Valkas ģimnāzijai šis izvērties par īstu projektu īstenošanas gadu. Direktora vietniece mācību darbā Gunita Gindra stāsta, ka skola dažādos projektos iesaistījusies arī iepriekš, bet šogad skolēni jau iesaistīti starptautiskos projektos, kas saistīti ar braucieniem uz ārzemēm.
Pašlaik skola īsteno divus lielus projektus – “Stipras saknes nomalēs veido stiprus eiropiešus” un Comenius projektu “Biodaudzveidības statistika un zinātniskā izpēte”.Minētajiem projektiem ir Eiropas Savienības un Ziemeļvalstu finansējums.Šo projektu ietvaros no 30. septembra līdz 4. oktobrim ģimnāzijas pedagogi Ingrīda Hedemarka, Andriga Lozda, Guntra Gaidlazda un Gunita Gindra viesojās Dānijā Bornholmas Frie Idraetskolā, bet pieci skolēni Nora Barviķe, Elīza Skutāne, Dārta Lozda, Toms Mārtiņš Sīmanis, Artis Veinbergs un skolotāji G. Gindra, I. Hedemarka, Dace Langenfelde, Ingrīda Vabale un Andris Dainis no 13. līdz 18. oktobrim bija Itālijā Camposanpiero pilsētā IIS Pertini skolā.
Pārsteidz skolēnu un pedagogu miersG. Gindra stāsta, ka Dānijā valcēnieši četras dienas pavadīja skolā, kuras ideja ir veselīgs dzīvesveids. “Sākumā mums bija iedalīta cita skola, taču tajā mainījās vadība, kas nolēma vairs projektos nepiedalīties, un mums nācās pašiem meklēt citu mācību iestādi. Ar izvēli esam ļoti apmierināti,” atzīst G. Gindra.Dānijas skola savu darbību ir orientējusi uz veselīgu dzīvesveidu. Tas attiecas ne tikai uz uzturu, bet arī uz domāšanu un darbošanos. “Tā bija lieliska pieredze, ko ieguvām, sekojot līdzi mācību darbam. Mūsu izraudzītā mācību iestāde bija privātskola. Katrai klasei ir sava telpa, kurā bērni uzturas visu dienu, bet dažādu priekšmetu skolotāji nāk pie viņiem. Apmeklējām stundas 7. un 9. klasē. Pirmais, kas mūs pārsteidza, bija portatīvie datori ikvienam bērnam uz sola. Ar datoriem bērni strādā no piektās klases. Kaut ko viņi pieraksta uz lapas, tad darbojas ar datoru. Ir arī plānotājs. Viss notiek tā, kā tas ir dzīvē,” secina G. Gindra.Mācību laikā skolēni nelieto mobilo tālruni. Tos vispār Valkas skolotāji nevienam skolā neredzēja rokās. G. Gindra atzīst, ka pārsteidzis bērnu lielais apzinīgums. Četru dienu laikā valcēnieši nedzirdēja skolotāju aizrādījumus audzēkņiem. “Arī mūsu skolā nedrīkst lietot mobilos tālruņus. Taču mums ik pa laikam tomēr nākas kādam aizrādīt,” saka G. Gindra. Viņa domā, ka tā ir visas sabiedrības godprātīga attieksme pret to, ko dara, tādēļ tas ieaudzināts arī bērnos.
Pārtikā ir vienīgi augļi un dārzeņiSkolā pārtikā nav neviena saldināta dzēriena un našķu. Trīs reizes dienā audzēkņiem piedāvā dažādus augļus un dārzeņus. Vēl ir pilngraudu maize. Savukārt pusdienās ir ļoti liels dārzeņu salātu klāsts. Pulksten 10 ir pirmais starpbrīdis, kad pilnīgi visi audzēkņi dodas laukā pusstundu pastaigāties, bet klases pa to laiku aizslēdz. “Bērniem ir jogas nodarbības, kurās viņi mācās ieklausīties sevī, koordinēt savas domas. Tas izpaužas arī mācību darbā. Mūs pārsteidza tas lielais miers, kas valda viņos. Viss notiek lēni, bez steigas un stresa. Turklāt viss tiek izdarīts godam,” stāsta G. Gindra.Arī pedagoģe Guntra Gaidlazda atzīst, ka ļoti pārsteidzis un paticis lielais miers, kādā visi strādā. “Iespējams, tas tādēļ, ka no rīta pirmās divas stundas katra rit 90 minūtes, vēlāk šis laiks ir mazāks. Turklāt visu viņi padara ļoti godprātīgi ar lielu atbildības izjūtu,” saka G. Gaidlazda. Savukārt G. Gindra ievērojusi, ka pedagogi Dānija vairāk ir kā konsultanti nekā uzdoto uzdevumu pārbaudītāji. Katrs skolēns apzinās savas spējas un rīkojas to robežās. “Piemēram, stundā viens zēns bija atrisinājis 13 uzdevumu, bet kāda meitene bija izpildījusi tikai trīs. Taču neviens viņai nepārmeta, jo skolniece strādāja,” vērojumos dalās G. Gindra. Viņa atzīst, ka bijis pārsteigums, redzot, kādā mierā visi strādā ar lielu atbildību. Turklāt dāņu skolēniem rīko daudz ekskursiju uz ārvalstīm, lai viņi paši iepazītu pasauli.G. Gaidlazda atklāj, ka skolotāji skaitļos savas algas nav minējuši, taču pateikuši, ka pietiekot pilnīgi visam un vēl atliekot ceļojumiem. Tad jau skaidrs, kādēļ viss notiek bez stresa, vienā mierā.
