Atbalsts uzņēmējdarbības inovācijām – plašs, bet rezultāti maz ietekmē uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju

Valsts kontrole 29.11.2023. organizēs diskusiju “Kā uzlabot uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta politiku?”

ĪSUMĀ

• 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar 681 milj. eiro publiskā finansējuma atbalstu īstenotajiem projektiem nav izdevies sasniegt tādus rezultātus, kas būtiski sekmētu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu mērķi – uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti.
• Iepriekšējā periodā apzinātās problēmas joprojām nerisina sistēmiski un konsekventi. Riskējam, ka arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā ar inovāciju atbalstam plānotajiem 721 milj. eiro netiks sasniegta iecerētā tautsaimniecības attīstība.
• Latvijā īsteno līdzīgus atbalsta pasākumus kā citviet ES, pasākumu “grozs” ir pat plašāks. Atbalsta pasākumi inovācijām ir, bet mērķus ar tiem sasniegt neizdodas.
• Vienlaicīgi – starptautiskos reitingos inovāciju sniegumā atpaliekam no vidējā ES līmeņa un kaimiņiem.

Latvijā inovāciju attīstība ir lielā mērā atkarīga no ES fondu finansējuma. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2014–2020) inovāciju atbalsta pasākumiem Latvijā izmantots 681 milj. eiro publiskā līdzfinansējuma, taču sasniegt Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (NIPP2020) noteiktos mērķus – uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti – nav izdevies.

Valsts kontrole noslēgusi revīziju, kurā vērtēja, kā atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministrija (EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – plāno un īsteno inovāciju atbalsta politiku. Īpaši vērtēti tie atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir uzņēmumos attīstīt inovācijas, tā veicinot to konkurētspēju un produktivitāti.

Secināts, ka (1) IZM un EM darbības, plānojot politiku 2014.–2020. gadam, nav bijušas pietiekamas, lai ar 681 milj. eiro publisko finansējumu inovāciju atbalsta projektiem būtiski ietekmētu NIPP2020 noteiktos mērķus; (2) lai gan EM un IZM atsevišķās jomās uzlabojušas inovāciju atbalsta pasākumu rādītāju plānošanu, konstatēts, ka politikas plānošanā iepriekš identificētās problēmas joprojām netiek risinātas. Tas rada risku, ka arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā (inovāciju atbalsta pasākumiem piešķirti 721 milj. eiro) netiks sasniegta iecerētā tautsaimniecības attīstība.

Inovāciju atbalsta pasākumiem jāspēj būtiski ietekmēt politikas mērķu sasniegšanu.Revidenti norāda – valstī īstenotie inovāciju atbalsta pasākumi (piem., atbalsts zinātnes institūciju un komersantu sadarbībai, atbalsts jaunu produktu izstrādei (līdz prototipu izstrādei), zinātniskā personāla atbalsts, atbalsts tehnoloģiju pārneses veicināšanai, atbalsts starptautiskas pētniecības veicināšanai u. c.) ir solis pareizajā virzienā. Tomēr, nenovēršot trūkumus (risināmās problēmas nav noteiktas prioritārā secībā, plānotie atbalsta pasākumu rādītāji vāji sasaistīti ar politikas mērķiem), riskējam nesasniegt ne inovāciju attīstību plānotajā apjomā, ne tautsaimniecības attīstības mērķus. Proti, EM un IZM identificējušas problēmas iepriekšējā (2014–2020) plānošanas periodā un plānojušas konkrētus uzdevumus (pasākumi, finansējums, konkrētu atbildīgo sadale u. c.) to novēršanai, taču aktuālajos plānošanas dokumentos (2021–2027) galvenās problēmas, kas kavē inovāciju attīstību, paliek nemainīgas. Pastāv arī virkne problēmu, ko periodiski min dažādos plānošanas dokumentos vai to īstenošanas izvērtējumos, bet par kuru risināšanu nav informācijas. Piem., NIPP2020 minēts, ka finanšu sektors nav gatavs finansēt uzņēmumu investīcijas pētniecības un attīstības jomā, bet revidenti nav konstatējuši nekādus pasākumus, lai šīs problēmas risinātu.

