Baznīcas tornī koncentrē Smiltenes draudzes vēstures esenci

Tie  cilvēki, kuri šovasar Atvērto baznīcu dienā izvēlējās apmeklēt Smiltenes luterāņu baznīcu, iespējams, bija klāt nozīmīgā notikumā – mācītāja Kārļa Kundziņa (1850–1937) un Smiltenes baznīcas vēstures ekspozīcijas atklāšanā, vai arī varbūt apskatīja ekspozīciju baznīcas torņa otrajā stāvā vēlāk, izstaigājot dievnamu.

Ekspozīcijas atklāšana ir nozīmīgs notikums tāpēc, ka dienasgaismā ir izcelta daļa no Smiltenes luterāņu baznīcas arhīva.

Dienasgaismā izceļ unikālus materiālus

Tie ir unikāli materiāli par Smiltenes luterāņu draudzi, vēsturiskām personībām tajā, arī par Smiltenes, Vidzemes un Latvijas vēsturi, uzsver Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Reinis Kulbergs.

“Ir tapis diezgan iespaidīgs muzeja izkārtojums, kur pieejami apskatei gan fotomateriāli, gan vēsturiski materiāli, no kuriem vecākie skar 18. gadsimta beigas un 19. gadsimta sākumu. Uzsvars ir likts uz mācītāja Kārļa Kundziņa personību, viņa ģimeni – dzīvesbiedri Šarloti un pieciem bērniem,” stāsta Reinis Kulbergs.

Ekspozīcijas skatītāji var apsēsties pie mācītāja Kārļa Kundziņa restaurētā rakstāmgalda un mēģināt iztēloties, piemēram, kā tas ir – aizpildīt draudzes reģistru, vai arī var novērtēt mācītāja šūpuļkrēslu, kas arī ir restaurēts (Valkas  novadpētniecības muzeja krājumos ir fotogrāfija, kurā redzams, ka mācītāja 80. dzimšanas dienas svinībās Smiltenes pagasta Mācītājmuižā šajā krēslā sēdējis Kārļa Kundziņa bijušais audzēknis, tobrīd  Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pirmais bīskaps Kārlis Irbe).

Ideja par baznīcas muzeju draudzē lolota jau sen, bet nu ir noslēdzies ilgāks muzeja iekārtošanas jeb pārkārtošanas process, stāsta mācītājs Reinis Kulbergs. Balstoties uz savu izglītību un pieredzi teoloģijā, viņš arī pamatā, palīdzot vairākiem draudzes locekļiem, šķiroja baznīcas arhīva materiālus latviešu, krievu, vācu valodās, skatoties, ko no tiem atlasīt ekspozīcijai.

Eksponātu izvietošanai ir iegādātas stiklotas vitrīnas ar apgaismojumu, ir atjaunoti arī Mācītājmuižas eksponāti – grāmatu plaukti, kam ar Smiltenes novada uzņēmuma “Vudlande” atbalstu ir  ierīkotas stiklotas durvis. Plauktos saliktas Kundziņu ģimenes grāmatas.

Ekspozīciju papildina vēsturiskas fotogrāfijas no Valkas novadpētniecības muzeja krājumiem un no vairāku smilteniešu privātajiem albumiem.

Ekspozīcijas aprīkojums un iekārtošana, ieskaitot telpas remontu, kopumā izmaksāja ap 6000 eiro. No šās summas 1000 eiro ir Smiltenes novada pašvaldības finansējums, bet pārējais – privātie ziedojumi, informē Smiltenes luterāņu draudzes priekšniece, mecenāte, Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Gita Mūrniece.

Ne viss ir aiz stikla

Ekspozīcija mūsdienās atgādina par ievērojamas personības, luterāņu mācītāja, rakstnieka Kārļa Kundziņa devumu sava laika Latvijas sabiedrībai, it īpaši Smiltenei, kuras draudzē Kundziņš sāka kalpot 1880. gadā. To, cik augstu viņš tika vērtēts savas dzīves laikā, norāda fakts, ka tieši Kārlis Kundziņš 1932. gadā iesvētīja Brīvības pieminekļa pamatakmeni Rīgā.

Savā grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi” Juris Zušmanis raksta, ka Kārlis Kundziņš bija īsts tautas mācītājs, draudzei aizvien pieejams un neliekuļoti iesaistījies laicīgās lietās, bieži piedalījies smilteniešu ģimenes svinībās.

