Novembra sākumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļa mūsu reģiona lauksaimniekiem organizēja pieredzes braucienu uz SIA “Rūjas zivju audzētava” zivju dīķi Mazsalacas novada Sēļu pagastā un uz Salacgrīvas novada zvejnieku saimniecību “Kurķis”.
Nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele skaidro, ka brauciens notika pēc iestādes un Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu plāna. “Tā kā SIA “Rūjas zivju audzētava” sadarbojas ar mūsu novadu, vedot zivju mazuļus uz Bērzezeru un Zāģezeru, nolēmām tuvāk iepazīties ar uzņēmuma darbu. Izmantojot izdevību, apmeklējām arī saimniecību Salacgrīvas pusē, kurā nodarbojas ar nēģu zveju.Mūspusē zivsaimniecība nav tā pati attīstītākā joma, tādēļ ceram, ka brauciens saimniecību īpašniekus ierosinās uz jaunām idejām. Bija interesanti redzēt, kā cilvēki strādā citviet un izmanto jūras tuvumu,” saka V. Empele.Arī dīķis var pelnītPieredzes braucienā piedalījās apmēram 40 dalībnieku. V. Empele atzīst, ka redzētais gan viņu, gan daudzus citus pārliecinājis, – nav tik svarīga izvēlētā joma, lai saimniekošana būtu izdevīga, viss ir atkarīgs no paša cilvēka, kas to dara. Ja viņš savā darbā ir iekšā ar visu sirdi, tad darāmais sokas un tam ir rezultāti. “Mūs sagaidīja Sēļu zivju dīķa pārvaldnieks Jānis Pētersons, kuru visi apkārtējie sauc par dīķu Jāni. Viņš ļoti aizrautīgi stāstīja par dīķa apsaimniekošanu, un varēja redzēt, ka tā ir viņa sirdslieta. Šķita, ka viņš pat dzīvo kopā ar šo dīķi. Protams, saimniekošanas attīstībai ļoti noderējis zivsaimniecībai ieplānotais LEADER programmas finansējums, bet galvenais tomēr ir cilvēks ar savu uzņēmību,” apliecina V. Empele.Tā uzskata arī brauciena dalībniece, Kārķu pagasta saimniece Inese Pētersone. “To pašu varēja redzēt Salacgrīvas novada saimniecībā. Tai pusē zvejnieki jau vairāk nekā 100 gadu nodarbojas ar nēģu zveju un ir nodevuši pieredzi no paaudzes paaudzei. Mūsdienās jābūt tikai cilvēkam, kurš īstajā laikā un vietā parādās ar savu izdomu, uzņēmību un darītgribu, un viss notiek,” secina I. Pētersone.Sēļu dīķī uzņēmums audzē karpas, karūsas, raudas un līdakas. Vairāku hektāru lielajā ūdenskrātuvē tiek piedāvāta arī makšķerēšana par maksu. Lielākās rūpes aizņem dīķa apkārtnes labiekārtošana. Ir uzcelts guļbaļķu atpūtas namiņš atpūtniekiem, bet J. Pētersons uztur sakoptu krastmalu. Viņš arī interesentiem palīdz trenēties un sagatavoties sporta zvejai.Katrs kaut ko ieguvis sevSavukārt Salacgrīvas pusē lauksaimniekiem bija iespēja pārliecināties, ka senā piejūras latviešu nodarbe – nēģu zvejošana ar tačiem – joprojām notiek un var būt arī konkurētspējīgs bizness.Uzdoto jautājumu netrūka ne dīķu Jānim, ne zvejnieku saimniecības “Kurķis” īpašniekam Aleksandram Rozenšteinam. Tie brauciena dalībnieki, kuriem mūspusē pieder nelieli dīķi, vēlējās uzzināt profesionāļu viedokli par problēmām, ar kādām saskārušies zivju audzēšanā.Pieredzes braucienā piedalījās arī Zvārtavas pagasta lauksaimniecības speciāliste Agrita Paulsone, kurai pašai saimniecībā ir trīs nelieli dīķi. “Mazsalacas novadā ieguvu ļoti labu pieredzi. Pati gan zivis audzēju tikai ģimenes vajadzībām, bet bija interesanti uzzināt, kā šo saimniekošanu, kas prasa diezgan lielus ieguldījumus, var attīstīt. Tagad arī saprotu, kādēļ nēģi ir tik dārgi, jo tos var zvejot tikai noteiktu laiku, turklāt tači viņu ķeršanai katru gadu jāierīko no jauna. Domāju, katrs uzzināja sev kaut ko noderīgu,” apliecina A. Paulsone.
