Tāda skolotāju konference pirms jaunā mācību gada Valkas novadā notika pirmo reizi. Bija pierasts, ka iepriekšējās uzstājās pedagogi, ikviens runāja par savu skolu, cik būs bērnu un kādas problēmas vēl jāatrisina, taču tagad visa konference bija veltīta skolotāju skolotājam Jānim Cimzem.
Par to liecināja jau pats pasākuma nosaukums “Skolotāju skolotāja Jāņa Cimzes Valkas rudens lasījumi”. Tos lasīja novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Folkloristikas un etnoloģijas katedras profesors Valdis Muktupāvels, Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas profesore Aīda Krūze, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Mūzikas skolotāju asociētā profesore Dace Medne, Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas docente Ligita Stramkalne, Rīgas Tehniskās universitātes Humanitārā institūta vadošā pētniece Alīda Zigmunde un Tallinas Universitātes Igaunijas pedagoģijas arhīva un muzeja doktorants Vadims Rouks.
No Valkas sākās izglītības gaismaRedzams, visai iespaidīgs sastāvs novada skolotāju konferencei. Ar ko tad izpelnījies šādu godu 19. gadsimta skolotājs mūsdienu pedagoģijā? To savā runā pamatoja V. A. Krauklis, uzsverot, ka Valka nav tikai vēsturiskais Latvijas sākums, bet 19. gadsimta nogalē tā bija Latvijā lielākais inteliģences centrs. Te bija reālskola, meiteņu skola, Tērauda skola un J. Cimzes vadītais skolotāju seminārs. No tā uz dažādām Latvijas vietām aizbrauca semināra beidzēji, nesot gaismu un stiprinot latviešos nacionālās patstāvības izjūtu. V. A. Krauklis ar faktiem apstrīdēja arī līdz šim sabiedrībā valdošo stereotipu, ka Cimze savulaik ir centies izkalpoties vāciešiem un pats runājis vācu valodā. To viņam pārmeta jaunlatvieši. Taču jāatceras, kas tas bija par laiku. Kad Cimze sāka savu darbību, jaunlatvieši vēl nebija pat dzimuši. Pirmais Cimzes vadītais kurss savu darbību sāka 1840. gadā. Viņa vadīto semināru beidza tādi tautas audzinātāji kā Apsīšu Jēkabs (Jānis Jaunzems), Auseklis (Miķelis Krogzemis), Baumaņu Kārlis, Indriķis Zīle un daudzi, daudzi citi. “Ja tagad Valkā uz ielas pajautātu kādam, kas nav saistīts ar pedagoģiju, kas bija Jānis Cimze, vairumā gadījumu atbildes būtu ļoti miglainas vai vispār to nebūtu. Tas ir mūsu parāds Jāņa Cimzes devumam latvietības stiprināšanai, kas tagad jāsteidzas atdot,” uzsvēra V. A. Krauklis.
Cimze jāzina nākamajām paaudzēmPedagogiem skolās jāstāsta par J. Cimzi, lai šajā novadā dzīvojošie skaidri apzinātos, cik izcils novadnieks te strādājis. Turklāt tieši pēc Jāņa Cimzes iniciatīvas 1848. gadā notika pirmā Vidzemes skolotāju konference. Viņa pedagoģiskās metodes joprojām aktuālas arī mūsdienu pedagoģijā. Cimze, piemēram, uzskatīja, ka muļķis ir tāds pedagogs, kurš iemācās vien to, kas viņam jāmāca, viņš uzskatīja, ka iekalšana nav galvenais, bet izpratne, ko veicina diskusijas. Viņš deva padomu saviem audzēkņiem lasīt labas grāmatas, apmeklēt izcilas izrādes un koncertus, uzsvēra mūžizglītības nozīmi personības veidošanā.To, ka arī mūsdienās Valkas novadā ir izcili un ilggadēji pedagogi, apliecināja domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks, nosaucot pedagogus, kuri saņēmuši profesionālās darbības kvalitātes apliecību. Visaugstāko – piekto – pakāpi vienīgā novadā ir ieguvusi Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.Pavisam novadā ir piešķirtas kvalitātes pakāpes 103 skolotājiem. 29 ir ieguvuši otro pakāpi, 73 – trešo, astoņi – ceturto un viens – piekto.
Sniedz plašu pārskatu par skolotājuGleznotāja Lilija Dinere pastāstīja, kā tapusi viņas zīmētā pastmarka, kas veltīta J. Cimzem, bet V. Muktupāvels iepazīstināja klātesošos ar Cimzes laika mūzikas instrumentiem un kā tie lietoti laika gaitā. Cimzes personību analizēja un apsprieda no visām pusēm, lai auditorijai sniegtu iespējami plašāku skatījumu uz viņa darbību. Cimzes pedagoģiju Eiropas kontekstā analizēja A. Krūze, bet par viņa mācīšanas un audzināšanas metožu mūsdienīgumu stāstīja D. Medne.“Ziemeļlatvija” gribēja uzzināt, kādēļ šādu tēmu skolotājiem izvēlējies konferences veidotājs, domes Kultūras un izglītības daļas vadītājs Aivars Ikšelis. “Mēs vēlamies šo konferenci iedibināt kā jaunu tradīciju mūsu pedagogiem. Visu gadu runāsim par problēmām izglītībā un tās risināsim, taču, lai skolotājiem paplašinātu redzesloku un viņi varētu izplest spārnus, esam nolēmuši iedibināt šādu konferenču veidu,” saka A. Ikšelis.Arī paši pedagogi atzinīgi vērtē šādu pavērsienu. “Mēs esam skolotāji, un konference, kas veltīta skolotāju skolotājam, ir domāta taisni mums,” saka Valkas ģimnāzijas pedagoģe Andriga Lozda. “Es ļoti piekrītu šādam pavērsienam konferenču organizēšanā. Te varam uzzināt skolotāja lielo lomu savas valsts nostiprināšanā, un tas arī ir tas, kas dod mums spārnus,” apliecina ģimnāzijas direktores vietniece mācību darbā Gunita Gindra. Ērģemes pamatskolas pedagogs Valters Beldavs uzsver, ka par J. Cimzi ir ļoti interesanti klausīties, jo viņš faktiski ir pirmais latviešu pedagoģijas pamatlicējs. V. Beldavs atzīst, ka ar lielu interesi klausījies visu par skolotāju skolotāju.
