Visus pūliņus glīti iekārtot Smiltenes pilsētas Veco parku apstādina sabiedrības vienas daļas tieksme demolēt, dauzīt un ārdīt.
Visus pūliņus glīti iekārtot Smiltenes pilsētas Veco parku apstādina sabiedrības vienas daļas tieksme demolēt, dauzīt un ārdīt.
Vietējie ļaudis un pilsētas viesi dienas laikā Vecajā parkā redz citu ainavu nekā sētnieki, kuri ik rītu likvidē naktī paveiktu nedarbu sekas. Vidusezerā ar visu saturu iemestas gan glītās atkritumu tvertnes, kuras šovasar pie soliņiem uzstādīja Smiltenes pilsētas uzņēmums SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde”, gan kanalizācijas aku koka vāki. Par nakts publiku liecina vairs tikai viņu atstātās pēdas — tukšas pudeles un izsmēķi.
“Dienā Vecajā parkā ir ļoti jauki. Pastaigājas pensionāri ar sunīšiem, taču naktī te darbojas pavisam cita publika. Man pat šķiet, ka viņi uz parku vakaros nāk regulāri — kā uz darbu,” “Ziemeļlatvijai” stāsta NKUP sētnieces aizvietotāja, kura šomēnes strādā Vecajā parkā. Viņa jau brīdināta, ka tur regulāri darbojas vandaļi, taču neesot domājusi, ka būs tik traki.
“Katru rītu kā atnāku uz darbu, tā redzu — skaistās koka misenītes un aku vāki ir ezerā. Ziņoju savai priekšniecei. Atbrauc vīrieši no namu pārvaldes un velk ārā,” stāsta sētnieces aizvietotāja. “Sestdien pat aku vāki bija iemesti ūdenī kādus 20 metrus no krasta. Nekādu iespēju dabūt ārā. Visu sestdienu un svētdienu aku vāki bija nost un uz ceļa, pa kuru brauc riteņbraucēji un staigā arī bērni, vaļā stāvēja bīstama, dziļa aka.”
Vēl vakar no rīta minētās akas vāks peldēja Vidusezerā, bet bīstamo atveri asfaltētajā ceļā sedza vāks no citas netālu esošas akas.
Sētniece uzskata, ka Vecajā parkā ir darbs policijai — “atnākt policistiem vakarā un drusku pasēdēt.” Arī Smiltenes NKUP ainavu tehniķe Baiba Rubene domā, ka problēmas Vecajā parkā var atrisināt tikai ar policijas iejaukšanos. “Ventspilī tika galā pašvaldības policija, kuras mums nav,” saka B. Rubene.
Piemēram, šovasar NKUP Vecajā parkā atpūtnieku ērtībām uzstādīja sēdēšanai pielāgotus koka pusbluķus. “Pie vanšu tilta pusbluķi jau nostumti lejā pakrastē. Kad izvilksim laukā, vedīsim projām. Kāda jēga tos atstāt? Lai atkal nostumtu lejā?” saka ainavu tehniķe.
Ja sētnieki rītos vairs nekoptu Smilteni, tā izskatītos briesmīgi, teic Vecā parka sētniece. “Kādreiz četros no rīta paskatieties, kāda izskatās pilsēta. Ārprāts! Tad atnāk sētnieki un berž,” viņa stāsta un taujā, kā viņai tikt klāt Vidusezerā samestajiem atkritumiem. “Nākt uz darbu akvalangā? Labi, ka ir jauki, izpalīdzīgi cilvēki. Palīdz man stiept ārā miskastes. Kad parkā mazā dīķa vidū bija iemests un uz lapām uzsēdies liels, zils maiss, to ar savu makšķeri izvilka kāds vīrietis, kurš bija uz ezeru atnācis zvejot zivis.”
Sētniece rāda uz Vidusezerā peldošo akas vāku, vecām riepām un tukšām pudelēm. Šīs nedēļas nogalē Smiltenē būs pilsētas svētki, līdz kuriem vajadzētu sapost arī ezeru. Varbūt demolētāji naktī labprātīgi varētu izmēģināt piedzīvot vēl ekstrēmākas izjūtas — peldēt un bradāt pa aizaugušo ezeru un vilkt no tā laukā drazu.