Itālijā iepazīst floru G. Gindra piebilst, ka viena lieta ir braukt ekskursijā uz ārzemēm, bet otra – piedalīties projektā. Tā kā uz Itāliju devās arī skolēni, vajadzēja tos rūpīgi sagatavot un visiem kopā izdomāt savas valsts prezentāciju. Biodaudzveidības izpētē ārzemnieki projekta ietvaros bijuši arī Latvijā. G. Gindra stāsta, ka viņiem ļoti paticis uzturēties purvā. Tā daba ārzemniekiem šķitusi ļoti eksotiska. Tagad valcēnieši devās uz Itāliju. Skolotāji dzīvoja viesnīcā, bet bērni – itāļu ģimenēs. Vienu dienu visi pavadīja kalnos, kur pedagogi strādāja, pētot augus, līdzās audzēkņiem.Iebraucot Itālijā, vispirms valcēnieši iepazina Venēciju, kas celta uz 317 mazām salām. G. Gindra ir pateicīga gidam, kurš ieveda viņus tādās vietās, kuras paši nekad neatrastu. “Tā bija ļoti laba šīs zemes kultūrvēstures iepazīšana, jo domājām – ja reiz braucam izpētīt dabu, tad jāiepazīst arī tās kultūra,” saka G. Gindra. Īsts piedzīvojums bija bioloģiskās daudzveidības iepazīšana Colli Euganei dabas parkā, kur gids mācīja saskatīt būtisko un to, kā klimata pārmaiņas ietekmējušas augu valsti. Gids norādīja padomāt arī par cilvēka lomu šajās pārmaiņās. Skolēni veica eksperimentus, bet vēlāk analizēja to rezultātus. Labāk Itālijas bioloģisko daudzveidību palīdzēja izprast Padovas botāniskais dārzs, kas iekļauts UNESCO mantojuma sarakstā.
Skolēni gūst zināšanas dabāProjektu vadītāja D. Langenfelde atzīst, ka tā bija laba iespēja skolēniem atrasties ārpus mācību stundām un dzīvā dabā praktiskā darbā iepazīt visu bioloģisko daudzveidību. Arī paši skolēni atzīst, ka viss redzētais bijis ļoti interesants. Skolnieks Artis Veinbergs vēl piebilst, ka interesants šķitis arī pilsētu iekārtojums, kas atšķiras no ziemeļos esošajām. “Viss bija ļoti atšķirīgs, ne tā kā pie mums. Dzīvoju vienā ģimenē, kas atrodas ārpus pilsētas. Viņi ir ļoti atvērti, draudzīgi un pastāvīgi sarunā ievij kādu humoru. Man patika tāds veselīgs noskaņojums,” saka A. Veinbergs.D. Langenfelde stāsta, ka tagad projektam “Stipras saknes nomalēs veido stiprus eiropiešus” notiek jau otrā šī projekta kārta. Kopumā projektā plānots iepazīt bioloģisko daudzveidību piecās valstīs – Spānijā, Latvijā, Itālijā, Rumānijā un Turcijā. Martā projekta dalībnieki tiksies Rumānijā, bet maijā – Turcijā.Savukārt aprīlī Valkas ģimnāzijā ieradīsies dāņu pedagogi no Bronholmas.D. Langenfelde atzīst, ka pamatā dalībai projektos bijis liels darbs. Atradām Comenius un Nord+ mājaslapu, izlasījām piedāvājumus un sazinājāmies ar Spāniju. Ilgu laiku apmainījāmies ar priekšlikumiem un pēc tam tapa projekti. Bijām priecīgi, ka tos apstiprināja.
