Uzsākot sarunu ar mūsu novadnieci, Latvijā pazīstamo dziedātāju Gintu Krievkalnu, viņa uzreiz bilst, ka pašlaik neko īpaši interesantu pastāstīt nevarot. Lielu laika daļu aizņem studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, kur vēl atlicis beidzamais kurss. Viņa studē kultūras teoriju un vadībzinātnes. Ginta vēl arī māca bērnus dziedāt vokālajā studijā “Zvaigžņu sala”. Šīs nodarbes arī aizņem visu viņas laiku. Pa vidam kaut kur, šur un tur, sanāk padziedāt, taču tā vairs nav vadošā nodarbe viņas dzīvē.Vēlas stabilitāti dzīvēGinta sevi uzskata par puspopulāru dziedātāju. Viņai netīk zīmēties preses izdevumos ar dzelteno piekrāsu. “Esmu sapratusi, ka, ja dziedāšanu izvirzītu kā vadošo nodarbi dzīvē, man būtu jāpamet gan studijas, gan darbs. Dziedāšana ir ļoti nepastāvīga nodarbošanās. Kā saka mans vīrs (Kristaps Krievkalns – red.), Latvijā šovs ir, bet biznesa nav. Dziedātāja nākotne vienmēr ir neskaidra un nedroša, uz gadījumiem balstīta. Šodien tu esi populārs, bet rīt kaut kas var notikt un tevi ātri aizmirsīs,” uzskata Ginta. Viņa piebilst, ka ir tādi dziedātāji, kuriem ļoti veicas, kuri ilgstoši ir populāri, taču šie cilvēki neprātīgi un nepārtraukti par to cīnās. Redzot, cik milzu enerģiju viņi patērē, kādus upurus tas prasa, Ginta ir sapratusi, ka to nevar un negrib. Atdeve no šīs cīņas ir pārlieku maza. Tie, kuru galvenā dzīves jēga ir būt uz skatuves, šo cīņu iztur. G. Krievkalna vēlas stabilitāti, vēlas lai bērniem nākotnē būtu mamma un skaidrība par rītdienu. Brīžos, kad skatuves viņai bijis daudz, dziedātāja juta lielu nogurumu. Tas ir apgrūtinoši un rada lielu stresu.Gintai ir izveidojusies laba sadarbība ar komponistu Zigmaru Liepiņu. Tuvojas viņa jubilejas koncerts. Augustā notiks pieci koncerti, tostarp arī Valmierā, un Ginta šajos lielajos un greznajos pasākumos dziedās. Uz skatuves – bez bažāmBilstu, ka saņemt aplausus un ovācijas taču ir ļoti patīkami. Ginta atzīst, ka šis aspekts ir viņas lielākā problēma, un tā uzskata arī Kristaps. Ginta vairāk ievēro slikto nevis labo. “Ja zālē pirmajā rindā sēž divi klausītāji ar skābiem ģīmjiem, tad drīzāk ievērošu viņus nekā pārējos, kuri aplaudē un izrāda savu sajūsmu. Katram cilvēkam ir kādi iekšējie kompleksi. Manējie liek ievērot tos cilvēkus, kuriem es varbūt nepatīku. Apzinos, ka tas nav pareizi un tā nevajadzētu būt. Itin bieži uz skatuves uztraukuma un koncentrēšanās dēļ aplausus pat nedzirdu,” atzīst dziedātāja.Tiesa, viņa ir sākusi “laboties” un strādā ar sevi, lai ievērotu labās lietas. Tā ir psiholoģiska cīņa ar sevi. Ginta ļoti uztraukties uz skatuves pārstāja pavisam nesen. Viņa visu mūžu, kāpjot uz skatuves, ir uztraukusies līdz pat sliktai dūšai. Uztraukšanās izbeidzās ar brīdi, kad viņa pieņēma lēmumu, ka dziedāšana ir tikai vaļasprieks un blakusnodarbošanās. Viņa pasacīja sev, ka, nodziedot labāk vai sliktāk, dzīvē nekas nemainās un nevar sagraut karjeru, jo tās vienkārši nav. Nu ir pienācis mirklis, kad bez bažām var kāpt uz skatuves un pat izbaudīt šos mirkļus.Jautāta par darbošanās iespējām pēc akadēmijas beigšanas, viņa atbild, ka tas pašlaik ir grūti atbildāms jautājums. Visticamāk, ka to noteiks gadījums. Ginta pieļauj, ka kādu laiku paliks