Bet ēst gribēsies tāpat

Kur aitas, tur cirpēji, – apmēram tādas bija pirmās emocijas, lasot par “zelta” jāņogām. Kāds “Twitter” lietotājs veikalā “Rimi” jūlija vidū bija piefiksējis pārsteidzošu cenu jāņogām, kas ievestas no Čīles. Plastmasas kastītē iepakoti 125 grami jāņogu kilogramā maksāja 47,92 eiro, un tas laikā, kad Latvijā gatavās jāņogas no krūmiem pat birst zemē, jo dārzu saimnieki nezina, kur ogas likt. Protams, neviens jau ar varu nespiež pirkt superdārgus produktus, taču šī ziņa bija kārtējais piliens emociju “katlā” par dārgo pārtiku Latvijas veikalos, par ko jau vairākas nedēļas domīgi pieri rauc arī valdība. Nu, pamats to darīt ir, un cēlonis ir jāatrod.

Kad pastāstīju kādam savam draugam latvietim, kurš dzīvo un strādā Stokholmā, cik Latvijas veikalos maksā jāņogas, viņš atbildēja – kāds viņa paziņa nesen bijis Latvijā un secinājis, ka Zviedrijā pārtika ir lētāka. Latvijā cenas drīz būšot Norvēģijas līmenī, bet tikai algas kaut kur kavējas. Uz Smilteni šovasar apciemot draugus bija atbraukuši latvieši no Dānijas, viņi pat ar zināmu šoku esot vaicājuši, kas notiek ar pārtikas cenām Latvijas veikalos, Dānijā pārtika esot lētāka.

Pēc publiski pieejamās informācijas, Latvijā ir ceturtā mazākā minimālā alga Eiropas Savienībā (620 eiro), mūs “pārspēj” tikai Bulgārija, Ungārija un Rumānija. Lieki teikt, kā tas sasaucas kopā ar dārgo pārtiku. Stāsti par to, ka cilvēki taču tāpat Latvijā dzīvo labi, veikalos piekrauj pilnus iepirkumu ratiņus, nav pamatoti, tie ir stāsti par redzamo “aisberga” virsotni, par vidusšķiru, kura to varbūt tiešām var atļauties. Tajā pašā laikā katrs var uzdot sev jautājumu, ko ēd tie cilvēki, kuri saņem minimālo algu vai algu tuvu tai, vai dzīvo no pensijas, vai arī ģimenē ir daudz bērnu, kuri aug, un arī apetīte pusaudža vecumā aug strauji.

Pārtikas cenu tēma kļūst arvien aktuālāka, un kaut kas taču galu galā ir jāēd, tāpēc es gana daudz par šo tēmu lasu, un, ja to dara, tad nevar nepamanīt, ka pasaulē globālo satricinājumu dēļ briest pārtikas krīze. Par to jau brīdina tirgus analītiķi. Pēc šonedēļ publiskotajiem datiem, kviešu graudu cenas pagājušajā nedēļā visā pasaulē pieauga par 12 procentiem, bet rīsu cenas – par 7%. Tas, skatoties globāli, bet jau tagad var prognozēt, ka mūsu pašu Latvijas dārzeņi, kartupeļi, piena produkti un tā tālāk rudenī nebūs nekādi lētie, ņemot vērā, kādus klimatiskos apstākļus šogad pārcietusi lauksaimniecības nozare.

Protams, tas viss dara bažas. Francijas valdība jūnijā izdarīja spiedienu uz lielajiem pārtikas ražotājiem, lai tiktu stabilizētas cenas, jo Francijā pēdējo mēnešu laikā produktu cenas lielveikalos sasniedza rekordaugstu līmeni, lai gan daudzu pārtikas ražotāju izmantoto izejvielu izmaksas  samazinājās. Tad nu jāgaida, kad no runām pie darbiem pāries mūsu valdība, jo, kā izteicies dažs labs mūsu politiķis, šobrīd ir pēdējais laiks rīkoties, lai ierobežotu pārtikas cenas un lai Latvijas iedzīvotājus nedzītu nabadzībā.