Vasarās, reizēs, kad ir iespēja un laiks bez steigas pastaigāt gar jūras krastu, mēdzu lasīt gliemežvāciņus un mazus skaistus akmentiņus.
Vasarās, reizēs, kad ir iespēja un laiks bez steigas pastaigāt gar jūras krastu, mēdzu lasīt gliemežvāciņus un mazus skaistus akmentiņus. Tie sagulst maisiņā kā atmiņas par jaukajām un relaksējošajām sajūtām. Cita, praktiska pielietojuma jau tiem nav. Ja tagad ieskatītos traukā, kur sabērti vasarā savāktie gliemežvāki un akmentiņi, tie līdzinātos cits citam un grūti būtu pateikt, kurš tad ir tas īpašais un visskaistākais, bet brīdī, kad pieliecos, lai kādu no tiem jūras krastā paceltu un iemestu maisiņā, tie šķita tik vienreizēji. Līdzīgi ir ar dienām, kas seko cita citai — tās ir tik atšķirīgas, vienreizējas, taču gada beigās atmiņā paliek spilgtākie notikumi, jaukākais, interesantākais, būtiskākais, ko esam piedzīvojuši, izjūtas, kuras esam guvuši, nevis katra konkrētā nodzīvotā diena. Parīt 2005. gadam būs pielikts punkts un sāksies jauns gads. Nekas kardināli jau nemainīsies, tāpat diena sekos dienai un mūsu atmiņās saglabāsies vien tās spilgtākās, kad būs noticis kas saviļņojošs, kas tāds, ko, atmiņā pāršķirstot notikumus, spējam atminēties.
Kad redakcijā izdomājām pavērtēt aizejošo gadu caur rakstiem, intervijām, problēmām, kurās tikām iesaistīti, katrs darbinieks rokās ņēma laikrakstu komplektu un, pāršķirstot gada laikā tapušās avīzes, atmiņā juta uzvirmojam simtiem svarīgu notikumu. Tagad tos pārspriežam, un jāatzīst, ka rodas tāda pilnības sajūta. Jā, ir ikdienišķi darbi, taču starp tiem ir daudz tādu, uz kuriem atskatoties, rodas saviļņojums, jo esam spējuši kādam palīdzēt, esam spējuši kādam likt ko saredzēt un mainīt, esam kādam piebikstījuši, kādu pacēluši spārnos. Esam satikuši daudz jauku cilvēku, no kuriem paši esam kļuvuši bagātāki. Paldies viņiem par to! Ar to mums arī paliks atmiņā šis gads — ar personiskajām veiksmēm un notikumiem, un cilvēkiem, kurus, veicot savu darbu, esam satikuši.
Gaiļa gads redakcijai kā iestādei bijis gana darbīgs. Notikušas šādas tādas organizatoriskas izmaiņas, un jāatzīst, ka viss bijis uz labu. Ir mainījies mūsu juridiskais nosaukums, taču redakcijas ikdienu un avīzes izdošanas kārtību šīs izmaiņas maz ietekmējušas. Viss rit savu gaitu. Un tur jau arī ir tā dzīves burvība, ka nekas nespēj apstādināt dzīves gaitu. Lai tā ir mūžīgi! Lai arī mūsu personiskajā dzīvē un darbā nākamajā gadā netrūkst šīs nemainības, stabilitātes! Lai nākamajā gadā ir daudz tādu dienu, kuras atmiņā kā kaut kas skaists, būtisks, neaizmirstams saglabāsies visu mūžu! Lai viss rit!
