Aizvien biežāk izskan informācija, ka Smiltenē cilvēkus satrauc saimnieku nepieskatīti un klaiņojoši suņi, kas apdraud iedzīvotāju drošību. Septembra vidū pilsētā bija gadījums, kad šāds suns nokoda mājputnus. “Ziemeļlatvija” centās noskaidrot, vai taisnība, ka situācija pilsētā saasinās.
Nesen palīdzības saucienu “Ziemeļlatvija” saņēma no smiltenietes Elīnas. “Gar Rīgas ielu 8 un Limbažu 10 jau kādu mēnesi klīst boksera šķirnes suns, melns ar brūniem plankumiem. Lieta tāda, ka viņš ir diezgan agresīvs. Nevaru mierīgi savu suni izvest pastaigā, viņš klūp virsū manējam. Tas nav normāli, ka paliels suns klaiņo. Šoreiz viņš uzklupa manam sunim, citreiz bērns ne tā paplivinās rokas, bokserim, kaut kas nepatiks, un viss!” raksta sieviete. Informāciju nodevām Smiltenes novada Pašvaldības policijai (SNPP), kura uz notiekošo reaģēja nekavējoties.Pieņem dažādus lēmumusSNPP priekšnieks Normunds Liepa apstiprina faktu, ka pēdējā laikā neapzinīgo saimnieku un viņu klaiņojošo un nepieskatīto suņu kļūst vairāk. Tendence rāda, ka aktīvāka suņu klaiņošana ir tieši novērojama rudens un pavasara periodā. Atskatoties uz 2011. gada statistiku, Smiltenē 12 mēnešos reģistrēta 31 informācija par klaiņojošiem dzīvniekiem, turpretī šā gada pirmajos piecos mēnešos jau bija reģistrēti 54 līdzīgi gadījumi. “Šogad ir sastādīti septiņi administratīvā pārkāpuma protokoli un pieņemti dažādi lēmumi par soda piemērošanu. Papildus administratīvajiem protokoliem neapzinīgajiem suņu īpašniekiem ir izteikti vairāki desmiti mutvārdu aizrādījumu, kā arī pieņemti rakstiski paskaidrojumi ar prasību novērst turpmāku suņa klaiņošanu un citu mājdzīvnieku labturības prasību ievērošanu. Diviem neapzinīgiem īpašniekiem suņi tika konfiscēti un nogādāti Valmieras dzīvnieku patversmē,” komentāru sniedz N. Liepa. Statistiku par vasaras un rudens periodu SNPP sola apkopot oktobra beigās.Divas kategorijasVisa pamatā ir suņu saimnieka atbildība, vai viņš spēj uzturēt savu mīluli un ievēro īpašās prasības dzīvnieku (suņu, kaķu) turēšanai mājā vai dzīvoklī. “Tas nozīmē, ka saimniekam jāspēj nodrošināt suņa pilnvērtīgu ēdināšanu, padzirdināšanu, jāveic ikgadēja suņa vakcinēšana pret trakumsērgu, regulāri jāved tas pastaigās, sunim jāizmanto atbilstoši suņa piederumi, kas neļauj to savainot un nenodara sāpes – minimālais ķēdes garums, kaklasiksnas materiāls. Tāpat nedrīkst pieļaut iespēju dzīvniekam vienam izkļūt no savas teritorijas, kas var radīt draudus pašam dzīvniekam, piemēram, izskrienot uz ceļa brauktuves, citu cilvēku un dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai,” stāsta SNPP priekšnieks.Viņš novērojis divas problemātiskas suņu īpašnieku kategorijas – suņu saimnieki, kam ir materiālas grūtības, lai pienācīgi rūpētos par savu mīluli. Otra kategorija – suņu saimnieki, kuri devušies peļņā vai uz dzīvi ārzemēs, atstājot savu mīluli pamestu likteņa varā, pirms aizbraukšanas nesakārtojot jautājumus par tā tālāku aprūpi. Palīdz sabiedrības atbalstsLai problēmu pilsētā un novadā atrisinātu, ir nepieciešams sabiedrības atbalsts, ko arī pēdējie gadījumi ir pierādījuši, noskaidrojot neapzinīgos saimniekus. “Ir būtiski, lai iedzīvotāji savlaicīgi un nekavējoties ziņo Pašvaldības policijai, zvanot uz 28659933 vai Valsts policijai uz 110,” uzsver N. Liepa.Pašvaldības policija atkārtoti vērš uzmanību, ka, neievērojot noteikumu prasības vai pavirši attiecoties pret saviem suņiem, jūs apdraudat apkārtējo iedzīvotāju, kā arī pašu četrkājaino draugu veselību un dzīvību.
VIEDOKĻI
Vai klaiņojoši dzīvnieki ir problēma?Alberts, pensionārs:Ir problēma. Diezgan bieži redzu vienu vidēja lieluma suni pie kāpnēm uz Kalnamuižu. Viņš tur skraida. Mani ne visai uztrauc, jo šis suns ir salīdzinoši mierīgs. Man nav bail.Līga, audzina bērnu:Domāju, ka šeit tā nav problēma. Pati pilsētā neesmu manījusi.Valentīna, pensionāre:Ir ļoti liela problēma. Dzīvoju Daugavas ielā. Ja redzu kaķus, pabaroju viņus, jo man ir žēl. Vai Smiltenē nevarētu būtu patversme, kur šos dzīvniekus nogādāt? Es pati būtu ar mieru iet palīgā viņus kopt un barot. Manuprāt, cilvēki par dzīvniekiem nerūpējas, jo viņiem nav sirds un pietrūkst mīlestības. Man dārzā dīķī kāds bija iemetis maisu, izvilku ārā – noslīcināts suns. Es nevaru izturēt, ka tā dara. Mana kaķene nomira, man nav miera. Staigāju, liekas iekšējs tukšums, bet citi tik vienaldzīgi pret saviem mājas mīluļiem.Valdis, pensionārs:Klaiņojošu dzīvnieku Smiltenē ir bezjēdzīgi daudz – desmitiem. Tas, ko dara policija, ir tuvu nullei. Labprāt piedalītos kādā reidā un paskatītos, kā viņi to dara. Neticu, ka viņi to dara nopietni. Tas, ka ir brīdinājuši saimniekus, ir kaķim zem astes. Klaiņo pa visu pilsētu. Kaķi nez vai ir problēma, suņi drīzāk. Piemēram, svētdien pie “Maximas” stāvēja viens balts, liels suns. Te ir darbalauks kādai neitrālai suņu ķērāju brigādei, piemēram, no Valmieras, un darīt to darbu profesionāli. Mani šī problēma satrauc. Manuprāt, tas viss radies, jo ir neskaitāmi cilvēki, kuri sava vecuma, pārgudrības vai muļķības dēļ nekontrolē situāciju. Viņiem ir pilnīgi vienalga, ko dara pašu suns. Iepriekšējos gados netālu no pilsētas cilvēki baroja stirniņas un dara to joprojām. Bet netālu dzīvo cilvēki, kuru medību suns iet un ēd šīs stirnas.JA NEIEVĒRO NETEIKUMUS
Par administratīvo un kriminālo atbildību pārkāpējiem: par dzīvnieku labturības prasību pārkāpšanu fiziskām personām var uzlikt brīdinājumu vai naudas sodu no 5 līdz 250 latiem.Krimināllikuma 230.1 panta pirmā daļa paredz, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.Šī likuma 230.1 panta otrā daļa paredz, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
