Smiltenes pagasta “Buliņos” šoruden sācis darboties augļu un dārzeņu pārstrādes cehs.
Smiltenes pagasta “Buliņos” šoruden sācis darboties augļu un dārzeņu pārstrādes cehs.
Tas ir zemnieku saimniecības rūpals, kurā pārstrādā pašu laukos audzētu cidoniju augļus.
Pēc vajadzīgo dokumentu un atļauju saņemšanas ražotne šosezon vēl strādā izmēģinājuma režīmā.
Cer uz cidoniju atzīšanu
Ceha saimnieks, zemnieks Māris Ķikuts saskata peļņas izredzes izvēlētajai nodarbei. Viņš jau apsver iespēju nākamajā gadā papildu sulas spiešanai ražot fasētu nekarsētu cidoniju sīrupu. Viena telpa jaunajā cehā atstāta tukša tieši ar tādu nolūku.
Pēc vairāk nekā 10 gadu ilgas snaudas cidonijas Latvijā atkal varētu tikt novērtētas, spriež ilggadējais to audzētājs M. Ķikuts. Cidonijas augļi satur daudz vitamīnu, it sevišķi C, bet sula — organiskās skābes. Tas viss noder cilvēku veselībai.
“Kad bieži jāiet pie dakteriem, cilvēki sāk domāt — kaut kas varbūt nav tā, kā vajag,” uz veselīgu domāšanu un ekoloģiski tīras pārtikas izvēli lauksaimniecībā izvēlēto jomu cer balstīt cidoniju audzētājs. Jūtot pieprasījumu pēc “ziemeļu citrona” sulas, viņš nolēma atvērt pārstrādes cehu. Šobrī lielāko sulas daudzumu iepērk dzirkstošo dzērienu ražotne “Līvas – V” Palsmanē.
Apņēmies atjaunot stādījumus
Cidonijām patlaban ir ražas laiks, kas ilgst aptuveni līdz oktobra vidum. Dzeltenos augļus vāc pirms daudziem gadiem iekoptās “Buliņu” plantācijās.
Savulaik palikušas novārtā, tagad tās ir ieaugušas zālē un krūmos, taču ražu dod tik un tā. Saimnieks apņēmies cidoniju stādījumus atjaunot, selekcionēt, mēslot un kopt. “Tas tāpēc, ka cidonija tiešām ir vērtīga,” viņš noteic.
Zemnieks secina, ka mūsdienās cilvēkam ir tikai divas iespējas: ēst ar ķimikālijām apstrādātus augļus un dārzeņus vai dabiskus. Otrais variants ir veselīgs un stiprina organisma imūnsistēmu. “Es esmu piemērs. Man iet jau 67. gads, un nekādas vainas. Dzeru cidoniju sulu,” smaida “Buliņu” saimnieks.
Domā par jauniem produktiem
M. Ķikuts rāda no padomju laika avīzēm saglabātus rakstus ar ārstu padomiem. Viens no tiem — ar cidoniju sulu var dezinficēt ūdeni. Tad ūdeni nevajadzēs vārīt, jo cidoniju sulai ir baktericīda iedarbība. Uz vienu glāzi nav vajadzīgs vairāk par trijiem līdz četriem pilieniem sulas. Cits padoms — cidonijas augļi ir veselības regulatori labā nozīmē. Saprātīgi lietojot to sulu, var uzlabot veselību. Skābenais, aromātiskais dzēriens atjauno organisma aizsardzības spēkus, stiprina imūnsistēmu. Šo augļu sula dod arī sāta sajūtu. Izdzerot no rīta atšķaidītu cidoniju sulu, negribēsies ēst vai apetīte kļūs mazāka.
Zemnieks gudro, kādu vēl veselīgu produktu varētu ražot cehā. Viņš atradis kāda Latvijas biškopja izgudrotu recepti. Rapša medum attiecībā 1:1 pieliek upeņu vai ķiršu sulu, kura spiesta, ogas nekarsējot, un saglabā visus vitamīnus. Šādā ar ogu sulu uzlabotā medū ir daudz vitamīnu, kuri medū iekonservējas un ilgi saglabājas.
M. Ķikuts spriež, ka medum varētu pievienot cidoniju sulu. “Eksperimentēšu, cik un kas jāliek klāt un cik ilgi varēs glabāt, kamēr tikšu pie īstenības, un tad — tirgū iekšā!”
“Buliņu” saimnieks nepiekrīt apgalvojumam, ka cidoniju sulu var uzglabāt tikai karsētu. Uz vienu litru sulas jāņem 1,5 kilogrami cukura (ja sīrupu uzglabās istabas temperatūrā) vai 1,2 kilogrami (ja uzglabās pagrabā). Sulu lej kannā, pieber cukuru un regulāri maisa, kamēr cukurs izkūst. Šādu produktu varot uzglabāt ne tikai vienu, bet pat trīs gadus, personīgajā pieredzē dalās cidoniju audzētājs.
