūdis Dauksts, kurš šogad Smiltenē veic koku zāģēšanu pēc pašvaldības pasūtījuma tirgus izpētes rezultātā, “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka divas nozāģētas liepas bija bīstamas, iztrupējušas, bet pārējās – potenciāli bīstamas, ar trupi žāklē (sazarojuma vietas starpā) un tāda veida žākles nav drošas. “Liepas, kas tagad tika nozāģētas, pirms vairākiem gadiem bija nogalotņotas – trīs līdz četru metru augstumā nozāģētas, atstājot stumbrus. Kad koki ataug, savienojuma vietās jeb žāklēs veidojas trupe un savienojuma vieta nav stabila. V veida šaurās žākles var atvērties, stumbriem jāiztur lielāks svars un tie var atplīst. Kāds no stumbriem jau bija izlūzis, bija iespējams, ka arī citi stumbri lielā vējā var atlūzt no jaunās savienojuma vietas,” skaidro Rūdis Dauksts.

Arborists arī uzsver, – lai tā nenotiktu, koki jākopj regulāri, uzturot to formu. Šajā gadījumā liepas bija aizlaistas, koki bija par lielu, lai tos koptu. “Brūce būtu pārāk liela, neaugtu ciet un veidotos trupe,” skaidro Rūdis Dauksts.

“Ziemeļlatvija” uzklausīja iedzīvotāju ierosinājumu, lai pašvaldība sazāģētās liepas atdod, piemēram, Smiltenes mākslas skolai vai kādai citai skolai audzēkņu apmācībai kokgrebšanā, taču, kā noskaidrojām, mākslas skolai nav telpu, kur to darīt, turklāt kokmateriāli paliek tam, kurš tirgus izpētes rezultātā veica šo darbu.

Koku zāģēšana un apzāģēšana Smiltenes pilsētā šogad turpināsies, šie darbi notiks līdz 1. aprīlim. “Pilsētā ir vietas, kur jāsakopj ainava, ir arī zonas, kur sakopšanas nolūkos izzāģēs sējeņus, mazvērtīgus un neperspektīvus kokus. Atsevišķi bīstami koki tiks zāģēti Palsmanes pagastā (Palsmanes kapsētā un Rauzā) un Variņos.

“Augstu vērtēju cilvēkus, kuriem ir svarīgi koki. Ja iedzīvotājiem turpmāk rodas jautājumi par koku zāģēšanu, aicinu komunicēt uzreiz ar pašvaldību, nevis sociālajos tīklos, jo tad sadarbība būs labāka, efektīvāka,” rosina Agija Kukaine.