Revīzijā, padziļināti vērtējot EM politikas attīstības plānošanu un tam izvēlētos atbalsta pasākumus, secināms, ka pasākumu īstenošanā sasniegti plānotie rādītāji – tas liecina par uzņēmumu ieinteresētību un spēju īstenot projektus un sasniegt noteiktos iznākumu rādītājus. Tāpat konstatēts, ka Latvijā uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta pasākumi saturiski ir līdzīgi citās ES valstīs īstenotajiem pasākumiem. Turklāt Latvijā inovāciju attīstības atbalstam tiek piedāvāts krietni plašāks pasākumu grozs nekā izvērtējumā iekļautajās valstīs¹ – Horvātijā, Slovākijā, Polijā un Čehijā. Tomēr jāmin, ka, lai gan salīdzinājumā ar 2014. gadu inovāciju sniegums uzlabojas, Latvija atpaliek ne tikai no vidējā ES līmeņa, bet arī no Igaunijas un Lietuvas. Statistikas dati rāda, ka Latvijas uzņēmumi arvien mazāk iegulda līdzekļus produktu un procesu inovācijās: 2020. gadā izdevumi produktu un uzņēmējdarbības procesu inovācijām turpināja sarukt – salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās par 39,4 milj. eiro jeb ~ 20 % (Centrālās statistikas pārvaldes informācija).

Inovāciju veicināšanas atbalsta pasākumu īstenošanā iesaistīta EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un uzņēmumus pārstāvošie nozaru klasteri un kompetences centri. Revīzijā atsevišķi vērtēts, vai EM uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta pasākumu īstenošanas uzraudzība ir efektīva. Secināms – plānotos pasākumus īstenojam un pasākumu rezultātus sasniedzam, bet nevērtējam to ietekmi uz politikas mērķiem (uzlabota uzņēmumu konkurētspēja un produktivitāte). Septiņi no 12 revīzijā iekļauto atbalsta pasākumu iznākuma rādītājiem raksturo atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaitu, un viens iznākuma rādītājs – jaunradīto produktu un tehnoloģiju skaitu. Rādītāji ir skaidri, izmērāmi un sasniedzami konkrētā termiņā, taču tie neraksturo ne pasākumu mērķi, ne sasniegtu politikas rezultātu, piem., iecerētā apstrādes rūpniecības produktivitātes pieauguma 2020. gadā (salīdzinot ar 2011. gadu) mērķēto 40 % vietā faktiski sasniegti 26,6 %.

Revīzijā skatīta sešu EM pārziņā esošo inovāciju attīstības atbalsta pasākumu programmu efektivitāte, novērtējot atbalstu saņēmušo uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes rādītāju izmaiņas pēc atbalsta saņemšanas. Secināts, ka tikai pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” (atbalstīti 67 komersanti, vidējais atbalsts komersantam – 14 247 eiro) trīs gadus pēc atbalsta saņemšanas ir veicinājis uzņēmumu produktivitātes pieaugumu. Atzinīgi vērtējama trīs pasākumu – “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” (2107 komersanti, vidējais atbalsts – 7225 eiro), “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” (416 komersanti, vidējais atbalsts 4457 eiro) un “Klasteru programma” (445 komersanti, vidējais atbalsts – 4275 eiro) – pozitīvā ietekme uz konkurētspēju. Turpmāk jāpārvērtē, kā noteikt mērķus un iznākuma rādītājus atbalsta pasākumam “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” (232 komersanti, vidējais atbalsts – 142 960 eiro) un “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” (19 komersanti, vidējais atbalsts – 2 004 303 eiro), lai rezultātus vairāk sasaistītu ar attīstības politikā noteiktajiem rādītājiem, jo starp šo pasākumu īstenotājiem bija vissliktākie rezultāti uzņēmumu produktivitātes un konkurētspējas izmaiņās pēc atbalsta saņemšanas.