Vajag naudu, laiku un pacietību
Tiesa, zemnieks atzīst — ja būtu zinājis, ka pārstrādes ceha atvēršana prasīs tik daudz dokumentu un atļauju kārtošanu, nebūtu šo procesu uzsācis.
“Pārstrādes cehs ir reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā. Man ir sertifikāts par paškontroles sistēmu pārtikas uzņēmumā. Mācījos piecu stundu seminārā par minimālās higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā. Lai varētu sākt strādāt, ir jādabū daudz visādu apliecību. Jāveic dārgas laboratoriskās analīzes. Cehs jāierīko atbilstoši noteikumiem. Tur jābūt slapjajai tualetei, siltajam ūdenim, ventilācijai. Es jau neko nesaku. Nav slikti, ka tas viss tur ir. Taču, ja kāds grib ko līdzīgu taisīt, jārēķinās ar laiku un izdevumiem,” secina Māris.
Ir vēl kāds sarežģījums. Atrast cidoniju ražas novācējus nav viegli. Daudzi latvieši devušies uz Īriju, bet viena daļa palicēju ir strādnieki tikai uz vienu dienu. Nākamajā dienā viņus velti gaidīt darbā. Rezultātā ražu vāc paša ģimene.
Negribēja mirt badā
Šobrīd Latvijā “Buliņu” saimnieks ir viens no retajiem cidoniju audzētājiem un dara to tikai tāpēc, ka saglabājis padomju laikā iekoptās toreizējās Smiltenes sovhoztehnikuma platības. Tās sasniedza aptuveni 40 hektāru un tolaik esot bijušas lielākās Latvijā.
“Latvijā kādreiz man bija ļoti daudz kolēģu. Nu vairs nav gandrīz neviens palicis. Cilvēki nesēdēs un nemirs badā, gaidot, kad cidonijām pienāks laiks,” tā “Buliņu” saimnieks. Arī pārstrādi viņš balsta uz iepriekšējo gadu pieredzi. Cehā uzstādītas no padomju laika saglabātas iekārtas.
Kāpēc cidoniju audzēšana, kas Latvijā zēla vēl pirms nedaudz vairāk kā 10 gadiem, apsīka? Tolaik cilvēki uz “Buliņiem” brauca pēc sulas ar lielām kannām un stāvēja rindā. Cehs pat nejaudāja strādāt atbilstoši pieprasījumam. “Apsīkums sākās ar naudas maiņu. Tad cukurs kļuva dārgs. Latvijā sāka ievest kokakolas un citus dzērienus ar spīdīgām etiķetēm. Tos ērti nopirkt gatavus, bet cidoniju sula mājās jāgatavo pašiem,” atbild M. Ķikuts.
Viņš secina, ka šobrīd vērojams pretējs process. Daļa cilvēku krāsaino dzērienu vietā izvēlas dabīgas sulas.
***
Krūmcidonijas
Latvijā audzētās zemās krūmcidonijas (Chaenomeles Lindl) pieder rožu dzimtas ābeļu apakšdzimtai.
Auglis ir daudzsēklu ābols ar daudz sēklām, ciets, skābs, aromātisks. Negatavi augļi ir tumši zaļi, septembrī, oktobrī — citrondzelteni līdz oranždzelteni, cieti, aromātiski. Gatavas sēklas ir brūnas, spīdīgas. Cidonijas ir saulmīles. Kaut arī ne visai izvēlīgas pret augsni, taču labāk aug labi drenētās māla un smilšmāla vāji skābās augsnēs. Izturīgas pret kaitēkļiem un slimībām. Cidonijas pavairo ar sēklām, kā arī ar zālveida spraudeņiem.
Zemās krūmcidonijas augļu sula satur vidēji 4,7 % organisko skābju (citronskābi un ābolskābi). Augļi svaigā veidā nav lietojami, jo ir ļoti skābi. Krūmcidonijas bieži apzīmē par “ziemeļu citronu”.
Bez skābēm krūmcidonijas gatavie augļi, it sevišķi to mizas daļa, satur arī ēteriskās eļļas. Spēcīgās un patīkamās smaržas un garšas dēļ augļi ir sevišķi piemēroti ēdienu, dzērienu un konservētu produktu gatavošanai.
Gatavi cidoniju augļi satur daudz vitamīnu, sevišķi C. Cidoniju augļu mizā C vitamīna saturs ir 2,5 līdz trīs reizes lielāks nekā augļa sulīgajās daļās.
(No Alberta Tica grāmatas “Krūmcidonijas”. Rīga, “Avots”, 1992. gads.
