Bērns no rītiem čammājas. Vai un kā motivēt viņu kustēties ātrāk?

“No rītiem bērnam ir nepieciešama līgana pāreja no miega uz aktīvo dienas daļu. Ja bērns tiek steidzināts, tas viņam var atņemt vēlmi un motivāciju sadarboties,” teic Rimi bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine. Kā vecākiem rīkoties, lai bērns no rītiem darbotos raitāk un diena nesāktos ar kašķiem?

Gribu darīt pats!

Bērniem, jo īpaši pirmsskolas vecumā, būtiski visu izdarīt pašiem, pieņemt lēmumus pašiem. Turklāt ne tikai par to, ko vilkt mugurā un no kura šķīvja ēst brokastis, bet arī par savu ķermeni – piemēram, kad aiziet uz tualeti.

Mazākiem bērniem mēdz būt grūti saprast, kāpēc mammas vai tēta darbs vai kāds pasākums ir svarīgāks par viņa “problēmu”. Bērni grib darīt savā tempā, savā ritmā, un ir vērtīgi, ja vecāki pēc iespējas to ievēro.

Jāļauj bērnam darboties savā ritmā

Vai un kā motivēt bērnu kustēties ātrāk, ja viņš sācis čammāties? Atbilde ir: nē, nevajag motivēt kustēties ātrāk. Ja vecāki mudina uz pasteigšanos un norāda uz čammāšanos, vienlaikus viņi bērnam sūta vēstījumu – tu esi pārāk lēns, tu neesi pietiekami labs. Taču idejiski vecāki tomēr vēlas bērnam iedot pretējo sajūtu – tu esi pietiekami labs tāds, kāds esi!

Bērns “čammājas” – šī visbiežāk ir vecāku interpretācija par bērna veiktspēju. Vecāku temps tajā brīdī ir lielāks vai arī vecāki ir, piemēram, satraukuma pārņemti – ja cilvēkam ir trauksme, mainās arī laika izjūta. Sakot “ātrāk, man jāsteidzas, beidz čammāties”, visbiežāk situācija kļūst vēl sliktāka – naskākas ģērbšanās vietā sākas strīdi un ķīviņi, bet laiks nestāv uz vietas.

Bērna un vecāku vajadzību sadursme

Tomēr vecākiem ir vērts ņemt vērā, ka, lai kā viņi censtos, reizēm tāpat notiek vecāku un bērna vajadzību sadursme. Un tas ir normāli! Ja šādas sadursmes notiek tikai laiku pa laikam, jāpieņem, ka tā gadās visiem. Tomēr pēc katra šāda gadījuma ir labi apdomāt un izprast, kāpēc tieši šis rīts sanāca tāds stresaināks. Visbiežākais iemesls ir tas, ka bērns ir mazāk vai sliktāk gulējis vai ir bijis īsāks laiks starp pamošanos un iziešanu no mājām. Rezultātā vecāku rīts ir noritējis lielākā steigā un nav sanācis pievērsties bērnam ierastajā kārtībā, citiem vārdiem – bijusi mainīta ierastā rīta rutīna.

Ieteikumi veiksmīgākai rīta rutīnai

Ja steidzīgi rīti un nemitīga bērna mudināšana ir kļuvusi par dienas sākuma neatņemamu sastāvdaļu, ir būtiski apdomāt rīta rutīnas organizāciju. Lūk, daži praktiski ieteikumi!

• Aprēķināt, cik laika vajadzīgs, lai pietiktu visiem rīta darbiem – lai rīts nebūtu pārāk sasteigts vai pārāk izstiepts (piemēram, lai bērns nepaspēj iesākt kādu spēli, kura jāpārtrauc, jo jādodas uz bērnudārzu vai skolu). Ja nepieciešams, iepriekšējā vakarā jādodas gulēt agrāk, lai bērnam ir pietiekams miega daudzums.
• Vecākiem pamosties pirms bērna, lai sāktu savu rīta rutīnu. Ja bērnam ir īpaši sarežģīti no rīta sagatavoties dienai, tas nozīmē, ka viņam, iespējams, nepieciešama lielāka vecāku klātesamība. Ja vecāki dienai gatavojas paralēli bērnam, vien laiku pa laikam fonā nosaucot darbību, kas bērnam jādara kā nākamā, bērns nejūt vecāku emocionālu iesaisti un attiecīgi arī jēgu tam, ko vecāki saka, jo multene / mantas / spēlēšanās ir interesantākas!
• Ieplānot izbraukšanas laiku ar 15 minūšu rezervi, lai bērnam pietiek laika apģērbties savā tempā.
• Izvēlēties apģērbu vai salikt somu iepriekšējā dienā (ja tas ir aktuāli).
• Mērķtiecīgi veidot savu rīta rituālu, piemēram, nesteidzīga mošanās, multfilma, brokastis, zobu tīrīšana, ģērbšanās. Bērnam ir ļoti svarīgi, lai katrs rīts būtu paredzams. Tomēr jāpatur prātā, ka nav vienas pareizās rutīnas, katrai ģimenei tā var būt citāda.
• Piedāvāt bērnam izvēles, piemēram, zobus tīrīt vannasistabā vai virtuvē, vilkt zilos vai puķainos svārkus. Izvēles palīdz sadarboties, bērns nejūtas tik ļoti “piespiests”.
• Kādu rīta rutīnas daļu organizēt spēles veidā. Jā, derēs arī spēle: kurš pirmais? Piemēram, kurš pirmais saģērbsies, kurš pirmais tiks līdz durvīm, līdz automašīnai u. tml. Taču, lai šī spēle nestu cerētos rezultātus, ir kāds nosacījums: arī pašiem vecākiem spēlē ir jāpiedalās un jābūt klātesošiem. Vecāku emocionālajai iesaistei ir liela nozīme! Ja vecāki formāli runās it kā pareizas lietas, bet tajā pašā laikā domās par darbu, būs aizskatījušies, aizdomājušies un nedzirdēs bērna jautājumus, bērns jutīsies vīlies un neredzēs jēgu turpmākajām rīta darbībām, ko vecāki sagaida. Lai rīts noritētu raitāk, bērnam jāsajūt vecāku klātesamība.