Brīnumnūjiņu meklējot

Tas nemaz nebija tik sen, kad Smiltenes novada pašvaldība palaida tautās līdzdalības budžeta ideju, proti, iedzīvotāji varēja iesniegt  idejas, ko labu viņi varētu paveikt savā pilsētā vai pagastā,  un pretendēt uz pašvaldības budžeta naudu savu projektu īstenošanai.

Tagad ar interesi izlasīju, kuras tad ir atbalstītās un jau apstiprinātās projektu idejas. Izrādās, no deviņām tās ir sešas, – subjektīvs prieks, bet to vidū ir arī mana favorīte, par kuru domās turēju īkšķi, proti, aktīvās atpūtas stūrītis jeb jaunu rotaļu laukuma iekārtu uzstādīšana Smiltenes bērnu rotaļu laukumā Ceļinieku parkā. Mana favorīte šī ideja bija tāpēc, ka projekta iesniedzēji solīja bērniem labas lietas – sienas, pa kurām rāpties, virves kopā ar kāpšanas platformām dažādos augstumos, šļūkšanas caurules un vēl šo un to, kas maziņā miniatūrā varbūt nedaudz nedaudz atgādinātu kaut ko no bērnu un pusaudžu iecienītā “Skypark” Rīgā. Pašreizējais rotaļu laukuma aprīkojums Ceļinieku parkā bērniem jau ir apnicis – viens un tas pats, pāris reižu izej visam cauri, un miers.

Vēl ir atbalstīta ugunskura vietas labiekārtošana pie Bilskas ezera, grīdas atjaunošana Gaujienas pagasta estrādē, trotuāra izbūve Trapenē, disku golfa parks Smiltenes Jaunajā parkā un Apes pilsētas laukuma labiekārtošana.

Tad, kad pašvaldība izsludināja līdzdalības budžeta projektu konkursu un paziņoja, ka kritērijs apstiprināšanai būs iedzīvotāju balsojums, daļa sabiedrības pauda neapmierinātību, – sak, tad jau loģiski uzvarēs tie projekti, kuru auditorija ir novada pilsētas un pagasti ar skaitliski vairāk ļaudīm, potenciālajiem balsotājiem. Kā redzams, tā arī noticis, vismaz tajā ziņā, ka ir nobalsots par abiem ar Smilteni saistītajiem projektiem un par Apes projektu. Varbūt patiesi nākamgad pašvaldībai jāpadomā par papildu kritērijiem, citādi mazos pagastus var pārņemt nolemtības sajūta.

Kas tad vispār ir līdzdalības budžets, ko tagad praktizē ne viena vien Latvijas pašvaldība? Ideju virzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, piedāvājot šādu budžetu kā demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no viņu pašvaldības budžeta. Proti, pašvaldības Latvijā saskaras ar ievērojamu iedzīvotāju pasivitātes problēmu, jo cilvēki netic savām spējām ietekmēt vietējos procesus. Līdzdalības budžets, ministrijas redzējumā, būtu maza brīnumnūjiņa, kas palīdzētu iesaistīt sabiedrību problēmu apzināšanā un risināšanā. 

Tas, ka daudzi iedzīvotāji dzīvo savā orbītā, nevēloties konkrēti līdzdarboties savas pilsētas vai  pagasta dzīvē, ir realitāte. To apliecināja nesenā Smiltenes iedzīvotāju tikšanās ar novada vadību, – uz šo ikvienam interesentam atvērto sanāksmi atnāca mazāk par 20 cilvēkiem. Būt sabiedriski aktīvam nevienam uzspiest nevar. Tad jābūt vēlmei tādam būt un pārliecībai, kāpēc tas ir vajadzīgs. Laiks rādīs, vai viens no atslēgas vārdiem būs līdzdalības budžets.