Atmiņas sildīs ziemas vakaros

Manā dzīvē pienācis tas laiks, kad jaunā paaudze pirms Jāņu svinēšanas jau laicīgi piekodina, ka kopā svētkus nesvinēsim, jo pašiem ir draugu kompānijas un savas svētku svinēšanas tradīcijas. Pirmajā brīdī jau gribēju uzmest lūpu un mazliet papukoties, bet tad atcerējos sevi tajos gados, un nākas vien atzīt, ka es jau pati negribēju Jāņus svinēt kopā ar vecākiem. Man šķita, ka visur citur svētku svinēšana norit jautrāk un labāk, nekā kopā ar “sencīšiem”. Bet tad pienāk laiks, kad nekur citur negribas, kā tikai kopā ar savējiem. Taču nu vecāki jāapciemo vien kapos, un tāpēc cits nekas neatliek, kā meklēt sev piemērotu kompāniju, kur svinēt latviešiem šos svarīgos svētkus. Esmu no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka svētku sajūta rodas tad, ja pats to vēlies un pats arī svētkiem gatavojies. Man šo svētku sajūtu palīdzēja radīt arī latviskās dekorācijas daudzās Valkas pilsētas vietās un arī mūsu pagastos. Par tām paldies jāsaka vides un reklāmas dizaina speciālistei Madarai Birčai.

Joprojām priecājos, ka kopā ar kolēģēm nolēmām doties uz Ērģemes pilsdrupām, kur notika tiešām jauks, sirsnīgs un latviešiem saprotams pasākums. Atzīšos, ka tieši tāpēc jau dienu pirms Līgo vakara manī radās šī īpašā zāļu vakara sajūta. Par to paldies Turnas tautas nama vadītājai Baibai Karpovai – par Jāņu dienai veltīto pasākumu ar pašu ērģemiešu iestudētās izrādes noskatīšanos, tautas deju kolektīva priekšnesumiem, gruzīnu kantri mūzikas izpildītāja Šotas Adamašvili dziedātajām smeldzīgajām gruzīnu un latviski izpildītajām, visiem labi zināmajām dziesmām. Piedzīvojām arī īpašu uguns rituālu ar ugunskura pušķošanu un aizdegšanu, spēka dziesmu dziedāšanu. Šīs īpašās sajūtas sagādāja Jērcēnu pagasta folkloras kopas “Mežābele” dziedātājas, kā arī vadītājas Artas Šomases teiktie spēcinošie vārdi. Ērģemē izdevās satikt ļoti daudz pazīstamu cilvēku, kuri atzina, ka viņiem arī patīk šajā vietā izbaudīt šo vakaru ar patiešām gaišu un patīkamu gaisotni. Kurš gribēja, tas baudīja alu un iestiprinājās ar tirgotāju piedāvātajiem ēdieniem. Daudzi slavēja garšīgās kūciņas un pīrāgus, kurus tirgoja saimniece no Naukšēniem. Braucot mājās no Ērģemes uz Valku, ne bez sajūsmas raudzījāmies spilgti oranžajās debesīs. Arī Līgo dienas vakars pie Līgas un Jāņa Orleaniem ar varena ugunskura kurināšanu dīķa malā bija tik skaists! Atmiņas par visiem šiem izdzīvotajiem notikumiem mani sildīs ziemas garajos vakaros ar cerību, ka atkal nāks gaisma un atkal gaidīsim Jāņa dienu atnākam. Lai piepildās!