Kārtējos Ģerboņa svētkos Rīgas pilī pie sava ģerboņa ticis Vijciema pagasts un vēl dažādi Latvijas novadi.
Vijciema pagasta ģerboņa pamatnē redzamās sudrabotās zvīņas ataino Vijciema baznīcas zvīņveida koka dēlīšu apšuvumu. Ģerboņa augšdaļā uz sudrabotā fona attēlotie brūnie čiekuri – čiekurkalti. Vidusdaļā zilā josla simbolizē Vijas upi, kas līkumo un vijas cauri pagasta teritorijai. “Ģerbonī ir apvienots viss, kas ir īpašs tikai mums un pēc kā var atpazīt mūsu pagastu,” uzskata pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Kalniņa.Konkursā uzvar vietējais jaunietisVijciemiešu delegācijā ģerboņa saņemšanā piedalījās pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Kalniņa, komunālās saimniecības speciālists Felikss Bošs, zīmējuma autors Mārtiņš Vītols, pagasta kultūras dzīves organizētāja Vita Bērziņa un mūziķe Rasa Kasarosa.Pērn jūnija nogalē Valkas novada domes deputāti apstiprināja ideju konkursa “Par Kārķu un Vijciema pagastu ģerboņu skiču izveidi” nolikumu. Konkursam bija iesniegtas sešas ideju skices, kuras nodeva publiskai vērtēšanai Vijciema pagasta iedzīvotājiem balsošanai pagasta bibliotēkā, un pagasta ģerboņa vērtēšanas komisijai. Tā nolēma, ka trīs iesniegtie darbi neatbilst konkursa nolikumam. Apkopojot rezultātus, par labāko ģerboni ar lielāko punktu skaitu kļuva pašmāju jaunieša Mārtiņa Vītola veidotā skice. Mārtiņš strādā par mēbeļu dizaineru Rīgā. “Izvēlējos atpazīstamākos mūsu pagasta simbolus. Tie ir nozīmīgākie, ar kuriem varam lepoties,” lakoniski komentē zīmējuma autors.Valkas novada domes deputāti izvērtēja un apstiprināja iesniegto skici un nolēma to virzīt tālāk apstiprināšanai Kultūras ministrijas Heraldikas komisijā.Tikai pozitīvas emocijasPagājušā gada 25. oktobrī Valsts prezidents Andris Bērziņš iedibināja tradīciju, kuras laikā notiek novadu un pagastu ģerboņu svinīga pasniegšana. Šoreiz, ceturtajos Ģerboņu svētkos, tie pasniegti 10 novadiem, kā arī Vijciema pagastam.Svētki notiek triju līdz četru mēnešu periodā, kad uz tiem aicināti tie novadi un pagasti, kas izstrādājuši un likumā noteiktajā kārtībā saskaņojuši savas pašvaldības ģerboņus. Pasākuma laikā pašvaldības īsā prezentācijā vai priekšnesumā iepazīstināja klātesošos ar savu teritoriālo vienību. “Man patika. Šis pasākums bija precīzs un interesants. Katrai pašvaldībai ar savu novadu bija jāiepazīstina atvēlētajās minūtēs – konkrēti un bez jelkādām vārdiskām izplūšanām. Manī palikušas tikai pozitīvas emocijas,” situāciju raksturo pagasta kultūras dzīves organizētāja Vita Bērziņa. Prezentācijā viņa muzicēja kopā ar meitu Rasu Kasarosu.V. Bērziņa atzīst, ka viņai šis pasākums sagādāja lielu prieku, jo Rīgas pilī nekad agrāk nav bijusi, turklāt tā pilī bija pēdējā prezidenta darba diena. Gandrīz visas mēbeles jau bija pārvestas uz Melngalvju namu. Tikai Ģerboņa zālē bija atstāts viss nepieciešamais plānotajai procedūrai. Vēl viņai ir prieks, ka par labāko atzīts Mārtiņa darbs. Puiša īstenotā ideja ir skaidra un precīzi nolasāma.Ciemkukulī prezidentam vijciemieši aizveda lielogu mellenes sūnu grozā no Anitas un Jāņa Lotiņu saimniecības.
