Franči mazajai Laurai, tāpat kā savām meitām, māca, ka solītais vienmēr ir jāpilda. Viņi apsolīja ierasties pie Lauras ciemos un tāpēc šonedēļ ir Latvijā.
Franči mazajai Laurai, tāpat kā savām meitām, māca, ka solītais vienmēr ir jāpilda. Viņi apsolīja ierasties pie Lauras ciemos un tāpēc šonedēļ ir Latvijā.
“Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi par biedrības “EMMAUS Smiltene” sadarbības partneriem Francijā, ar kuru palīdzību daudziem Latvijas un arī Valkas rajona mazturīgo ģimeņu bērniem ir atrasti krustvecāki tālajā zemē. Jau vairākus gadus bērni no Valkas rajona vasarās dodas uz Franciju, lai iepazītos ar viesģimenēm un kopā ar viņiem atpūstos, iepazītu Eiropu un apgūtu franču valodu. Šogad mazo ceļotāju grupā bija arī meitene no Valkas — Laura Poriete.
Šonedēļ Laura sagaidīja savus krustvecākus ciemos pie sevis un iepazīstināja ar skolu, kurā mācās, kā arī devās ar viņiem nelielā ekskursijā pa Valku. Pēc ciemošanās pie krustmeitas franči pabija arī biedrībā “EMMAUS Smiltene” un tikās ar “Ziemeļlatviju”.
Annei Marijai Nabandjanai un Gijam Feliksam (Anne Marie Nabandian un Guy Felix) ir jau pieaugušas meitas, viņi ir parasta Francijas vidusslāņa ģimene un sevi neuzskata par turīgiem, bet labi nodrošinātiem. “Naudu var tērēt dažādi. Tā ir katra cilvēka izvēle. Var pirkt dārgas “Mercedes” automašīnas, doties ceļojumos un uzturēties dārgās viesnīcās. Bet var šo naudu ieguldīt bērnos vai palīdzēt tiem, kuriem neklājas tik labi,” uzskata Anne Marija. Viņa mīl bērnus, tāpēc arī nolēmusi palīdzēt kādam no Latvijas, un tā sagadījies, ka tā ir Laura.
Šobrīd Annei Marijai un Gijam ir atvaļinājums, un viņi ceļo. Maršrutā iekļauta arī Latvija, lai tiktos ar Lauru un iepazītu krustmeitas dzīves apstākļus.
Vaicāti, vai Lauras vasaras brīvdienas viņiem nesagādāja papildu rūpes, franči atbild, ka klājies labi. Kā jau katrā ģimenē, mazajai bijušas savas kaprīzes, bet viņiem ir lielākas meitas, tāpēc tas nekādus pārsteigumus nav radījis. Meitene bijusi ļoti jauka.
Sākumā Laura atturējusies runāt franciski, bet pieaugušie jutuši, ka viņa prot valodu. Katru vakaru meitenei priekšā lasīta bilžu grāmata, un viņa apstiprinājusi, ka labi atceras vārdus. Vasaras beigās valodas problēmas izzudušas. Franči ir gatavi draudzību turpināt, un tālākais būs atkarīgs no Lauras un viņas vecāku vēlmes. “Tā būs Lauras izvēle,” uzsver Anne Marija.
Francijā meitene bija viņu meita un jau pirmajās nedēļās vēlējusies saukt viņus par tēti un mammu. Krustvecāki vienmēr uzsvēruši, ka mamma un tētis viņai ir Latvijā. Katru nedēļu viņi sagatavojuši fotogrāfijas, kurām otrā pusē uzrakstījuši Lauras piedzīvojumus, lai varētu tās sūtīt uz Latviju.
Franči vēlas būt informēti par Lauras dzīvi Latvijā. Viesojoties Valkā, viņi apmeklēja skolu, kurā meitene mācās, un tikās ar pedagogiem. Ja mazajai radīsies kādas problēmas, krustvecāki vēlas to uzzināt, lai varētu palīdzēt.
Vaicāti par iespaidiem Latvijā, franči teic, ka pagaidām nav atlicis laika iepazīt sīkāk to, bet viņiem ļoti patīk Latvijas cilvēki. Ja kaut ko pavaicājot, visi esot atsaucīgi un cenšoties palīdzēt. Ja rodas valodas barjera, palīgā tiekot ņemti žesti. “Mēs Lauriņai mācījām, ka dzīvē pieaugušajiem, ja viņi kaut ko apsola, tas noteikti ir jāizpilda,” stāsta Anne Marija. Kad Laura brauca projām, viņi solīja ierasties ciemos. Tāpat viņi rosinājuši meiteni: ja viņa sola, tad tas jāpilda. Protams, ka pasaulē ir dažādi cilvēki, bet šo principu lielākā daļa cenšas ievērot.
Franču ģimene uz Latviju atvedusi fotogrāfijas, kurās iemūžināti Lauras vasaras piedzīvojumi. Aplūkojot tās, var secināt, cik ļoti mūsu bērniem pietrūkst peldes baseinā. Laura šovasar iemācījusies peldēt un iespēju veldzēties ūdenī izbaudījusi ar sajūsmu. Neaizmirstami bijuši arī mirkļi viesģimenes kalnu namiņā, kur visi kopā pavadījuši nedēļas nogales. Arī frančiem klāt nākušas jaunas zināšanas. “Aita, aita,” viņi komentē, raugoties fotogrāfijās, kur redzams ganāmpulks kalnu ganībās. Atvadoties viņi latviski saka paldies.
