Vakar Valkā notika Latvijas iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara un Igaunijas iekšlietu ministra Kalli Lāneta tikšanās, lai vienotos par kopēja kontaktpunkta izveidi uz Latvijas un Igaunijas robežas.
Vakar Valkā notika Latvijas iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara un Igaunijas iekšlietu ministra Kalli Lāneta tikšanās, lai vienotos par kopēja kontaktpunkta izveidi uz Latvijas un Igaunijas robežas.
Šāgada jūnijā noslēgtais Latvijas un Igaunijas valdības līgums paredz sadarbību noziedzīgu nodarījumu apkarošanā pierobežas apgabalos. Kopēju kontaktpunktu izveidošana palīdzēs šo sadarbību paplašināt.
Dz. Jaundžeikars intervijā “Ziemeļlatvijai” teica, ka ministru tikšanās Valkā un Valgā saistīta ar Igaunijas un Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam. Tas nozīmē, ka uz abu valstu robežām likvidēs robežkontroli.
“Lai kontroles zudumu kompensētu un nenotiktu nelegāla cilvēku migrācija, kā arī lai cīnītos ar noziedzību, ir vajadzīga sadarbība starp kompetentām struktūrām. Tādēļ tagad apsveram iespēju kopēja punkta izveidošanai, kurā strādātu gan mūsu valsts, gan Igaunijas pārstāvji. Šodien iepazīstamies ar situāciju Valkā un Valgā un spriežam, kā šis punkts varētu darboties,” saka J. Jaundžeikars.
Viņš uzskata, ka Latvija, Lietuva un Igaunija robežu atvēršanai ir vairāk gatavas nekā citas Eiropas Savienības valstis. “Tagad kavēšanās var notikt tikai veco dalībvalstu dēļ, jo tās vēl nav gatavas pāriet uz jauno informācijas sistēmu. Domāju, ka arī sabiedrība tam ir nobriedusi, jo dažās lielākajās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Spānijā un Vācijā, ir notikušas ievērojami lielākas negācijas un likumpārkāpumi,” skaidro Dz. Jaundžeikars.
K. Lānets “Ziemeļlatvijai” apliecināja, ka robežkontroles likvidēšana neveicinās starpvalstu noziedzības palielināšanos, jo kvalitatīvāka kļūs abu valstu likumsargu sadarbība. “Pēc Igaunijas un Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam ieguvēji būs abu valstu iedzivotāji, kuri brīvi varēs šķērsot robežu un kurus neviens nekontrolēs,” skaidro K. Lānets. Pēc viņa teiktā, robežapsardzes dienests paliks, bet tam būs citas funkcijas.
“Ziemeļlatvija” vēlējās arī uzzināt Igaunijas iekšlietu minitsra viedokli par notikumiem Valmieras policijā. “Tādi gadījumi ir iespējami visur. Neviens no tā nav pasargāts. Tas tikai liecina, ka vienmēr un visur liela vērība jāpievērš drošības pasākumiem. Kas attiecas uz iekšlietu ministra krēsla stabilitāti, tad šajā jomā ministra krēsls vienmēr ir nestabils,” saka K. Lānets. Ministrs piebilst, ka viņš amatā ir kopš pērnā gada aprīļa. Tas neesot ilgākais un arī ne īsākais termiņš.
Pēc tikšanās dalībnieku uzskata, kontaktpunktu izveidošana ļaus operatīvāk apmainīties ar informāciju, un tas sekmēs noziedzības apkarošanu.
