Pēc izskanējušās
kritikas no biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» satiksmes
ministrs Aivis Ronis pauž gandarījumu, ka ceļu būvniecība
ir kļuvusi caurspīdīgāka un konkurence godīgāka par spīti vecajiem
ieradumiem.
Satiksmes ministrijas
vadība ir vairākas reizes tikusies ar ceļu būvētāju nozares pārstāvjiem
un skaidrojusi situāciju. Ministrija norāda, ka ceļu finansējuma
jautājumi ir skatīti valdībā, bet par nožēlu kompetents viedoklis
no biedrības tajās netika pausts.
Satiksmes ministrija,
neskatoties uz to, ka šajā plānošanas periodā ceļu būvei
paredzēti ES fondu līdzekļi ceļu būvē tuvojas noslēgumam,
ir darījusi visu, lai nodrošinātu autoceļu uzturēšanu un būvniecību.
Tai pašā laikā ir radīti nosacījumi caurspīdīgumam ceļu būves
iepirkumos, samazinot ceļu būves izmaksas iepirkumos vidēji par 30%.
„Pēdējie iepirkumu
rezultāti norāda uz pozitīvu tendenci, ka reālā būvdarbu cena
ir ievērojami zemāka par prognozēto, konkursos piedalās vidēji
7 pretendenti, kas nodrošina efektīvu valsts un ES līdzekļu apguvi”
uzsver A.Ronis. Ietaupītie līdzekļi dos iespēju izbūvēt papildus
ceļu posmus 2013.gadā par vismaz 20 miljoniem latu. Tāpat 2013.gadā
paredzēts realizēt 28 pilsētu tranzītielu rekonstrukcijas projektus
kopumā par 44,8 miljoniem Ls.
Ir mainīta pieeja autoceļu būvē atsakoties no „megaprojektu”
realizācijas, bet lielāku uzsvaru liekot uz esošā ceļu tīkla sakārtošanu,
nodrošinot pēc iespējas lielāku rekonstruēto autoceļu garumu.
Iespējams šāda pieeja būvniekiem nav pa prātam, jo nav iespējams
veikt nekontrolētu pamatnes rekonstrukciju, kas ievērojami sadārdzina
ceļu būves izmaksas, salīdzinot ar virsmas atjaunošanu ir vismaz
divas reizes.
2012.gadā ir izdevies ievērojami palielināt ceļu uzturēšanai
paredzēto finansējuma apjomu, īstenojot Latgales attīstības
programmu, nodrošinot melnā seguma uzklāšanu vismaz 50km autoceļiem
Latgales reģionā.
Tāpat ļoti veiksmīgi ir noslēgušās diskusijas par Nacionālo
attīstības plānu (NAP), kas kalpo par pamatu 2014.-2020.gada ES fondu
plānošanas perioda finansējumam transporta infrastruktūrai, tai
skaitā autoceļiem, kurai kopumā paredzēts novirzīt vismaz 35% no
kopējā valstij pieejamā ES fondu finansējuma vairāk nekā 1 miljarda
Ls apmērā – kur ceļu jomai investīcijās plānots novirzīt investīcijas
vairāk kā 500 miljonu Ls apmērā ar fondu daļas investīcijām 340
milj. Ls apmērā, kas ir līdzvērtīgs apjoms esošā perioda investīcijām.
NAP ietvaros aktualizēts jautājumus par publiskās privātās partnerības
projektiem, tai skaitā autoceļu būvniecībā, kurus varētu jau uzsākt
2013.gadā.
„Pieļauju, ka uzsāktais darbs „megaprojektu” ierobežošanā,
konkurences palielināšanā un izmaksu samazināšanā nav izdevīgs
atsevišķiem būvniekiem un tie vēlas „pa vecam” sakārtot
projektus, sadalot tos starp izredzētajiem, tādejādi radot valstij
neizdevīgus apstākļus,” norāda A.Ronis
Satiksmes ministrs A.Ronis ir apņēmies līdz februāra beigām Ministru
prezidentam V.Dombrovskim iesniegt apkopojumu par riskiem ceļu
būvniecībā, t.sk., par tiem būvniekiem, kuru darbā ir sastopami
nesaprotami sadārdzinājumi, neskaidras savstarpējās vienošanās
un kvalitātes problēmas.