EM ir uzlabojusi atbalsta pasākumu iznākuma rādītāju un politikas rezultāta rādītāju kvalitāti šim periodam (2021–2027), tomēr joprojām kā snieguma rādītājs pamatā noteikts atbalstu saņēmušo uzņēmumu vai zinātnisko institūciju skaits, nevis ietekme uz eksporta pieaugumu, kas ir galvenais NIPP2027 mērķis. “Tie var būt nepareizi signāli atbalsta saņēmējiem, piem., ka par labu projekta rezultātu uzskata radītu produktu skaitu vai atbalstīto uzņēmumu skaitu, nevis palielinātu eksporta apjomu, produktivitātes kāpumu u. tml.,” situāciju skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Atbildīgajām ministrijām savlaicīgi un kvalitatīvi jāizstrādā noteikumi ES fondu finansētu pasākumu īstenošanai, lai neradītu atbalsta pasākumu pārtraukumus zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem, kā arī kopumā jāmazina atkarība no ES fondu finansējuma. Pārtraukumi rada virkni risku, jo Latvijā inovāciju attīstība ir atkarīga no ES fondu finansējuma: 2014.–2023. gadā tas veidojis 61 % jeb 520 milj. eiro no inovāciju attīstības atbalsta finansējuma. “Ilgtermiņā pārtraukumi rada risku nesasniegt inovāciju atbalsta politikas mērķus. Tāpat jāņem vērā, ka pārtraukumi negatīvi ietekmē inovāciju projektu īstenošanā iesaistītos cilvēkresursus – riskējam zaudēt kompetentos un pieredzējušos ekspertus, kuri “pārtraukumos” spiesti rast citas nodarbinātības iespējas,” norāda Inese Kalvāne.

“Ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā Latvijā jāpieaug un 2027. gadā būtu jāsasniedz 1,5 % no IKP, tomēr, nenovēršot revīzijā konstatētās nepilnības inovāciju attīstības politikas plānošanā un ieviešanā, finansējuma apjoma palielināšana vien nenodrošinās labāku rezultātu sasniegšanu –produktivitātes, konkurētspējas vai eksportspējas palielinājumu un ar to saistīto iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos. Esam aicinājuši EM un IZM turpināt strādāt kopā un uzlabot politikas plānošanu, attīstot un “pa īstam” iedarbinot tās jauno ieviešanas pārraudzības sistēmu, neatlaidīgāk domājot ne tikai par inovāciju atbalsta pasākumu ieviešanas procesa pilnveidošanu, bet arī par īstenoto aktivitāšu rezultātu novērtēšanu, lai skaidri redzētu ieguldījumu ietekmi uz tautsaimniecību, sabiedrību un inovatīvo uzņēmumu kopienas attīstību,” norāda Inese Kalvāne.

Fakti

• Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) 2022. gada marta Latvijas ekonomikas pārskatā norāda, ka Latvijas rūpniecības nozares eksports savā attīstībā uzrāda brieduma pazīmes, tomēr Latvijas konkurētspējas priekšrocības joprojām ir balstītas zemajās darbaspēka izmaksās un eksporta attīstībai ilgtermiņā ļoti būtiska loma ir inovācijām.
• Latvijā ir vieni no zemākajiem investīciju tehnoloģiskajās iekārtās un intelektuālajā īpašumā rādītājiem Eiropā.
• Līdzīgi kā citās ESAO dalībvalstīs, Latvijā kā galvenās inovāciju attīstības problēmas norāda inovāciju augstās izmaksas un uzņēmumu iekšējo līdzekļu trūkumu. Kā papildu inovāciju attīstības šķēršļus Latvijā atzīmē grūtības publiskā finansējuma piesaistē un nedrošība, ko izraisa neskaidras tirgus pieprasījuma perspektīvas.

Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas

Revīzijā EM, IZM un LIAA sniegti septiņi ieteikumi, lai veicinātu īstenoto atbalsta pasākumu lielāku ietekmi uz politikas rezultātu sasniegšanu un mērķtiecīgi mazinātu inovāciju attīstību kavējošos šķēršļus.

Signe Znotiņa-Znota, Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja

1^ Šīs valstis ir izvēlētas, jo no 2015. gada līdz 2020. gadam tās uzrādīja daudz straujāku kāpumu Eiropas inovāciju indeksā (Summary innovation index) nekā Latvija, lai gan 2015. gadā to pozīcijas minētajā indeksā bija salīdzināmas ar Latviju (izņemot Čehiju, kas jau 2015. gadā inovāciju indeksā būtiski apsteidza Latviju).