Ne visiem izdodas sasniegt iecerēto. Kādēļ vieni tiek pie kārotā, bet citi paliek bešā?
Ne visiem izdodas sasniegt iecerēto. Kādēļ vieni tiek pie kārotā, bet citi paliek bešā?
Andrim sadzīves tehnikas veikals ir pirmā darbavieta. Tik veiksmīgi iesāktajā darbībā jau pēc pāris mēnešiem iestājas krīze. Jaunietis stāsta: “Pēc nostrādātā pārbaudes laika — trim mēnešiem — sapratu, ka darbs man riebjas, bet atalgojums ir pārāk mazs. Ar to es knapi varu nomaksāt īri, ceļa izdevumus un paēst. Nekam citam vairs naudas neatliek — ne izklaidei, ne jaunam apģērbam!” Andris devās pie vadītāja un lūdza algas palielinājumu, taču saņēma atteikumu. Pašreiz puisis apsver iespēju meklēt citu, interesantāku un labāk atalgotu darbu.
Kā sarunā izdevās noskaidrot, Andris pieļāvis vairākas kļūdas, un vadītāja atteikums ir tikai likumsakarība un uzskatāms par loģiski pamatojamu. Izrādās, ka darbs viņu nesaista, bet izpratnes par to, ko vēlētos darīt, jaunietim arī nav. Darba intervijā uz jautājumu — kāds būtu jūsu vēlamā atalgojuma apmērs? — puisis atbildējis šādi: “Nu nezinu. Maksājiet tā, kā šeit pieņemts.” Tādu atalgojumu arī saņēmis — 200 latu —, kā līgumā norādīts.
Lai īstenotu savas ieceres, katram vajadzētu apzināties un secināt, kas ir tas, ko vēlamies darīt un ko sasniegt, par ko strādāt un kāds būtu vēlamais atalgojums. Saprotams, ka izvirzītajām prasībām jābūt loģiski pamatotām un līdzsvarotām atkarībā no katra izglītības, darba pieredzes, prasmēm un iespējām.
