Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Braucēji dusmojas par netīrītiem ceļiem, uzturētāji visu dara pēc noteikumiem

Foto: Ingūna Johansone

Braucot pa nekoptajiem autoceļiem, izskatās, ka ceļu uzturētājiem mūsdienās ziema Latvijā ir īsta dabas katastrofa. Proti, kad stipri snieg, ceļus netīra, bet, kad ir atkusnis, nekaisa. Līdz ar to ceļu satiksmes dalībnieki, sliktākajā gadījumā,  ir pakļauti riskam nokļūt ceļu satiksmes negadījumā, bet, labākajā gadījumā, ar trīcošu sirdi pa neizbraucamo ceļu nokļūt galamērķī. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aizvadītajā piektdienā visas dienas garumā stipri sniga un putināja. Laikraksta “Ziemeļlatvija” redaktore Ingūna Johansone pa dienu ar automašīnu devās ceļā no Valkas uz Smilteni. Viņa sociālajos tīklos ierakstīja, ka šajā dienā labāk nebraukāt apkārt, jo ceļi ir grūti izbraucami lielā sniega daudzuma dēļ. Pie šī ieraksta pulcējās daudzi citi viedokļi par nepienācīgu ceļu uzturēšanu. Valkas mākslas skolas direktore Sniedze Ragže, kura katru dienu mēro ceļu uz darbu no Vijciema uz Valku un atpakaļ raksta: “Daži šo neizbraucamo un nekopto ceļu mēro vairākas reizes dienā. Ceļa posmu Vijciems–Valka neviens šoziem pat netaisās ne tīrīt, ne kaisīt.”

“Braukt pa šo ceļu ir kā spēlēt krievu ruleti – līdz reizei. Vienīgā izbraucamā daļa – pats ceļa vidus. Taču, ja pa to pretim nesas smagās automašīnas, tad tie ceļu negriež – brauc kā braukuši, un tev atliek braukt sniega valnī,” par piedzīvoto raksta Sanita Āboliņa. Savukārt valcēniete Sandra Laviņa, kura darba dienās no Valkas brauc uz Smilteni un atpakaļ, novērojusi: “Cik gadus ceļus jau nešķūrē! Nokaisa ar sāli, lai sniegs dabīgā nāvē nomirst, un viss. Vienkārši šoziem sniegs snieg biežāk, tāpēc tas ir pamanāmāks. Katru darba dienu varu salīdzināt, kurš agrāk vai vairāk – smiltenieši vai valcēnieši – kaisījuši sāli.”

Ar novērojumiem dalās arī valcēnietis Arnis Jānis Zeltiņš: “17. janvārī agri no rīta braucu no Valkas uz Rīgu mazu brīdi pēc agrā rīta autobusa (pirmais autobuss no Valkas uz Rīgu dodas 4.50 – redakcijas piezīme). Pirmo Latvijas valsts ceļu mašīnu satiku pirms Valmieras, kamēr Valkas iecirkņa jaunie vārti vēl stāvēja ciet. Deviņdesmitajos gados pats strādāju ceļu uzturēšanā. Toreiz bija uzstādījums, ka Valmieras ceļš bija jānotīra pirms pirmā autobusa.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Ziemeļlatvija” pēc skaidrojuma par šo situāciju vērsās Valsts akciju sabiedrībā  “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Komunikācijas daļas vadītāja Sigita Paula skaidro, ka 2021. gadā stājušies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka prasības ceļu uzturēšanai, tajā skaitā – arī ziemas uzturēšanai. Valsts autoceļiem ir noteiktas dažādās uzturēšanas klases (A, B, C, D, E) un tie tiek uzturēti, lai atbilstu noteiktajām prasībām. Līdz ar to autoceļu brauktuves stāvoklis starp dažādām uzturēšanas klasēm var būtiski atšķirties, kā arī viena ceļa dažādiem posmiem var būt dažādas uzturēšanas klases. Ar valsts autoceļu noteiktajām uzturēšanas klasēm iedzīvotājiem iespējams iepazīties šajā interneta vietnē.

Uzturēšanas klasi nosaka, balstoties uz satiksmes intensitāti. Proti, jo lielāka transportlīdzekļu  intensitāte, jo attiecīgi augstāka uzturēšanas klase. Ziemas ceļu uzturēšanas darbi tiek veikti, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktos termiņus attiecīgā autoceļa uzturēšanas klases prasībām.

