Inga Karpova
“Uzskatu, ka Valkas pilsētas kultūras nama direktora Aivara Ikšeļa komentārs par to, ka iepriekšējais saimniecības vadītājs nav kaut ko pateicis un tāpēc tā ir mana vaina, ka kinoaparatūras remonts izmaksās trīs tūkstošus eiro, ir nekorekts un apvainojošs. Nav ko līst klāt aparatūrai, ja no tās neko nesaprot. Varbūt labāk lieku reizi paprasīt tam, kas kaut ko zina par šo lietu,” uzskata Valkas pilsētas kultūras nama iepriekšējais saimniecības vadītājs Ilvars Rullis.
Pēc laikraksta “Ziemeļlatvija” 10. februāra publikācijas “Kultūras dzīves organizatoriem daudz ko pārmet, bet uz tikšanos ierodas vien daži” ar publikācijas autori sazinājās I. Rullis. Viņš pašlaik dzīvo un strādā Islandē.
Nevienu reizi nav prasīts padoms
“Tiešām nejūtos vainīgs, ka pilsētas kultūras namā salūzusi kino demonstrēšanas iekārta un remonts izmaksāšot trīs tūkstošus eiro. Ejot prom no šī darba, tagadējam saimniecības vadītājam Aleksandram Primakam teicu, ja kādreiz ir kādi jautājumi, droši var man zvanīt vai rakstīt. Ja varēšu palīdzēt, palīdzēšu. Līdz šim nevienu telefona zvanu vai rakstisku jautājumu neesmu saņēmis. Prom ejot, es nevarēju par visu atcerēties, kas man bija jāizstāsta. Kas attiecas uz šo kinoaparātu, tad, kad to kultūras namā uzstādīja, man iemācīja to ieslēgt, palaist filmu un noregulēt, lai uz ekrāna filma būtu skaidra. Ar to aprobežojās manas zināšanas par šo aparātu. To uzstādīja stacionāri, pievilka internetu un pielika pie strāvas. Šis aparāts tā arī stāvēja vienā vietā, to nevarēja nekur pārvietot. Līdz ar to es nejūtos vainīgs, ka nu aparāts ir salūzis,” strikts ir I. Rullis.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka aizvadītajā nedēļā Valkas pilsētas kultūras nama administrācija aicināja iedzīvotājus uz tikšanos “Kultūras tērzētava pie tējas tases”. Tikšanās laikā A. Ikšelis atzina, ka nācies uzklausīt pārmetumus, ka kultūras namā vairs nevar noskatīties jaunākās latviešu filmas. A. Ikšelis skaidroja, ka kultūras nama rīcībā bija kino demonstrēšanas aparatūra, taču tā jau kādu laiku ir izgājusi no ierindas.
“Iepriekšējais direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos (Ilvars Rullis – redakcijas piezīme) mums nenodeva svarīgu informāciju, ka šo aparatūru nedrīkst atvienot no interneta. Līdz ar nezināšanu to izdarījām, tāpēc aparatūra saplīsa. Lai to saremontētu, nepieciešami aptuveni trīs tūkstoši eiro,” tikšanās laikā skaidroja A. Ikšelis.
Tautas namos kino demonstrē ar projektoru
Ja Valkā kino nerāda, jaunākās latviešu filmas var doties noskatīties uz Kārķu un Vijciema tautas namiem. Protams, vēl pastāv iespēja filmas skatīties Smiltenes un Valmieras kinoteātros. Sazinoties ar Kārķu tautas nama vadītāju Daci Pieči un Vijciema tautas nama va
dītāju Vitu Bērziņu, “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka abos tautas namos kino tiek demonstrēts, izmantojot projektoru.
D. Pieče stāsta: “Mums ir pavisam vienkāršs projektors. Datorā atsūta failu ar filmu, un viss notiek. Kino demonstrēju gan pati, gan, ja nepieciešams, arī skaņu un gaismas operators.” Uz jautājumu, vai kārķēnieši apmeklē kinoseansus, D. Pieče atbild: “Kā uz kuru filmu. Pirms tam cilvēki painteresējas, kas tā būs par filmu, un, ja reklāma uzrunā, tad nāk uz tautas namu. Gandrīz pilna zāle ar skatītājiem bija uz filmu “Circenīša Ziemassvētki”. Pie mums filmas skatīties brauc arī no Valkas un citiem pagastiem. Ir cilvēki, kas brauc regulāri. Plānojam drīzumā parādīt filmu “Mātes piens”.”
Savukārt Vijciema tautas nama vadītāja Vita Bērziņa stāsta, ka kopš gada sākuma ir pārdomu brīdis, vai šogad turpināt tautas namā izrādīt kino. Vijciemā kino izrāda gaismas un skaņu operators Dzintars Dudelis.
“Ir iecere uz Lieldienām parādīt jauno latviešu filmu “Mātes piens”. Diemžēl kinoseansus apmeklē pamaz skatītāju – vidēji 12 cilvēki. Pirms Lieldienām jāaptaujā iedzīvotāji, vai viņi nāks uz šo jauno latviešu filmu. Iespējams, arī skolēnu pavasara brīvlaikā parādīsim kādu aizraujošu bērnu filmu. Ja jaunāko filmu izreklamē televīzijā, tad pietiekami daudzi sanāk uz seansu. Savukārt tās filmas, kurām televīzijā nav reklāmas un cilvēki neizpēta afišas, ir maz
Reklāma