Atverot Valkas dzīvnieku patversmes durvis, darbiniecei Karīnai Božeņeckai laimīgi pretim skrien desmit astes – viena par otru cēlāka un pūkaināka. Arī mēs – “Ziemeļlatvijas” darbinieces – tiekam apmurrātas un samīļotas no visām pusēm. Pirmajā brīdī pat nevar saprast, no kures puses nemanāmi izlien labi kopti un mīlīgi dzīvnieki.
Februārī paliks gads, kopš Karīna patversmi sauc par savām otrajām mājām. Patversme ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Te ir patīkami uzturēties un nevienu brīdi prātā neienāk drūmas domas.
Īsta kaķu pasauleArī kaķiem ir paveicies, jo viņiem ir iekārtota silta un mājīga telpa ēkā, kur kādreiz atradās pilsētas attīrīšanas iekārtu darbinieku kantoris. Telpas iekārtojums atgādina īstu kaķu pasauli, te ir gan vieta, kur izskrieties un izrotaļāties, gan arī siltas guļvietas. Dažas no tām iekārtotas un ar segām izklātas izbijušu televizoru kastēs – ekrāns izņemts, bet kaste kalpo par amizantu guļvietu. Peļu junkuriem ir pat pašiem savs dīvāns! Nu kā īstās mājās! Karīna stāsta, ka viena viņa nevarētu pagūt izdarīt visu to, kas telpā redzams. Viņa slavē savu palīgu Edgaru Gaili, kurš uzmeistarojis interesantus tikai kaķiem domātus trenažierus. Karīna stāsta, ka kaķi patversmē nonāk vai nu tāpēc, ka tos pēc iedzīvotāju lūguma noķer dzīvnieku ķērājs Vitālijs Luguzis, vai arī kādu nelaimē nonākušo atgādā paši iedzīvotāji. Pirms nonākšanas kaķu pasalē, dzīvniekam divas nedēļas ir jāiztur karantīna. Vakar bijām klāt brīdī, kad novada domes Sociālā dienesta darbinieces atveda nobijušos rudu minci, kuram saimniece ievietota sociālās aprūpes namā. Pārējie patversmes iemītnieki ziņkārīgi aplūkoja jaunpienācēju, bet jaunulis kāri ķērās pie barības. Izrādās, kaķis vismaz nedēļu nebija ne ēdis, ne dzēris. Sociālās darbinieces novēlēja kaķītim atrast jaunas mājas, bet gadījumā, ja tas neizdodas, apsolīja viņam nodrošināt “mūža maizi”. Šādi pavērsieni, kas izmaina nabaga dzīvnieka dzīvi, silda sirdi. Arī pašai Karīnai. Viņas lielākā laime būtu, ja varētu pēc iespējas ilgāk dzīvniekus turēt patversmē arī tad, ja jaunu māju meklējumi neizdodas. Lai tas notiktu, ir jālūdz labu sirds cilvēku atbalsts, tāpēc Karīna priecātos par ikvienu ziedotāju. Tie jau ir, bet līdzekļu allaž pietrūkst. Šajā lietā palīdzīgu roku sniedz vietējā labdarības organizācija – Dzīvnieku SOS “Sāra”, kas gādā gan barību, gan arī medikamentus, lai palīdzētu saslimšanas gadījumos. Karīna no sirds paldies saka visiem, kuri ziedo līdzekļus gan pie veterinārārstes Ingrīdas Vilnes, gan zooveikalā Valkas centrā. Palīdzīgu roku nelaimē nonākušajiem sniedz ne tikai vietējie, bet arī apkārtējo novadu iedzīvotāji. Piemēram, kāds kokzāģētavas īpašnieks no Valmieras puses palīdz patversmei ar sausām skaidām, kas noder kaķu tualetēm. Lai spētu apkopt un samīļot visus dzīvniekus, brīvdienās Karīnai talkā nāk gan mamma, gan tētis, gan jaunākais brālis.
Plāno uzlabot dzīves apstākļus suņiem Lai apskatītos, kā patversmē mitinās suņi, dodamies uz tiem īpaši iekārtotiem voljēriem. Karīna atklāj, ka ir jau vairākas ieceres, kā arī suņiem uzlabot dzīves apstākļus. Ja šos plānus atbalstīs novada domes izpilddirektors Aivars Cekuls, tad arī suņi dzīvos daudz labākos apstākļos – voljēros ar dēļu grīdu un iespēju gulēt siltās mājvietās. Pašlaik piemīlīgā suņu meitene Šēra dzīvo būdā, bet Ričards – voljērā, bet guļ telpā, kas izklāta ar sausiem salmiem. Tos patversmei atgādāja valcēniešu Bondaru-Petersenu ģimene, kas nodarbojas ar graudkopību. Karīna mierina, ka būdas suņiem ir lieliskas, kā “gliemezītis”, izklātas ar sausiem salmiem. Netālu no Šēras bargi baras vectētiņš Lācis, kuram patversme būs mūzā mājas. Kādreiz suns mitinājies vienā no pilsētas katlumājām. To likvidējot, Lācīti uz mājām paņēmis cilvēks, bet suni nodevis, izmetis laukā. Lācītis nokļuva patversmē un uz Karīnu raugās kā uz savu dievieti, bet svešiniekus gan mīl apriet. Par patversmes simbolu ir kļuvis arī greizsirdīgais Sisis, kura sirds arī pieder tikai un vienīgi Karīnai. Stāstot Siša kaimiņa Ričarda skumjo dzīvesstāstu, Sisis neuzticīgi skatās uz mums – svešiniecēm – un grib panākt, lai Karīnas uzmanība tiktu tikai viņam. Savukārt Ričards, ieraugot savu labdari, sāk smaidīt platā suņa smaidā un pieglausties nožogojumam ar vēlmi sajust cilvēka siltumu. Karīna aicina kādu labu cilvēku ar privāto māju, kurš varētu sniegt mājas aptuveni piecus gadus vecajam jauktenim Ričardam. Suns izskatās līdzīgs sanbernāram. Karīna slavē lādzīgo milzeni, sakot, ka viņš jau vienu reizi ir piedzīvojis savas saimnieces nodevību, tāpēc pelnījis otru izdevību ar laimīgām beigām. Ja kādam ir vēlme sniegt mājas gan kādam no kaķiem, gan suņiem, aicināts sazināties ar Karīnu, zvanot uz mobilo tālruni 28652429.