“53 gadus būdams Smiltenes draudzes mācītājs, K. Kundziņš redzējis 3 – 4 paaudzes: tēvus – klaušu laiku lieciniekus, dēlus, kas kļuva saimnieki, viņu atvases, kas sagaidīja neatkarīgās Latvijas laikus. Kundziņš redzēja izaugam Smilteni, palika draudzes vidū politisko pārbaudījumu dienās. Viņš bija kļuvis draudzei viss: garīgais tēvs, jaunatnes audzinātājs, skolu dibinātājs, izglītības veicinātājs, biedrību darbinieks, novada vēstures pētnieks.” (No grāmatas “Smiltene. Laiki un Likteņi”).

“Mūsu ieguvums un prieks ir tas, ka Kārļa Kundziņa ģimenes devums Latvijai neaprobežojas tikai ar viņu pašu un viņa dzīvesbiedri, bet arī ar viņu bērniem. Piemēram, Pauls Kundziņš bija cilvēks, kurš dibināja, iekārtoja un vadīja Latvijas etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Viņa nozīmība priekš Latvijas ir liela,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver mācītājs Reinis Kulbergs.

Kārlis Oskars Kundziņš kļuva par mācītāju, Pauls un Haralds Kundziņi – par ievērojamiem arhitektiem. Aleksandra dzīve gan pāragri aprāvās Pirmā pasaules kara kaujas laukā.

Meita Rita kļuva par Opekalna draudzes mācītāja kundzi.

Ekspozīcijā ir izliktas arī Kundziņu bērniem piederošas lietas, pārsvarā grāmatas, arī kultūras un mākslas žurnāli, ko vecāki savam dēlam Paulam pasūtīja no Vācijas.

“Atsevišķus eksemplārus cilvēki var pašķirstīt. Šis muzejs mūsdienās piedāvā iespēju arī aptaustīt kādu no vēsturiskām substancēm. Ne  viss ir izstādīts aiz stikla,” piebilst Reinis Kulbergs.

Tiesa, mācītājs arī norāda, ka pagaidām vēl nav atrisināts jautājums par to, kā interesentiem apskatīt baznīcas tornī izvietoto ekspozīciju, proti, pagaidām tā apskatei ikdienā nav atvērta drošības apsvērumu dēļ, – muzeja telpā turpinās kāpnes uz zvanu torni, un, kaut arī tās ir norobežotas ar virvi, nav garantijas, ka kāds ziņkārīgais uz savu galvu neuzkāps augstāk tornī.

Gita Mūrniece  risinājumu baznīcas vēstures ekspozīcijas apskatei saredz sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldību un tās tūrisma informācijas centru.

“Baznīcai nav ne algotu darbinieku, ne iespējas, lai cilvēki varētu nepārtraukti būt ekspozīcijas telpā un izvadāt apmeklētājus. Ceru, ka nākotnē šo jautājumu par ekspozīcijas pieejamību apmeklētājiem varētu atrisināt, vasarā piesaistot, piemēram, jauniešus, kuri varētu būt pie šās ekspozīcijas, pavadīt cilvēkus un izglītot viņus par redzamo. Ekspozīcijas izveide, materiālu izvērtēšana un lasīšana ir mūsu mācītāja Reiņa Kulberga nopelns. Viņš uzracis daudzas pērles, ļoti vērtīgas priekš visas Latvijas,” stāsta Gita Mūrniece.

Viņa uzskata, ka Smiltenes baznīcas vēsture būtu jādigitalizē un šādi jāpopularizē plašākā sabiedrībā, tas pats attiecas uz visu baznīcas arhīvu, kur vēl daudz kas pētāms, un tas jau būtu jādara ar valsts atbalstu.

“Baznīcas muzejs ir jauns, bet tas ir jāiedzīvina. Ir jāsaliek kopā galvas un jādomā, cik  mums ir būtiska šādu kultūrvēsturisko liecību uzturēšana. Paldies jau tagad visiem, kuri baznīcu finansiāli atbalstījuši, paldies tiem, kuri palīdzēs šajā brīnišķīgajā vietā ierīkot ūdeni un kanalizāciju, jo tas būs liels ieguldījums. Šāda ēka pilsētas centrā gadiem ilgi bijusi bez ūdens un kanalizācijas.

Un paldies visiem kalpotājiem, kuri kalpo baznīcā, dežurē, lai baznīca noteiktās dienās būtu atvērta un tajā varētu ienākt ikviens, lai kāda būtu viņa ticība, pārliecība vai politiskā piederība, lai varētu pabūt klusumā, aizdegt svecīti, pameditēt,” teic Gita Mūrniece.

Viņa atgādina, ka Smiltenes luterāņu baznīca ir atvērta ceturtdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās no pulksten 11 līdz 16.