Pagājušo piektdien Rīgā, Latviešu biedrības namā, notika lauksaimnieku konkursa “Sējējs 2008” laureātu apbalvošana. Vides ministrijas galveno balvu nominācijā “Dabas saimniecības” ieguva Valkas pagasta zemnieku saimniecība “Krastiņi”, kurā strādā Valda un Tālis Lārmaņi.
T. Lārmanis stāsta, ka komisija ļoti kompleksi vērtēja saimniecībā paveikto dabas aizsardzībā. “Pirmo reizi ar mūsu darbu iepazinās Ziemeļvidzemes reģionālās dabas aizsardzības pārvaldes komisija, tā mūs izvirzīja uz otro kārtu un tad saimniecību vērtēja Vides ministrijas komisija.
Galvenais, protams, bija padarītais dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, bet nolikumā bija arī paredzēti punkti par ekskursiju, semināru organizēšanu, publicitāti un vairākām citām lietām,” stāsta T. Lārmanis.
Pieteikties uz konkursu ģimeni mudināja ieguldītais lielais darbs. Tālis atzīst, ka ir bijis apskatīt vairākas labas saimniecības, kuras, tāpat kā “Krastiņi”, ir specializējušās dabas aizsardzībā un redzētais licis secināt, ka viņš ar dzīvesbiedri nav izdarījuši mazāk, tādēļ vēlējies uzzināt plašākas sabiedrības un speciālistu vērtējumu.
Šo gadu zemnieks uzskata par veiksmīgu, kaut arī kādu laiku lietainā vasara kavēja siena sagatavošanu. Toties gaļas govīm zāles netrūcis, jo tā labi auga arī smilšainākās vietās. Ir paplašināts tehnikas parks. Saimnieks ir iegādājies siena presi, darbos lieti noderējis pērn iegūtais traktors. “Pamazām attīstāmies. Esam nomainījuši arī vaislas bulli. Tagad varēsim atjaunot kvalitatīvu ganāmpulku,” stāsta T. Lārmanis.
Izcērtot saimniecības teritorijā Gaujas pļavās krūmus un rūpējoties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, zemnieks ir panācis arī tās palielināšanos. Zālājā parādījušies jauni augi, Tālis novērojis, ka vairāk kļuvis arī putnu. Saglābti arī lielie ozoli, kas kopš senseniem laikiem rotājuši Gaujas pļavas.
Ap to stumbriem ir izcirsti krūmi, lai ozolu lapotnei tiktu klāt gaisma. Tās ietekmē simtgadīgie koki sāk atkopties. “Tas bija liels darbs, bet nu paveikts. Turpmākai attīstībai domāju nomainīt vēl daļu tehnikas, ir iecere paplašināt arī aplokus,” saka T. Lārmanis.
“Krastiņos” mērķtiecīgs darbs dabas aizsardzībā tika uzsākts ap 2000. gadu. Vēlāk saimniecība noslēdza līgumu ar Latvijas Dabas fondu par kopīgu sadarbību Eiropas Komisijas LIFE programmas finansētā projekta “Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” īstenošanā. 2004. gadā par Eiropas Savienības finansējumu saimniecībā 65 hektāru platībā izveido aploku, kā arī nojumi un barotavu gaļas liellopiem.
Ganāmpulku saimnieks izmanto bioloģiski daudzveidīgo pļavu noganīšanai. Saskaņā ar līgumu daļu no ganāmpulka pieauguma T. Lārmanis nodeva citiem Gaujas ielejas apsaimniekotājiem, bet daļu pārdod gaļas ražotājiem.
No Valkas rajona konkursā vēl atzinību saņēma kooperatīvs “Smiltenietis”.
