Jau sešus gadus Valkā dzīvo un aktīvi darbojas volejbola treneris Kārlis Raudiņš. Sporta dzīves vidē viņš ir labi pazīstams cilvēks ne tikai Ziemeļvidzemē, bet visā valstī. Aicināju viņu uz plašāku sarunu par to, ko viņš darījis pirms ierašanās Valkā, kā kļuvis par pazīstamu volejbola treneri.Pašlaik K. Raudiņa maizes darbs ir volejbola kluba “Valka” vadīšanā un tikko reģistrētajā Ziemeļvidzemes volejbola skolā, kur Kārlis ir valdes priekšsēdētājs. Drīz būs gads, kopš radās ideja par šādas skolas veidošanu. Pašlaik īstenojas ideja par pludmales volejbola centra veidošanu Valkā. Kārlim ir vēl kāda gluži vai neticama doma saistībā ar pludmales volejbolu ziemā. Lai arī gandrīz utopiskas, taču visas līdzšinējās ieceres viņš ir īstenojis.Kopā ar cīņu biedriemK. Raudiņš ir dzimis rīdzinieks, beidzis Franču liceju, pēc tam Fizkultūras institūtu, tagadējo Sporta pedagoģijas akadēmiju. 10 gadu vecumā uz volejbolu viņu uzaicināja leģendārais treneris Valdis Larionovs. “Manuprāt, viņš ir visu laiku Latvijas labākais volejbola treneris, jo līdz visaugstākajām virsotnēm aizvadīja republikas jaunatnes komandu, vienīgo meistarkomandu “Radiotehniķis” un vadīja PSRS izlasi. Nevienam citam tas nav bijis pa spēkam,” uzskata K. Raudiņš. Viņš piebilst, ka pašreizējie Latvijas jaunatnes izlašu komandu treneri tomēr ir labāki, piemēram, Jānis Bomiņš un Aivars Liniņš. Kā teic Kārlis, viņi ir vecie frontes un cīņu biedri. Kopā auguši, kopā spēlējuši volejbolu un strādājuši Rīgas volejbola skolā.Volejbolista prakse viņam nebija ilga. Vienā no labākajām PSRS komandām “Radiotehniķis” pamatsastāvā jaunietis netika, lielākoties sēdēja uz rezervistu soliņa, taču lielā volejbola apritē ir bijis.Kļūst par volejbola autoritātiRīgas volejbola skolas direktors Andris Leitis Kārlim uzticēja strādāt ar vienu grupu, mācoties institūta 1. kursā. Trijos gados grupu skaits palielinājās līdz četrām. Audzēkņi uzrādīja labus rezultātus. 1966. gadā dzimušo komanda 15 vai 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempioniem un pēc tam arī par Padomju Savienības čempioniem. Tā bija tīri trenera K. Raudiņa no pagalmu un skolas bērniem veidota komanda bez jelkādiem pastiprinājumiem no malas. Kopš šī notikuma treneru un sporta aprindās Kārlis ieguva labu reputāciju un kļuva par autoritāti volejbolā.Populārākie viņa pazīstamākie volejbola audzēkņi ir PSRS izlases dalībnieks Andrejs Semenkovs, teoloģijas profesors Gundars Ceipe un daudzi citi, kuri darbojas gan politikā, gan uzņēmējdarbībā. Treneris vēl min Aigaru Štokenbergu un fotogrāfu Ilmāru Znotiņu. K. Raudiņš atzīst, ka bijušie sportisti parasti ir ļoti mērķtiecīgi visās jomās, kur viņi darbojas pēc sportista karjeras beigšanas. Pludmales volejbola pionierisDiemžēl pēc nopietnas un tolaik neizārstējamas ceļgala traumas aktīvo sportu nācās pamest pavisam un uz laiku arī trenera darbu. Pēc tam K. Raudiņš uzsāka darbu Latvijas Sporta komitejā. Tas ir darbs sportā funkcionāra līmenī. Sporta komitejas vadītājs bija Daumants Znatnijs, un to uzskatīja par ministra līmeni. Kārlis bija atbildīgais par sporta dzīvi Oktobra, tagadējā Ziemeļu rajonā. Viņa vadībā savulaik šajā rajonā ir uzbūvēti divi lieli sporta kompleksi. 1976. gadā Maskavas televīzijas ziņu programmā “Laiks” Kārlis redzēja sižetu par pludmales volejbolu Brazīlijā. Ideja, ka tas noderētu arī Latvijā, nelika mieru. “Strādājot tik augstā amatā, turklāt labi pārzinot Latvijas volejbola saimniecību visā tās spektrā, man bija vieglāk veikt iecerēto nekā kādam citam no malas. Līdz pirmajam starptautiskajam turnīram pagāja 12 gadu. Varbūt šo ideju pārlieku ilgi auklēju sevī. Visas iespējamās sacensību vietas izstaigāju un izmērīju pats,” atceras volejbola treneris. Oktobra rajons bija Rīgas lielākais rūpniecības rajons. Kārlis labi pazina rūpnīcu un vietējās varas vadītājus, tāpēc izdevās gūt viņu materiālo atbalstu pludmales volejbola attīstības sākumam. 