Vasaras vidū makšķernieku pie ezeriem un upēm netrūkst, jo tas ir viņu lielo lomu laiks.
Vasaras vidū makšķernieku pie ezeriem un upēm netrūkst, jo tas ir viņu lielo lomu laiks.
Visvairāk viņus krastmalās var ieraudzīt agri no rītiem vai vēlās vakara stundās, kad, pēc profesionāļu uzskata, ir vislabākā cope. Tomēr pie Zāģezera pusdienas svelmē satiktais valcēnietis Pāvels Šišovs uzskata, ka labu raudu un asaru lomu var izvilkt arī pusdienlaikā, jāzina tikai vietas, kur iemest makšķeres auklu. Viņa vārdus apstiprina krastmalā ar vidēja lieluma raudiņām piepildīts plastmasas spainītis.
“Makšķerēt dodos, tiklīdz ir vaļa un kad ir labi laika apstākļi. Te, Zāģezerā, galvenokārt var noķert asarus un raudas, citu zivju nav. Varbūt kādam ir laimējies, bet es šajā ezerā neesmu izvilcis pat nevienu līdaku,” stāsta P. Šišovs.
Viņš piebilst, ka nemaz sevišķi netiecas noķert kādu īpašu zivi. Kuras izvelk no ūdens, tās labas. “Izvēlīgs neesmu. Ziemas mēnešos bieži braucu bļitkot uz Peipusa ezeru. Esmu izvilcis diezgan daudz zivju, bet ar apbrīnas cienīgiem lomiem nevaru lepoties,” saka makšķernieks. Pēdējos gados lielākais viņa ķēriens bijusi paliela līdaka, kura svērusi 2600 gramu. “To izvilku Gaujā. Es ar spiningu nerīkojos. Arī līdakas ķeru vienīgi ar makšķeri,” stāsta P. Šišovs.
Par ēsmu zivīm makšķernieks izmanto mormiškas, sarkanos tārpiņus jeb motiļus un baltmaizi. No Pāvela šo vaļasprieku pārņēmuši arī viņa mazbērni Maksims un Antons. Maksims stāsta, ka patīkot makšķerēt. Vairākus knifus zivju noķeršanai viņi aizguvuši no vectēva, kurš vajadzības gadījumā neliedz padomu.
Pāvels uzskata, ka vislabāk pie ūdeņiem var atpūsties ar makšķeri, turklāt laiks nav velti pavadīts. Mājās var aiznest svaigas zivis.
