Zemnieku saeimas padome lēma par jaunajiem priekšlikumiem valsts atbalsta piešķiršanai no nacionālajām subsīdijām un eiro ieviešanas atbalstīšanu.
ZSA padome diskutēja par jaunajiem priekšlikumiem no nacionālajām subsīdijām atbalstīt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvas sabiedrības, biškopības nozari un veterināro ekspertīžu veikšanu. Priekšlikumi finansējumu piešķirt šīm pozīcijām tika iesniegti Lauksaimnieku konsultatīvajā sēdē 5. decembrī.
Zemnieku saeimas padome diskutēja ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs I.Jansonu, Latvijas Biškopības biedrības valdes locekli J.Vainovskis un PVD pārstāvjiem. Pēc sarunas ar nozaru pārstāvjiem ZSA padome lēma atbalstīt kooperācijas turpmāku attīstību, lai kooperatīvi varētu nodrošināt veiksmīgu kooperatīva darbu un piesaistīt speciālistus kooperatīva pārvaldībā.
Kopējā atbalsta summa, kas paredzēta šim pasākumam ir 200 000 latu, ko savā starpā sadalīs vairāk kā 50 lauksaimniecības kooperatīvu. ZSA atbalstīja arī valsts atbalstu 2013.gadam piešķiršanu biškopības nozarē. Kā ZSA informēja biškopības nozares pārstāvis, atbalstu plānots piešķirt tikai tiem biškopjiem, kuriem Lauksaimniecības datu centrā uz 2012.gadu būs reģistrētas vismaz 30 bišu saimes un ieņēmums no katras saimes nebūs mazāks par 50 latiem.
ZSA pēc diskusijas ar PVD atbalstīja Ls 200 000 novirzīšanu kautuvēm blakusproduktu utilizācijai, subsīdijas maksājot par nokautajiem dzīvniekiem, un subsīdiju lielumu par dzīvnieku variējot atkarībā no kautuvju jaudas.
Zemnieku saeimas padome ilgi diskutēja arī par eiro ieviešanu. „Lauksaimniecības nozare šobrīd ir viena no eksportspējīgākajām nozarēm valstī. Norēķini ar ārvalstu partneriem, pakalpojumi ārējos tirgos, t.i. jebkuri ārējie norēķini notiek eiro valūtā. Tāpat izejvielas galvenokārt tiek iepirktas eiro valūtā. Lauksaimniecības sektora kredītsaistības, vairāk kā 70%, ir eiro valūtā. Ražojošajiem lauksaimniekiem strādājot ārējos tirgos, attīstot saimniecības (investējot līdzekļus) galvenā valūta šobrīd ir eiro.
Latvijas valsts neesamība eirozona, lauksaimniecības uzņēmējiem rada tikai papildus administratīvo slogu un reālas izmaksas konvertācijām.
Būtiski, ka realizējot projektus lauksaimniecībā, modernizācijas programma piemēram, ~ 1% no kopējā projekta budžeta jārēķina tieši konvertēšanas un ar to saistītās izmaksas, kas kopumā viedo lielas summas. Ja sarēķinātu zaudējumus, konvertējot valūtas no 2004. gada – proti no iestāšanās ES, summas būtu milzīgas. Līdz ar to no uzņēmumu saimnieciskā viedokļa Latvijas lauksaimniecības sektors, iestājoties eirozonā būtu ieguvēji, proti spētu samazināt savas administratīvas izmaksas un izmaksas, kas rodas tieši konvertējot valūtas.
Lai arī šobrīd nerimst publiskās diskusijas par eirozonas stabilitāti, lauksaimnieku sektora saimnieciskais ieguvums būtu viennozīmīgs. Mūsuprāt būtu ļoti būtiski iespējami ātri zināt, vai 2014. gadā strādāsim eiro valūtā,” pēc diskusijām stāsta Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