strādāt “Zvaigžņu salā”, jo tur darba ir daudz un diezin vai kāds šobrīd var piedāvāt daudz tāda darba, kur var arī pietiekoši nopelnīt. Vokālā pedagoģe atzīst, ka strādāt ar bērniem ir ļoti grūti un to īsti sapratīs tikai tie, kuri to ir uzņēmušies. Viegli to darīt ir tikai gadījumā, ja tā ir absolūta sirds nodarbošanās, mīlot visus pasaules bērnus. Taču vokālā pedagoģija ir interesanta, un bērni savai skolotājai arī daudz iemācījuši. Ne visiem ir paveicies ar tik tīkamu nodarbi kā Gintai. Viņa nav īsti pārliecināta, ka kādam būs vajadzīga kā mākslu zinātniece, turklāt arī samaksa par šāda rakstura darbiem ir necila.Bez pārmērībām, taču skaistiGintai dzīvē ir konkrētas vēlmes, iespējams, daudzi tās neuzskatīs par pieticīgām. Abi mūziķi vēlas savai ģimenei iekārtot pieņemamu vidi. “Ļoti vēlos skaistu dzīvokli, iekārtotu pagājušā gadsimta 30. gadu Latvijas stilā ar pamatīgām ozolkoka mēbelēm. Vēlos dzīvot koka mājā, turklāt Āgenskalnā. Gribu laba porcelāna servīzes. Tomēr tie visi ir dzīves sīkumi. Gribu dzīvot skaisti. Man nevajag pili un bagātību, taču vēlos reizi gadā un kopā ar vīru un bērniem, kuri kādreiz būs, doties ārzemju ceļojumā,” pasapņo Ginta. Viņai ir šāds mērķis un cerība, ka izdosies dzīvē atrast vietu, lai būtu finansiāli nodrošināta, lai dažkārt nebūtu jāskaita kapeikas, kā tas mēdz būt. Ginta vēlas dzīvot bez pārmērībām, taču skaisti. Viņa gan atzīst, ka ne pati, ne Kristaps nevarētu būt veiksmīgi biznesmeņi.Vienīgie strīdi – par ierakstiemJautāta, kā ģimenē var sadzīvot divi mūziķi, Ginta attrauc, ka viņa ir pusmūziķe un tāpēc nav tik traki, kā varētu šķist. Viņa no šīs jomas cenšas distancēties. “Ja mēs abi būtu tik aktīvi kā Kristaps, būtu ļoti grūti,” nešaubās jauniete. Viņai vienīgie strīdi ar vīru ir tikai skaņu ierakstu studijā. Tiklīdz kaut kas ierakstāms, strīds parasti ir neizbēgams. Ginta zina, kādam jābūt rezultātam. Kristaps arī zina, taču runā tehniskā valodā, bet Ginta – emocionāli. Mēdz būt, ka abi runā par vienu un to pašu, taču dažādās “valodas” sievu noved pat līdz asarām.7. augustā Gintai un Kristapam bija kāzu divu gadu jubileja. Nekāda rutīna šajā laikā ģimenē nav iestājusies, jo Kristaps reti ir mājās. Katrs brīdis, kad abi atrodas kopā, ir īpašs. Vakaros parasti viņš mājās pārrodas vēlu. Ginta jau guļ. No rīta agri abi ceļas un Ginta vīru pavada uz darbu. Abi kopā dzīvo jau piecus gadus, un tikai pavisam nesen pirmo reizi kopā izbaudīja piecu dienu atvaļinājumu, atpūšoties tepat Latvijā. Šajā laikā katrs mirklis satrauca ar to, ka viss pārāk ātri beigsies. Ginta ir pārliecināta, ka mīlestībai ir vislielākā nozīme dzīvē. “Kā es spētu izturēt viņa darbu, skriešanu, stresu, nepārtrauktos tālruņa zvanus un nemitīgo aizņemtību, ja nemīlētu,” atzīst Ginta.Sagatavo pārsteigumu tēvamGintas saistība ar Valku kļūst aizvien mazāka, jo draugu un paziņu skaits, laikam ritot, sarūk. No vidusskolas laika viņai ir palikusi viena draudzene – Dita Pope (Mežīte). Ginta atzīst, ka būtu priecīga satikt arī citus klasesbiedrus, taču draugu pulkā citu nav. Tādi cilvēki, ar kuriem Ginta Valkā mēdz tikties, saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Vecākais brālis Mareks, kuru Ginta bieži apciemo, ar