1998. gadā Vecāķu pludmalē notika pirmais turnīrs ar Somijas un Igaunijas komandu piedalīšanos. Igauņi tolaik latviešiem bija solīti priekšā. Šajā turnīrā aktīvi piedalījās daudzi “Radiotehniķa” meistarkomandas dalībnieki. To atbalstīja V. Larionovs, vedot sportistus uz treniņiem Vecāķos. Tika izveidots Pludmales volejbola centrs “Vecāķi”, un Kārlis to vadīja sešus gadus. Turnīrus atbalstīja arī Rīgas volejbola skolas vadība. Uz spēlēm brauca arī komandas no Daugavpils un citiem lielajiem volejbola centriem. Notika turnīri bērniem, jauniešiem, tautas klases komandām un meistarklasē. Šī sporta veida attīstību veicināja lielās naudas balvas uzvarētājiem. Tolaik pilnīgajā automašīnu iegādes iespēju deficītā kādā turnīrā galvenā balva bija Oktobra rajona izpildkomitejas sagādātā iespēja bez rindas nopirkt automašīnu. Tagad tas izraisa smaidu, bet tolaik tā bija gluži fantastiska iespēja.Atmodas laika aktivitātēsSporta komitejā, gluži tāpat kā Atmodas laikā, neviens neprasīja, kas man par to būs. Tika sadalīti pienākumi, un ikviens ar degsmi un iniciatīvu veica uzdoto. Līdz ar to vienmēr bija labs rezultāts.Kārlis Raudiņš aktīvi piedalījās arī Tautas frontes kustībā. 1989. gadā viņš iesaistījās Latvijas Olimpiskās nedēļas organizēšanā, ko veidoja Latvijas Sporta komiteja. Kārlim uzticēja rīkot volejbola sacensības, uz kurām izdevās uzaicināt ļoti daudz trimdas latviešu no dažādām valstīm. Visu nedēļu Mežaparkā notika sacensības un dažādi izklaides un iepazīšanās pasākumi. Tas bija pirmais pasākums Latvijā, kur ieradās tik daudz trimdas latviešu. Tas radīja milzu emocionālo pacēlumu. K. Raudiņš aktīvi piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas procesā. Tā bija pirmā atjaunotā starptautiski atzītā organizācija Latvijā, kuru vadīja Vilnis Baltiņš. Kad notika Tautas frontes rīkotā lielā sanākšana Mežaparkā, notika skrējiens, kurā piedalījās daudz Latvijas aktīvāko sportistu.Sākums bija grūtsPēc atnākšanas uz Valku pirmajos mačos Kārli ieraudzīja igauņu treneris Vasīlijs Deniss, kurš latvieti pazina kā volejbola speciālistu un tūlīt uzaicināja strādāt pie sevis Valgā. Tikai pēc tam Kārlis pievērsās volejbola attīstībai Valkā. “Sākums bija grūts. Treniņiem atvēlētā laika bija par maz. Perspektīvākie jaunieši bija izvēlējušies citus sporta veidus, tomēr pilnībā pārnācu strādāt Valkā, trenējot dažāda vecuma komandas,” sākumu atceras treneris. Četri aizvadītie volejbola gadi Valkā nav ilgs posms sportā. Ja šajā laikā sasniegts tāds rezultāts, ka divi jaunieši iekļuvuši Latvijas izlasē, tas ir liels panākums. Valkā volejbols nekad nav bijis sporta veidu topā. Tādas statistikas nav, taču, cik zināms, mūsu novads nekad nav devis volejbolistus valsts izlasei. K. Raudiņs ir gandarīts, ka jaunatnes izlasei sagatavots Arturs Beiša un Eduards Rācenis. Latvijā ir maz pilsētu, kur notiktu līdzīgi.Sportisti augstskolās ir gaidītiKārlim nu palīgā nācis jaunais skolotājs un volejbola treneris Gints Švecs, par kuru ir visnotaļ labas atsauksmes. Bērni ap viņu liptin līp. Šajā mācību gadā volejbolistiem ir iedalīts daudz vairāk treniņlaika nekā pērn. K. Raudiņam nav kļuvis vieglāk, jo treniņu apjoms jūtami audzis. Jaunākajai grupai treniņi notiek trīs reizes nedēļā, vidējai – četras reizes, bet vecākajai grupai – sešas reizes, un tas jau ir Rīgas volejbola skolas līmenī. Rīdzinieki, atbraucot uz Valku, visi kā viens saka, ka mūsu treniņu bāzes ir augstākā līmenī nekā Rīgā. Tas ir veicinošs apstāklis, taču mūsu pusē ir daudz grūtāk atrast jaunos spēlētājus ar vēlamajiem dotumiem. Neapšaubāmi, ka Rīgā izvēle ir nesalīdzināmi lielāka, tur ir atlases iespējas. Valkā ņem visus spēlētgribētājus. “Savā ziņā tas ir pluss un nav tik svarīgi, vai šie bērni kļūs par sportistiem, taču jebkurā gadījumā gūtās iemaņas viņiem noderēs un palīdzēs,” nešaubās treneris. Tiem, kuri gūst panākumus, ir priekšrocības iestāties augstskolās budžeta grupās, jo lielākajās augstskolās sportisti gaidīti vienmēr, jo īpaši Rietumu valstīs, kur maksā labas stipendijas un ir citas priekšrocības.Treneris saista lielas cerības ar jaunizveidoto Ziemeļvidzemes sporta skolu. Paredzēti dažādi semināri, kursi, aicinās viestrenerus, speciālistus no Sporta akadēmijas un rīkos citus pasākumus, lai šajā reģionā volejbols strauji attīstītos. Arī nākotne rādās perspektīva, jo kārķēnietis Reinis Kalniņš ir iestājies Sporta pedagoģijas akadēmijā un kļūs par volejbola treneri. K. Raudiņa moto dzīvē allaž bijusi paruna, ka zem guloša akmens ūdens netek. Tādēļ atliek vien aktīvi darboties, lai sasniegtu uzstādītos mērķus. Viņam izdodas.
