Svētdien apritēs 24 gadi kopš Latvijas PSR Augstākā Padome nobalsoja par to, ka Latvija atjauno savu valstisko neatkarību. Ja tas nebūtu noticis, mums nebūtu savas brīvas valsts un daudzu praktisko brīvību, ko izmantojam ikdienā.
Neapšaubāmi, ka 4. maijs ir svinama diena. Varbūt ne tik svinīgos apstākļos, kā tas notiek 18. novembrī valsts dibināšanas gadadienā, taču kopā ar ģimeni iziešana dabā vai gaļas uzcepšana savā dārzā, var radīt svētku sajūtu. Galu galā atjaunotajā brīvā Latvijā esam nodzīvojuši ilgāk nekā pirmās brīvvalsts laikā.
Iesniedz rosinājumus valsts pārvaldeiDomāju, ka pirms 24 gadiem atgūtā brīvība visvairāk noderēs jauniešiem. Viņi to pratīs izmantot. Ir daudz jauniešu, kuri vēlas pozitīvi mainīt dzīvi valstī. 25. aprīlī Rīgā, Saeimas namā sanāca 4. Latvijas Republikas Jauniešu Saeima. Šogad starp 100 gudrajām galvām bija divi Valkas ģimnāzijas skolēni – Germans Ļebezovs un Vilmārs Vesingi, kurš bija arī Saeimas prezidija loceklis. Jauniešu Saeimas deputāti tiek iebalsoti Saeimā, iepriekš izvirzot savas idejas, kur par tām varēja nobalsot tiešsaistē. Vilmārs interneta vietnē www.jauniesusaeima.lv iesniedza ideju par nepieciešamajām izmaiņām vēlēšanu kārtībā. Tas attiecas uz Saeimas komisiju darbu. “Šobrīd ir tā, ka Saeimā no partijām dažkārt iekļūst gadījuma pēc. Kāds tur tiek iestumts saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem. Viņš nezina, kurā komisijā darbosies. Mans ieteikums ir tāds, ka deputāta kandidāts jau pirms vēlēšanām pauž, kurā komisijā viņš vēlas darboties,” skaidro Vilmārs. Viņš balsošanā saņēma ceturto lielāko balsu skaitu, tāpēc arī iekļuva to četru skaitā, kuri nonāca prezidijā. Savukārt Germans rakstīja par ārpusklašu nodarbību popularizēšanu, jo īpaši mazajās pašvaldībās un pilsētās. “Jaunieši ir diezgan neaktīvi. Viņiem nepieciešams izpausties. Nodarbojos vairākos pulciņos un no savas praktiskās pieredzes varu sacīt, ka tur apgūtās iemaņas ļoti noder sadzīvē. Tā ir neformālā izglītība par ko atzīmes neliek. Šajā vidē var justies droši,” uzskata Germans.Jautāti par 4. maija svētkiem, puiši atbild, ka viņiem 18. novembris ir daudz būtiskāks. Atmodas laikā bija vesela virkne nozīmīgu notikumu, kas sekoja cits citam. 4. maijs ir svarīgs Latvijas vēsturē, taču jaunieši tiem nepievērš tik lielu uzmanību kā vecākas paaudzes cilvēki, kuri tolaik sekoja līdzi tautas Atmodas procesam.
Mēs esam drošībāMan liktenis 1990. gada 4. maijā bija lēmis tobrīd atrasties Augstākās Padomes sēžu zālē un kļūt par liecinieku visiem ar neatkarības atgūšanu saistītajiem nozīmīgākajiem notikumiem. Protams, daudzas detaļas ir aizmirsušās, taču tobrīd izjustās emocijas nav aizmirstamas. Tas bija patriotisko jūtu radītais skurbums diezgan ilgstošā laika periodā, kas sākās ar grupas “Helsinki 86” uzsāktajām aktivitātēm, Pilsoņu komitejām, Latvijas Nacionālās neatkarības kustību un visbeidzot ar masveidīgāko Tautas frontes kustību, kas ideju par Latvijas neatkarības atjaunošanu noveda līdz galam un nosargāja to arī skarbajā Barikāžu un augusta puča laikā. Varbūt nedaudz naivi, taču šis bija interesantākais periods manā dzīvē. Varbūt vairāk par pašu brīvību mums tolaik patika cīņa par to. Cilvēki pauž, ka tāda brīvība kāda tā ir pašlaik, nav vajadzīga. Protams, daudzas ilūzijas ir sagruvušas, jo dzīve kapitālismā ir daudz nežēlīgāka nekā to bijām iedomājušies.Ne reti tiek uzdots jautājums, kas būtu, ja mēs izvēlētos iet austrumu, nevis rietumu virzienā. Mēs nebūtu tādā drošībā kā esam pašlaik pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. It sevišķi tagad, kad kārtējo reizi satraukti sekojam līdzi lielā kaimiņa agresīvajām tieksmēm.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