divām mīļām meitiņām dzīvo Valmierā. Jaunākais brālis Viesturs bieži kursē pa maršrutu Rīga – Valka un ne reti nakšņo pie māsas Rīgā. Valkā viņa allaž apciemo māsīcu Zani un sastop savu krustdēlu. “Šodienas aizņemtībā es nedodos ciemos bez iemesla. Pagājušajā nedēļā ierados Valkā ar mērķi veikt remontu tēta istabā. Ar brāli izdomājām sagatavot viņam pārsteigumu, lai brīžos, kad viņš ierodas mājās, istaba būtu skaista,” stāsta Ginta.Justies kā labai saimnieceiGinta kā mūziķe vienmēr ir izcēlusies ar pievilcīgu skatuves tēlu. Viņa atzīst, ka muzikālā ceļa sākumā tēls bija teorētiski izfunktierēts, lai būtu atbilstošs modei. Tagad šo tēlu viņa rada pati, saistībā ar iekšējām izjūtām. “Tagad cenšos izskatīties tā, kā iekšēji jūtos. Gluži otrādi nekā agrāk, un man šķiet, ka tagad ir pareizāk. Vēlos izskatīties sievišķīgi, smalki, man patīk garas un kuplas kleitas, atkal esmu kļuvusi par blondīni. Vēlos izskatīties kā dāma, un to arī cenšos īstenot,” atzīst dziedātāja.Gintu aizrauj dažādi kursi. Tas sevis pilnveidošanas labad. Nesen viņa beidza šūšanas kursus. Pirms tam bija vīna kursi. Ginta negrasās daudz šūt, taču dažkārt kaut ko sev sameistarot gan. Tas mājai un sadzīvei kā kārtīgai saimniecei klājas.Par vīniem viņai ir īpašs stāsts. Gintai garšo vīns, turklāt viņa vēlas klāt skaistus galdus, pasniegt vīnu un zināt, kā tas darāms. Ejot uz restorānu, ir vajadzīgas zināšanas, kāds vīns pie kāda ēdiena lietojams, kādā glāzē tas lejams. Kā kursu pasniedzējs sacīja, zināšanas par vīniem iegūstamas nepārtrauktos mājasdarbos. Vīnu pasaule ir tik bagāta, ka to var mācīties visu mūžu. Kursi dod tikai pamatzināšanas. “Negribu izklausīties snobiska, taču uzskatu, ka kulturālam cilvēkam kaut kas, kaut nedaudz, par vīnu pasauli ir jāzina. Tas ļauj justies komfortabli,” teic Ginta. Viņai ļoti patīk gatavot ēdienu, tāpēc ir nodoms apmeklēt arī kādus kulinārijas kursus. Vistuvākā viņai ir itāļu virtuve, jo tā ir vienkārša, taču balstās uz ļoti kvalitatīvām, dabīgām un svaigām izejvielām. Vienīgā Gintas sāpe – pašlaik nav lielas un ērtas virtuves, taču kādreiz tāda noteikti būs. Abi ar Kristapu ir tādi kā restorānu kolekcionāri, tāpēc brīvajos brīžos katru reizi apmeklē citu restorānu, lai to izvērtētu un salīdzinātu. Abiem ir sajūta, ka bijuši daudzos restorānos, taču vēl vairāk ir to, kas kādreiz vēl apskatāmi.Novēl atvērt prātus“Es pateicos Dievam, ka man pašlaik klājas ārkārtīgi labi. Varbūt tādiem cilvēkiem kā man nav viegli saprast tos, kuriem patiešām klājas slikti, un viņiem ir iemesli izrādīt savu neapmierinātību. Taču man šķiet, ka ir daudz cilvēku, kuri nenovērtē to, kas viņiem dots. Vajag vairāk noticēt sev. Esmu dzirdējusi daudz runu, ka Valkā nekas nenotiek, taču Rīgā mūziķu vidū aizvien vairāk izplatās runas un uzskats, ka Valkā cilvēki uz koncertiem nenāk. Kā var teikt, ka nekas nenotiek, ja cilvēki neiet uz pasākumiem?! Izdevumi koncertu sarīkošanai ir lieli, un nevajag būt tā, ka koncertu sponsorē pats mākslinieks,” situāciju skaidro dzirdātāja. Viņa novēl valcēniešiem atvērt prātus un ņemt to, kas pieejams. Tad ar laiku radīsies iespējas ņemt aizvien vairāk. Kā saka Gintas vīrs, jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni.
