Barga statistika uz Latvijas ceļiem: pieci notriekti dzīvnieki dienā

Vasaras sākšanās priecē ne tikai cilvēkus, bet arī meža zvērus: maijā daudziem dzīvniekiem ir pārošanās periods, taču, tāpat kā cilvēki, dzīvnieki mīlas reibonī kļūst izklaidīgi un vieglprātīgi. Pēc apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) datiem KASKO klienti piesaka vidēji 1600 atlīdzību gadā par sadursmēm ar dzīvniekiem, un 2023. gadā par šādos negadījumos automašīnām nodarītajiem bojājumiem izmaksāti 3,5 miljoni eiro. Tā kā daudzi klienti policijai neziņo, bet vēršas tikai pie apdrošinātāja, realitātē negadījumu skaits ir lielāks, nekā oficiāli reģistrēts Valsts policijā, – BALTA statistikā vien tie ir vidēji 5 notriekti dzīvnieki dienā.

Negribēta tikšanās ar meža zvēru var izmaksāt vairāk nekā 10 000 eiro

Kā rāda ceļu satiksmes negadījumu statistika, maijs līdz ar oktobri, novembri un decembri ir laiks, kad visbiežāk notiek autotransporta sadursmes ar meža iemītniekiem: pavasarī – dzīvnieku “dulluma” dēļ, ziemā – jo ir tumšs, auksts un šosejas tiek kaisītas ar sāli, kas piesaista meža zvērus. Visbīstamākais laiks ir diennakts maiņa no gaismas uz tumsu un otrādi. Visbiežāk dzīvniekus var sastapt vietās, kur mainās ainava: mežmalās, joslās, kur mežs pāriet krūmājā vai krūmājs – pļavā, tur, kur vienā ceļa pusē ir mežs, bet otrā – lauks u. tml. Lielajos mežu masīvos sadursmes notiek retāk.

Šī gada maijā BALTA izmaksājusi jau 140 atlīdzību par sadursmēm ar meža dzīvniekiem. Pēc BALTA datiem vidējais zaudējums, kas rodas transportlīdzeklim sadursmē ar meža zvēru, ir aptuveni 2300 eiro. Ja auto nesadala ceļu ar mazāku dzīvnieku, piemēram, stirnu, kā visbiežāk arī notiek, lielākoties tiek bojāts automašīnas priekšējais atdurstienis un arī zaudējums ir mazāks. Ja gadās saskrieties ar alni vai briedi, mašīnu principā var norakstīt vai arī nepieciešams ļoti dārgs remonts. Šogad jau izmaksātas divas atlīdzības par sadursmēm ar aļņiem, abas pārsniegušas 15 000 eiro, kā arī vairākas atlīdzības ap 10 000 eiro apmērā, kad mašīnas sadūrušās ar briedi, mežacūku vai lūsi.

Pirmais zvans – policijai!

“Ja gadījusies sadursme ar meža dzīvnieku, var tikai cerēt, ka tā notikusi vieglā formā un gan transportlīdzekļa vadītājs, gan pasažieri tikuši cauri ar izbīli. Tomēr šādas sadursmes var būt ļoti bīstamas cilvēku veselībai un dzīvībai. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir ievainots dzīvnieks, jārīkojas tā, kā noteikts likumā, – jāizsauc policija un jāinformē Valsts meža dienests. Svarīgi atcerēties, ka traumēts dzīvnieks pēc sadursmes var uzbrukt, tāpēc vislabāk tam netuvoties. Valsts meža dienests parūpēsies par dzīvnieku un atbrīvos ceļa braucamo daļu,” stāsta BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Pēc BALTA rīcībā esošās informācijas cilvēki policijai par sadursmēm ar meža zvēriem ziņo pat trīsreiz retāk, nekā tas redzams KASKO klientu pieteikumos, tāpēc policijas statistika atšķiras no apdrošinātājam pieejamās. Realitātē gadījumu skaits ir lielāks. Arī Valsts meža dienestā medību sezonā tiek pieteikti vairāk nekā 1000 gadījumu, kas jau ir tuvāks rādījums BALTA apdrošināšanas datiem.

“Kāpēc cilvēki neziņo atbildīgajām iestādēm – grūti pateikt, iespējams, nezināšanas dēļ, taču jāpatur prātā, ka daudzu apdrošinātāju noteikumos ir ierakstīts punkts, kas nosaka – ja notikusi sadursme ar meža dzīvnieku, vispirms ir jāsazinās ar policiju,” atgādina BALTA eksperts. Viņš arī skaidro – ja transportlīdzeklim nodarīti bojājumi un ir iegādāta KASKO apdrošināšana, šādi gadījumi tiek atlīdzināti. OCTA šāda veida atlīdzību par transportlīdzekļa bojājumiem auto īpašniekam nenodrošina, jo OCTA ir drošības spilvens ceļu satiksmes negadījumiem, kuros zaudējumi nodarīti trešajai pusei. Tāpēc, lai sevi pasargātu, ir vērts iegādāties KASKO apdrošināšanu. Katram apdrošinātājam ir savs limits, un KASKO polises standarts Latvijas apdrošināšanas tirgū ir automašīnas līdz 15 gadu vecumam, bet vairāki apdrošinātāji piedāvā KASKO polisi arī vecākiem auto, tai skaitā BALTA, kas apdrošina klientus, kuru īpašumā ir automašīnas līdz 25 gadu vecumam.

Lai izvairītos no sadursmēm ar meža dzīvniekiem un to radītajām sekām, autovadītājam ir jāzina gan tas, kā novērst sadursmi, gan kā pareizi rīkoties, ja sadursme ir neizbēgama.

• Bīstamajās vietās nedrīkst “trakot” un pārsniegt ātruma ierobežojumus. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī uz ceļa var izskriet dzīvnieki.
• Daudz ko var izšķirt tas, vai autovadītājs ir pilnībā koncentrējies uz ceļu, nevis, piemēram, raksta īsziņu telefonā. Pamanīt meža dzīvnieku jau laikus un savlaicīgi nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai.
• Redzot vienu dzīvnieku, jābremzē! Pa vienam pārvietojas lielākoties tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību viņam sekos vēl kāds.
• Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos, – jābremzē. Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir 100% pārliecināts, ka neapdraud pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību, taču arī pret paša veselību un dzīvību nevajadzētu izturēties vieglprātīgi.
• Autoveikalos var iegādāties ultraskaņas svilpes, kuru korpusam cauri plūstošais gaiss pie noteikta ātruma – parasti virs 50 km/h – rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir dzirdama zvēriem un liek tiem izvēlēties citu kustības virzienu. Tomēr tās ir trauslas, tās var viegli sabojāt, mazgājot auto, bet ziemā – piedzīt ar sniegu vai lietu, kas apgrūtina to darbību.
• Jaunākais tehnoloģiskais risinājums ir infrasarkanās jeb nakts redzamības kameras, kas diennakts tumšajā laikā ceļmalās pamana ķermeņus ar no pārējās vides atšķirīgu temperatūru – cilvēkus un dzīvniekus – un signalizē vadītājam, pirms viņš ieraudzījis problēmu. Taču šāds aprīkojums ir pieejams tikai jaunākajiem automašīnu modeļiem, un to uzstāda jau rūpnīcā, atsevišķi tas nav nopērkams.