Šomēnes lielajos masu medijos un rajonu laikrakstos tikpat kā vairs neparādās intervijas ar pašvaldību deputātu kandidātiem un apraksti par viņiem.
Šomēnes lielajos masu medijos un rajonu laikrakstos tikpat kā vairs neparādās intervijas ar pašvaldību deputātu kandidātiem un apraksti par viņiem. Arī materiālos par kandidātu līdz šim paveikto žurnālisti komentāram visbiežāk izvēlas kādas otrās vai trešās personas viedokli, jo nevalstiskā organizācija “Providus” visai stingri kontrolē, lai laikrakstos neparādītos slēptā reklāma.
Dažreiz šķiet, ka līdzšinējie pašvaldību vadītāji un iestāžu ierēdņi vai vadītāji, kuri kandidē uz deputātu vietām, ar savu iepriekšējo darbu iedzīvotāju labā ir gluži vai kaut ko sliktu izdarījuši, jo, pasarg Dievs, līdz 12. martam viņu sasniegto pieminēt un pašus darītājus uzslavēt. Nesen pa radio dzirdēju interviju ar kādu aktieri, kurš neviļus gandrīz pateica, par kuras partijas sarakstu pašvaldību vēlēšanās nolēmis balsot. Nepaguva, jo žurnālists viņu steidzīgi pārtrauca, paziņojot, ka tā būs slēptā reklāma. Ir jau gan arī mediji, kuru vadība norādījumus bez maksas nepublicēt pozitīvus materiālus par kandidātiem ignorē.
Lielai daļai vēlētāju un laikrakstu lasītāju tāda ažiotāža pret slēpto un atklāto bezmaksas reklāmu ir gluži vienaldzīga. Valkas šaha kluba vadītājs Vsevolods Dudzinskis atzīst, ka viņu publikācijas par deputātu kandidātiem nemaz neietekmē. “Man ir vienalga, vai pirms vēlēšanām par izvirzītajiem deputātu kandidātiem raksta daudz vai viņus avīzēs vispār nepiemin. Mani publikācijas vai televīzijas un radio raidījumi neietekmē. Arī reklāmām par maksu īpašu uzmanību nepievēršu. Tās neietekmē manu izvēli balsošanas dienā. Manis dēļ, laikraksti pirms vēlēšanām var būt pilni ar sarakstu līderu fotogrāfijām un aprakstiem par viņiem, ne jau tajos uzrakstītais man liks secināt, vai par kandidātu balsot vai ne. Savas pilsētas pašvaldības darbiniekus esmu novērtējis krietni pirms vēlēšanām, skatoties, kā viņi strādā, tādēļ vēl pirms priekšvēlēšanu kampaņas man jau ir skaidrs, par kuriem cilvēkiem balsošu,” saka V. Dudzinskis.
Viņš uzskata, ka reklāmraksti, iespējams, var ietekmēt vienīgi dažus gados vecus pensionārus laukos, kuri iepriekš maz interesējušies, ko dara lēmējvaras un kādi cilvēki tajās strādā, bet tādu nav daudz un viņu izšķiršanās nevar būtiski ietekmēt balsošanas rezultātus.