Visiem valsts galvenajiem autoceļiem ir A –  augstākā uzturēšanas klase, jārēķinās, ka šajā ziemas sezonā ir samazinājies reģionālo un vietējo autoceļu ar A uzturēšanas klasi kopgarums. Valsts reģionālajos un pat vietējos autoceļos, kuros iepriekš tika nodrošināta augstāka uzturēšanas klase, šajā ziemas sezonā tā būs zemāka – atbilstoši jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ziemas ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Tajos ir noteiktas izpildes prasības darbu veikšanai un pieļaujamais sniega biezums uz brauktuves, ņemot vērā noteikto autoceļa uzturēšanas klasi. Piemēram, uz A uzturēšanas klases autoceļiem snigšanas laikā uz brauktuves sniegs var būt sešu centimetru biezumā un atsevišķās vietās sniega sanesumi līdz pat 12 centimetriem. Savukārt B uzturēšanas klases autoceļiem snigšanas laikā uz brauktuves sniegs var būt astoņu centimetru biezumā un atsevišķās vietās sniega sanesumi līdz pat 16 centimetriem. Snigšanas laikā sniega sega uz ceļiem var veidoties atkārtoti. Pēc snigšanas beigām valsts galvenie autoceļi no sniega ir jānotīra trīs stundu laikā, savukārt uz mazāk noslogotiem ceļiem šiem darbiem tiek dots laiks līdz pat 24 stundām. Savukārt autoceļu brauktuves apstrāde ar pretslīdes materiāliem uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic trīs stundu laikā, B – astoņu stundu laikā, bet C, D, E uzturēšanas klasei laiks netiek normēts. Izpildes laiku skaita no brīža, kad tiek konstatēts apledojums. Autoceļu lietotājiem jāņem vērā, ka brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad veikti slīdamības samazināšanas darbi.

Kas attiecas par ikdienā veiktajiem ceļu uzturēšanas darbiem, S. Paula atbild: “Valsts autoceļam A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža visā tā garumā ir noteikta A uzturēšanas klase un valsts autoceļam P24 Smiltene–Valka visā tā garumā ir noteikta B uzturēšanas klase. Valsts autoceļam A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža autoceļa posmā Valka–Valmiera 21. un 22. janvārī katrā no dienām divas reizes ir veikta brauktuves vienlaicīga attīrīšana no sniega un kaisīšana ar pretslīdes materiālu. 23. janvārī autoceļa posmā Valmiera–Strenči veikta brauktuves apstrāde ar pretslīdes materiālu. Savukārt pirmdienas, 24. janvāra, rītā posmā Strenči–Valka veikta brauktuves preventīvā kaisīšana. Vēršam uzmanību, ka pirmie darbi tiek uzsākti agrā rīta stundā ap pulksten 4 no rīta. Savukārt valsts autoceļam P24 Smiltene–Valka posmā Valka–Smiltene 21. un 22. janvārī katrā no dienām divas reizes ir veikta brauktuves vienlaicīga attīrīšana no sniega un kaisīšana ar pretslīdes materiālu. Jāņem vērā, ka brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad veikti slīdamības samazināšanas darbi, kā arī sniega kārta uz brauktuves var veidoties atkārtoti snigšanas, puteņa vai vēja ietekmē, jo sniegu uz brauktuves sapūš no blakus esošajiem laukiem. Valsts autoceļi regulāri tiek apsekoti. Konstatējot atkāpes no normatīvos noteiktajām prasībām, Valsts SIA  “Latvijas Valsts ceļi” ieplāno darbus, kuru izpilde savukārt tiek uzdota VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka par ceļa Valka–Smiltene uzturēšanu neapmierinātību pauda arī sabiedriskā autobusa šoferi. Arī tad saņēmām atsaukšanos uz Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, kuras arī tiekot ievērotas. Pat 16 centimetru biezs sniega sanesums, izrādās, ir atbilstošs noteikumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

UZZIŅAI

Ziemas sezonā no 16. oktobra līdz 15. aprīlim ārkārtēji laika apstākļi ir:

  • snigšana turpinās ilgāk par četrām stundām 24 stundu laikā un sniega kārta vairāk nekā 12 centimetru bieza;
  • atkala vai lietus vairākas reizes diennaktī;
  • vēja ātrums pārsniedz 20 metrus sekundē;
  • uz brauktuves veidojas sniega sanesumi;
  • nokrišņi applūdina un bojā autoceļus vai samazina to nestspēju.

Pamanot bīstamas situācijas uz valsts autoceļiem, ceļu lietotāji par to var ziņot, zvanot uz VAS“Latvijas valsts ceļi” Satiksmes informācijas centra bezmaksas diennakts tālruni 80005555.

Avots: www.lau.lv

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.