Populārais Līgo vakara ēdiens iekļauts Eiropas Savienības tradicionālo īpatnību reģistrā. Šim statusam ir nosacījumi , kas jāievēro. Tikai tradicionāla recepte un sakārtoti dokumenti.
Nosaukumu “Jāņu siers” savam produktam šobrīd drīkst lietot tikai pieci Latvijas uzņēmumi – Valmieras piens, Rankas piens, Lazdonas piensaimnieks, Straupe un Dundaga, “Ziemeļlatvija” uzzināja gadskārtējā reģionālo mediju dienā, ko organizē Zemkopības ministrija. Šie uzņēmumi Jāņu sieru gatavos pēc senās tradicionālās receptes.
Īpaši šis jaunums jāievēro mājražotājiem, kuri plāno ar saviem izstrādājumiem piedalīties gadatirgos, jo plānotas pārbaudes par šo noteikumu ievērošanu. Sieram var dot jebkuru citu nosaukumu – Līgo, Ķimeņu vai Jāņudienas.
Biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova paskaidroja, ka pieteikumu tradicionālā Jāņu siera pagatavošanai var iesniegt ikviens Pārtikas Veterinārajā dienestā reģistrēts ražotājs, kurš to gatavojot, neizmanto piena biezināšanai etiķi, citronskābi vai citus paņēmienus, bet izmanto biezpienu, pievienojot olas, vājpienu, ķimenes, kā to darīja senlaiku saimnieces. “Senām saimniecēm olu pulvera nebija,” viņa piebilst.
Šobrīd Eiropas Savienības nacionālo produktu reģistrā vēl no Latvijas ir salināta rudzu rupjmaize, sklandrausis, Carnikavas nēģi, pelēkie zirņi, kā arī pieteikts ir arī Rucavas baltais sviests.
