VUGD atgādina ka, neskatoties uz mainīgajiem laikapstākļiem, atrasties uz ledus ir bīstami, tas apdraud cilvēka veselību un dzīvību. Ledus kārta veidojas pakāpeniski, sākot no krasta, tāpēc tālāk no krasta ledus var vēl būt nevienmērīgs un cilvēks var ielūzt. Tā ir plānāka vietās, kur ūdenskrātuvēs ietek rūpnieciskie ūdeņi, pie tiltiem un vietās, kur aug niedres, krūmi vai atrodas citi priekšmeti. Turklāt uz ledus segas sasnigušais sniegs veido mānīgu priekšstatu par to, ka ledus sega ir izveidojusies bieza.
Vietas, kur ledus vienmēr būs plānāks:
• upju sašaurinājumos, jo tur veidojas caurtece, palielinās ūdens tecējuma ātrums un siltais ūdens upju dibenā sajaucas ar pārējo ūdeni un paceļas augšpusē, tāpēc šajā vietā ledus vienmēr ir plānāks;
• zem tiltiem, jo tur ledus vienmēr ir plānāks gaisa cirkulācijas un straujākas caurteces dēļ;
• pie ūdenstilpju krastiem, jo dabīgo ūdens svārstību rezultātā, kā arī kūstot ledum un sniegam, ledus tiek atrauts no krastiem. Arī tumšais pamats sekmē ātrāku kušanu;
• pie krastiem, kas apauguši ar niedrēm ledus vienmēr ir trauslāks un neizturīgāks;
• zem ledus tumši priekšmeti, jo ledus šādās vietās būs plānāks;
• kuģu ceļos ziemas periodā ledus ir neizturīgāks un plānāks, jo kuģošanas laikā tas bieži tiek salauzts;
• kanalizācijas, strauta ieteku vietās ledus vienmēr ir plānāks to augstākas temperatūras dēļ un strautu ieteku vietās – straujas ūdens kustības dēļ;
• vietās ar zemūdens izciļņiem ledus ir plānāks straujas ūdens kustības dēļ šajās vietās;
• “auksto avotu” vietās, jo ziemas periodā, kad ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra zem ledus kārtas ir ap 0º C, “aukstie avoti” saglabā savu konstanto temperatūru – ap +8º C, līdz ar to šajā situācijā tie kļūst par “siltajiem” un virs tiem ledus ir plānāks;
• citās vietās (platu upju grīvās, krauju nogāzēs, pie muliņiem, zemesragu tuvumā, āliņģu vietās, upēs ar spēcīgu straumi).
Lai izglābtos pēc ielūšanas ledū, ir jāzina daži vienkārši padomi, kā pareizi rīkoties dodoties makšķerēt:
• ieteicams nedoties makšķerēt vienam;
• līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā;
• mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda makšķerēšanas vieta un atgriešanās laiks;
• līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju.
Ja gadās ielūzt ledū, tad:
• skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112;
• jācenšas saglabāt mieru, nostabilizēt elpošanu;
• lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2–5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2–3 metru attālumā;
• izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, izmantojot koka gabalu un naglas. Līdzās tam pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija, vai glābšanas veste ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.
Līdzās padomiem, kā izkļūt ārā pēc ielūšanas ledū, svarīgi zināt vairākas būtiskas lietas, kā palīdzēt cilvēkam, kurš ir izglābts pēc ielūšanas ledū.
Ja cilvēks ir izglābts pēc ielūšanas ledū, vienmēr nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 112 vai 113. Kamēr mediķi ir ceļā uz notikuma vietu, cietušajam nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība, jo viņa dzīvība var būt atkarīga tieši no līdzcilvēku pareizas rīcības šajās minūtēs.
Ja cietušais ir viens pats un neviena palīga tuvumā nav, cietušajam jāmēģina pēc iespējas ātrāk noiet nost no ledus un doties uz tuvākajām mājām vai sabiedrisko vietu pēc palīdzības. Ja drēbes ir mitras un tās nav iespējams nomainīt, tās nevajadzētu vilkt nost, citādi ķermenis vēl straujāk atdzisīs. Ja tuvumā nav neviena cita cilvēka un cietušais pēc izkļūšanas no ledusaukstā ūdens palīdzību nesaņem, iespēja izdzīvot kritiski samazinās.
Kā palīdzēt cilvēkam pēc izglābšanās no ielūšanas ledū:
• nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 113;
• jānovieto cietušais siltā telpā vai vismaz aizvējā;
• jāatbrīvo cietušais no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām, un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, vislabāk ar kādu segu vai, ja netālu ir automašīna, var izmantot arī aptieciņā esošo folija segu;
• cietušais jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu;
• cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski;
• ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši to var darīt, jo tas palīdzēs sasilt;
• ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens;
• cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu;
• ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt cietušajam rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu; tāpat arī cietušo nesēdināt vai necelt stāvus, jo samazināsies asins pieplūde galvas smadzenēm un cietušais var zaudēt samaņu;
• ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumi. Atdzīvināšanas pasākumi ir jāveic līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana vai arī līdz brīdim, kad glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, iespēja izglābt šādu cilvēku būs niecīga.
