Veicot meža platību uzraudzību, Valsts meža dienesta speciālisti ir konstatējuši, ka joprojām no audzēm pilnībā nav izvesti visi 2006. gada janvāra vētrā nogāztie koki, kas var veicināt meža kaitēkļu vairošanos.
Veicot meža platību uzraudzību, Valsts meža dienesta speciālisti ir konstatējuši, ka joprojām no audzēm pilnībā nav izvesti visi 2006. gada janvāra vētrā nogāztie koki, kas var veicināt meža kaitēkļu vairošanos.
Valsts meža dienesta meža reproduktīvā materiāla kontroles vecākais inspektors Ritvars Ozoliņš, kurš Valkas rajonā pilda arī meža patologa pienākumus, informē, ka bīstamāko kaitēkļu — egļu astoņzobu mizgraužu — vairošanās apdraud meža audzes.
“Pašlaik laika apstākļi ir ļoti labvēlīgi vēl neizvesto koku izvākšanai no meža. Tas mežu īpašniekiem būtu ekonomiski izdevīgi, turklāt tā viņi varētu pasargāt mežu no kaitēkļu postījumiem. Pēc pašreizējām aplēsēm, Valkas rajonā no vētras postījumu skartās platības nav vēl izvesti pieci līdz septiņi procenti saimnieciski lietderīgās koksnes. Kopumā no brāzmu nogāztajiem kokiem mežos ir palikuši kādi deviņi procenti. Es nerunāju par vienu vai diviem vēja nogāztiem kokiem, tie var palikt, bet tuvākajās nedēļās jācenšas izvest kokus, kur tie sakrituši noteiktā platībā. Galvenā uzmanība jāpievērš kritušo egļu izvešanai,” skaidro R. Ozoliņš.
Viņš informē, ka meža dienests kopā ar lielāko valsts mežu apsaimniekotāju — Valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” — ir saskaņojis rīcības plānu par 50 gadiem vecāku egļu audžu aizsardzību.
“Vispirms Valsts meža dienests izveidos šo audžu digitālās kartes, lai mežu platība būtu pārskatāma. Plānu sāksim īstenot aprīlī, vadoties pēc visnelabvēlīgākā mizgraužu attīstības scenārija. Izstrādātajās rekomendācijās noteikts, ka no aprīļa līdz septembrim nav pieļaujama nekāda skuju koku ciršana egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem, izņemot gadījumus, kad audzes ir kompaktas un izolētas no citām cirtēm. Tādās atļauts veikt kailcirti. Ja būs prognozēta liela mizgraužu vairošanās, Valsts meža dienests stimulēs rezerves cirsmu izciršanu vērtīgo egļu aizsardzībai. Egļu astoņzobu mizgraužu apkarošanai var veidot vai nu sanitārās izlases vai kopšanas cirtes, izvācot no meža svaigi invadētas egles. Tie ir koki, kuros tikko iemetušies kaitēkļi. Pie audzēm var izlikt arī feromona slazdus ar kaitēkļus pievilinošu vielu. Mežsargiem būs jāuzrauga, vai slazdus lieto atbilstoši instrukcijām. Trešais pasākums ir kokmateriālu aizsardzība. Par ciršanas apliecinājumiem mežu īpašnieki var interesēties tuvākajā mežniecībā,” stāsta R. Ozoliņš.
Viņš cer, ka mežu saimnieki būs apzinīgi un neveicinās kaitēkļu izplatīšanos.
Egļu astoņzobu mizgrauži ir agresīvi kaitēkļi, kuri vairojas kritušos kokos, celmos un novājinātās eglēs. Tie vairojas arī pēc ciršanas palikušajās koku atliekās, kas lielākas par 12 centimetriem. Šie kukaiņi uzbrūk egļu audzēm, kas vecākas par 50 gadiem.
